Vispārīga informācija

Pilns nosaukums: Igaunijas Republika

Galvaspilsēta: Tallina

Iedzīvotāju skaits: 1340602

Platība: 45226 km2

Ģeogrāfija: Igaunija atrodas Baltijas jūras austrumu krastā vidēji 50 m virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne - Suur Marnamägi dienvidaustrumos, kas stiepjas 318m augstumā.

Galvenās dabas resursu bagātības ir degslānekļi un kaļķakmens nogulsnes. Igaunijas karti klāj ap 1400 ezeru, vairums to ir ļoti mazi, taču lielākais no tiem ir Peipusa ezers, kura platība sasniedz 3555 km2. Lielākās upes, savukārt, ir Vòhandu (162 km), Pärnu (144 km) un Pòltsamaa (135 km).

Igaunijā ir arī ļoti daudz purvāju, 3793 km tās krasta līnijas rotā neskaitāmi līči, šaurumi un jomas. Salu un saliņu skaits sasniedz 1500. Divas lielākās ir visiem zināmās Saaremaa un Hiiumaa.

Klimats: Igaunija atrodas mērenās klimata joslas ziemeļu daļā- pārejas robežā starp jūras un kontinentālo klimatu. Par spīti tās ziemeļu novietojumam, pateicoties sildošajām Golfa straumēm, tās klimats ir daudz maigāks, nekā citās ziemeļu valstīs. Baltijas jūras klātbūtne ietekmē klimata atšķirības starp piekrastes un iekšzemes rajoniem. Vidējā gaisa temperatūra 5oC, ziemā temperatūra krītas vidēji līdz -5.2 oC, vasaras vidējā temperatūra 18 oC.

Robežvalstis: Ziemeļos robežojas ar Somiju, rietumos ar Zviedriju, dienvidos ar Latviju un austrumos ar Krievijas Federatīvo Republiku.

Administratīvais iedalījums: Igaunija iedalās 15 grāfistēs (Maakonnad), un šis iedalījums nāk no tālajiem Krusta karu laikiem 13.gadsimtā, precīzāk - Livonijas Indriķa Hronikas. Grāfiste ir lielākais administratīvais iedalījums. Katras grāfistes pārvaldes priekšgalā atrodas grāfistes gubernators, kas pārstāv valdību reģionālā līmenī.

Gubernatorus ieceļ Igaunijas valdība uz pieciem gadiem. Šīs vēsturiskais administratīvais iedalījums kalpo par galveno indikatoru kulturālajās un lingvistiskajās atšķirībās. Grāfistes un to galvaspilsētas rindojas sekojoši pēc to lieluma: Harjumaa (Tallinn), Hiiumaa (Kärdla), Ida-Virumaa (Jòhvi), Järvamaa (Paide), Jògevamaa (Jògeva), Läänemaa (Haapsalu), Lääne - Virumaa (Rakvere), Pärnumaa (Pärnu), Pòlvama (Pòlva), Raplamaa (Rapla), Saaremaa (Kuressaare), Tartumaa (Tartu), Valgamaa (Valga), Viljandimaa (Viljandi), Vòruma (Vòru).

Etniskais sastāvs: Igauniju pašlaik apdzīvo ap 1.3 miljoni iedzīvotāju. Visapdzīvotākās pilsētas ir Tallina, Tartu, Narva, Pērnava. Igaunijā vienmēr vienkopus sadzīvojušas vairākas nācijas. Toleranci un demokrātiju demonstrē 1925.g. klajā laistais likums par Nacionālo minoritāšu kulturālo autonomiju, kas bija pirmais šāds likums visā Eiropā.
Līdz II Pasaules karam paši igauņi veidoja 88% no kopējā iedzīvotāju skaita, šobrīd tie ir tikai 68%. Galvenās šeit dzīvojošās minoritātes ir krievi (aptuveni 25%), ukraiņi (2.1 %), baltkrievi (1.2 %), arī somi, latvieši, poļi, lietuvieši, ebreji, vācieši un citi.
Translate

Šodien

2019. gada 12. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Kanādā ir vairāk ezeru kā visā pārējā pasaulē kopā

Pasākumi

Ar jaunu albumu atgriežas Chris Isaak

Mūzikas izdevniecības “Warner Bros.” apgādā klajā nācis amerikāņu dziedātāja Krisa Aizaka (Chris Isaak) jaunais albums “Mr. Lucky”.
...