Kas jāapskata Latvijā

Pokaiņu mežs: Pokaiņu mežs - ļoti sena, gleznaina un neparasta vieta 14 km no Dobeles pa Īles ceļu.
Vieta, kas pēdējos gados satraukusi ļaužu prātus un liek tiem pašiem traukties uz tālo mežu, lai to skatītu savām acīm.

Pokaiņu mežs - pauguri ar stāvām, eglītēm, liepām un ozoliem klātām nogāzēm un purvu vai ūdens actiņām dziļākajās ielejās. Pokaiņu noslēpuma redzamā daļa slēpjas meža nocirstajā daļā. Tie ir akmeņi - nelieli, vidēji lieli vai pavisam lieli, atsevišķi un grupās, kaudzēs, akmens "upēs" un valnīšos vairāku simtu hektāru platībā.

Viena no neredzamām vietas izpausmēm ir miers, liels miers. Protams, ja netraucē citi cilvēki. Par redzējumiem, enerģijām un dažādām konkrētām izjūtām var runāt atsevišķi cilvēki, kaut gan arī to nav mazums. Dziednieki, ekstrasensi un atsevišķi zinātnieki apgalvo:" Pokaiņi ir sena un nozīmīga svētvieta".

Mākslinieka Valda Celma veidotais Pokaiņu simbols attēlo zemes kausā paslēptu piramīdu. Saules stari simbolizē enerģiju, kura nāk no šīs piramīdas, un reizē tā uztur arī no kosmosa nākošo enerģiju.

Ieteikums tūristiem - nemeklēt pārdabiskus brīnumus, bet ļauties apkārtnes mieram un savām izjūtām, ieklausīties sevī, sevišķi, ja esat viens. Ja esat Pokaiņos pirmo reizi, iesakām izmantot gidu pakalpojumus, jo apskates objektu ir daudz un tie izvietoti plašā teritorijā.

Brīvdabas muzejs: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs - viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā, dibināts 1924.g., apmeklētājiem atvērts 1932.g. Muzeja 84 ha teritorijā atrodas 118 koka celtnes - zemnieku, amatnieku un zvejnieku dzīvojamās, saimniecības un sabiedriskās ēkas, kuras savulaik celtas Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Augšzemē (17.gs…..20.gs. sākums).

Muzeja kolekcijās ir ap 150 000 glabāšanas vienību, no tām ekspozīcijā pāri 4000; zinātniskajā arhīvā vairāk nekā 24 000 aprakstu un zīmējumu par senajām celtnēm, priekšmetiem, amatiem, lauku darbiem, cilvēku atmiņu un liecību pierakstu; vizuālo materiālu - negatīvu, fotogrāfiju, diapozitīvu, kino un video sižetu skaits pārsniedz 80 000.

Rundāles pils: Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas nozīmīgs kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri - centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā.

Pils īpašo vērtību nosaka arī telpu vienotā mākslinieciskās apdare, veidojumi un gleznojumi ir laika zoba bojāti, bet tos nav skārušas jaunāku laiku pārbūves un lieli kara laiku postījumi. Pils trīs korpusi ar diviem šķērskorpusiem un vārtiem veido noslēgtu goda pagalmu, bet starp pili un pusloka staļļiem veidojas kariešu pagalms.

Pils dienvidu pusē atrodas 10 ha liels regulārais baroka parks t.s. “franču dārzs”, kas ar vienojošām alejām pāriet meža parkā, bijušajā medību parkā. Dārzā atrodas dārznieka māja. Visa ansambļa teritorija ir 72 ha un ietver arī daļu no bij. muižas teritorijas ar kroga ēku un dīķi. Kopš 1972. gada pilī darbojas muzejs, kurš vienlaicīgi uzsāka pils restaurācijas un parka atjaunošanas darbus, kas joprojām turpinās.

No pils 43 telpām, kuras paredzēts restaurēt kā pils interjerus ar atbilstošiem iekārtas priekšmetiem, apskatei pēc restaurācijas ir atvērtas 11 telpas pils austrumu korpusā, kas ietver svētku zāles: Balto - deju zāli un Zelta - troņa zāli, 15 telpas centrālajā korpusā - daļa hercoga parādes un privāto apartamentu un trīs telpas hercogienes apartamentu daļā pils rietumu korpusā, kā arī četras kāpņu telpas un divas  virtuves.

Pilī tiek rīkotas tematiskas izstādes, kā arī ir ierīkotas atsevišķas pastāvīgās ekspozīcijas. Tiek gatavotas telpas Eiropas dekoratīvās mākslas ekspozīcijai pils rietumu korpusa 1.stāvā. Izstādes skatāmas arī staļļu ēkā un dārznieka mājā.

Franču dārzā ir apskatāms ornamentālais parters, trīs baseini ar strūklaku, zaļais teātris, holandiešu un Zilais boskets. Kopš 2005. gada tiek veidots Rožu dārzs. Meža parkā divos iecirkņos tiek veidoti pastaigu celiņi.

Daugavpils cietoksnis: Daugavpils cietoksnis ir vienīgais īpašu pārbūvju neskarts 19.gadsimta 1.puses cietoksnis Baltijā. Cietoksnis ir vienīgais Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez ievērojamām izmaiņām un ar unikālu fortifikācijas sistēmu. Cietokšņa ansamblis sastāv no galvenā cietokšņa ar ampīra un klasicisma apbūvi, ar attīstītu aizsardzības sistēmu, kas atrodas Daugavas labajā krastā, un no priekštilta nocietinājuma , kurš atrodas Daugavas kreisajā krastā, kas kalpo tilta un pārceltuvju aizsardzībai, veidojot autonomu aizsardzības sistēmu.

Daugavpils cietoksnis – unikāls arhitektūras un kultūras piemineklis, kas kļuvis par Daugavpils simbolu un atradis savu veidolu pilsētas ģerbonī.

Turaidas pils: Mūra pils būvniecība uzsākta 1214.gadā nopostītās lībiešu koka pils vietā. Turaidas pils – cietokšņa būvniecības sākums saistās ar kristietības ienākšanu Latvijā. Pils ir arī Latvijas karu vēstures lieciniece. Tā piedzīvojusi bruņotus konfliktus starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.

Par pili zobenus krustojuši gan poļu, gan zviedru, gan krievu karotāji. Pils apbūves senākās liecības saglabājušās no 13. gadsimta: Galvenais tornis un Torņveidīgais dienvidu korpuss. Savukārt Lielais pusapaļais tornis ir raksturīga 15.gadsimta būve, kas saistīta ar uguns šaujamieroču attīstību. Šāda veida tornis Vidzemē šodien ir apskatāms tikai Ērģemes pilī.
 
Pēc 1776.gada ugunsgrēka pils izpostītās daļas līdz pagājušā gadsimta vidum vairs neatjaunoja. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 1924.gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, un tikai 50.gados pamazām sākās atjaunošanas darbi. Turpat 30 gadus Turaidas pilī ir strādājusi arheoloģiskā ekspedīcija Dr. habil. hist. profesora Jāņa Graudoņa vadībā. Tās gaitā atrasta 4481 senlieta. Turaidas pils kļuvusi par arheoloģiski vispilnīgāk izpētīto pili Baltijas valstīs.

Latvijas Mākslas muzejs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā nacionālās mākslas krātuve Latvijā. Muzeja ēka K.Valdemāra ielā ir viena no iespaidīgākajām historisma stila celtnēm Rīgas bulvāru lokā. Savukārt ēka Torņa ielā ir krievu vēlīnā klasicisma stila ampīrs paraugs.

Muzejs glabā vairāk kā 52 000 mākslas darbu. LNMM pamatkrājumu veido glezniecības, grafikas un tēlniecības kolekcijas. Muzejā ir apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas, kas atspoguļo profesionālās mākslas attīstību Baltijā un Latvijā no 18.gadsimta vidus līdz mūsdienām, kā arī atklāj spilgtas krievu mākslas epizodes no 18.gadsimta līdz 20.gadsimta 1.pusei.

LNMM regulāri rīko mākslas izstādes, piedalās starptautiskos projektos, gatavo muzeja izdevumus, organizē zinātniskās konferences, dažādus mākslas un kultūras pasākumus. Paralēli ekspozīciju un izstāžu darbībai Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veic intensīvu izglītojošu darbu.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas muzeja darbinieku vadītās ekskursijas, speciālas muzejpedagoģiskās programmas. Interesentiem pieejams zinātnisko dokumentu centrs. Ik gadu muzejs pieņem ap 130 000 apmeklētāju no visas pasaules.
Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Norvēģijā atrodas Eiropas lielākais ledājs

Pasākumi

Jomas ielas atklāšanas svētkos Andrejs Hermlins un „Swing Dance Orchestra” no Vācijas!

Jomas ielas svētku atklāšanas koncerts notiks jau sestdien, 4. jūlijā, kad Dzintaru koncertzālē uzstāsies par svinga karali dēvētais Andrejs Hermlins un „Swing Dance Orchestra” no...