Slovākija

TRIP: Skiing RoadTrip Slovākča 2k8 - Day 5

acidburn 2008-02-07

Day 5

8:48 – Vakardienas kavēšanās ietekmē jau praktiski esam gatavi izbraukšanai uz kalnu. Vienīgais šie 8 grādi ārpusē un kur nu vēl lietus, atkusnis un principā stulbs laiks.... :( Vakar jau bija slikts laikapstāklis slēpošanai, šodien izskatās vēl tizlāks. Nu, redzēs. Es jau nu vairs naudu par slēpju nomu netērēšu. Labākajā gadījumā paņemšu lētāko skīpasīti, lai tiktu kalna galā. Un varēja jau sākties atkal putenis, lai sanāk Ģirtam hiking pasāciens. :D Tā kā info updeits, izskatās, ka no kalna jau. Vai arī kur citur mūs šī diena aizvedīs.
11:45 – Puikas trīs reizes nomaukuši no kalna. Ģirts atkal bauda vēju un horizontālo sniegu kaifojot par savu apģērba krutumu, :D Patreiz ar Uģi esam uzvilkušies līdz kafejnīcai, vispirms kafēns un tad jau Becherowka pa 50 gramiņiem. Saulīte spīd, vējiņš pūš, sniedziņš putina un skats pa logu ir neaprakstāms. Sajūta, ka visa sniegotā Slovākija ir pie kājām. Šodien mākoņi kā reiz manā līmenī, redzu tālumā gan virs, gan zem viņiem. Satikti letiņi, kuri pirms tam tusējuši pa Ružomberoka trasēm, a’ tur vakar, aizvakar riktīgais suņa laiks panesies, t.i. lietus u.t.t.. Za to, šamējie šeit tagad ķer kārtīgo kaifu. Palīdzēts samiem nobildēties pie kārtīgā landskeipa.
13:56 – Nu, ko. Pāris stundas atkal pakaifots par dabasskatiem, apstaigātas vietējās klintis. Pasauļota seja, iepazīts ar pāris bariņiem latviešiem. Un, nu jau jādomā kur ēst pusdienas. Izskatās, ka rindas nenormālās, jautājums vai šeit sēdēt. Izskatās, ka jālaiž lejā. Bet puiks laikam dikti grib ēst, un iestājās rindā. :D Nu, tātad ēst būs. Jāņem šodien kaut kas sātīgāks, jo iepriekšējais paprikas strogonovs bija galīgi izmetams.
18:42 – Jau mājās esam. Pavadīta atkal aktīva un dabasskatiem bagāta pēcpusdiena skaistajos Augstajos Tatros. Sauļojoties kalna galā sadomāju, ka jāpavazājas apkārt. Forsēti pārsimts metri tuvējās klints virzienā, kuras malu sasniedzot aizrauta elpa, jo skats – mmmm.. neaprakstāms. Fotoaparāta ekspluatējiens kārtējais notikās. Prom ceļā pavadīju apmēram minūtes 15, bet atpakaļceļā kārtīgu pusstundu, ja ne pat ilgāk, jo devos uz citu vietu - ne to, no kuras izgāju. Attiecīgi katrs trešais soļa spēriens beidzās līdz gurniem iekšā sniegā, tad atkal rampiens ārā un tad pēc pāris soļiem atkal tas pats. Nu, rezultātā biju norāpojis 200 metrus, bet aizelsies tā kā noskrējis 3 km. Norespektēju izgudrojumu kupenu staigāšanai – nu.. tās „tenisa raketes”, kuras piemontē apaviem un tad var bradāt kā pūciņa pa irdenu sniegu. :) Nedaudz atelsos un tad jau - Ģirts atkal to izdarīja, t.i. no”haikoja” no augstās trases. Kā jau vakar teicu, ja kāds pateiks: „Ģirt, ej lejā!”, Ģirts ies ar. Šis gājiens bija vēl fascinējošāks nekā vakarējais. Skaistais, saulainais un ar nelielu mīnusiņu apveltītais laiks šo pārgājienu padarīja perfektu. Apstājos ~ kādas 6 reizes, lai vienkārši grozītos ap savu asi un blisinātos uz spilgtajiem kalnu landskeipiem paralēli tam to visu iemūžinot kanonā. Pa ceļam vēl nofilmēti džeki kā šamie nāk lejā pa trasi. Pēc laiciņa kas ir ~30 min ilgāks nekā vakar, jo izmests līkums caur vienu bugeļceļa posmu, sasniegta trases apakšdaļa un piesēsts vienā no daudzajiem barčikiem, kur paņemts, kā parasti, kafēns wiz milk, bečerowkas 50gramiņi un kolbass. :D Tas viss notiesāts un sākts pētīt apkārtējā gaisa saturs, t.i. uzsākti wifi meklējumi. Saprasts, ka kaut kur blakus kantorīšos jāpameklē T-mobile wifi kodu kartiņa, lai palietotu tīklu, kamēr džeki vēl bauda trasi. Tuvojoties tuvējam hotelim (Hotel FIS), kur varētu būt tirgošanā tās wifi kartiņas, netālu ieraudzīts, ka Uģis jau snaikstās gar Navaru un krāmē slēpes iekšā kravaskastē. Pielaiskojos pie viņa ar jautājumu: „Kas ta nu?”. Tad sāku uzklausīt stāstu kā šams notriecis vienu lietuviešu tanti. Šamā lidojusi cienīgus pacmit metrus pēc sadursmes. Jebkurā gadījumā šis esot bijis vecais joks par to, kad pa priekšu lēnām vazājās iesācējs/slēpotājs un pēkšņi maina trajektoriju, kad, protams, apstākļu sakritības dēļ nāk normāls kabans uz ~ 100 kīlō dzīvsvarā lejā pa trasi, un lai vai kā mēģinādams, nespēj izvairīties no kolīzijas. Tantukam visas pekeles pa gaisu un izkaisās pa visu kalnu. :D Kāju saķērusi guļ un kunkst, Uģim jau sirds pa muti ārā, jo redz ko ta’ nu – civiltiesiskās apdrošināšanas izmantošanas gadījums jau vāļājas pa trasītes maliņu? Izrādās beigās kaut cik normāli, kārtīgi sasista kāja un līdz kāzām sadzīšot. Nu, lietuvišķis, aptekalēts, bet nu puikam garīgais papēžos un attiecīgi šams kāpj nost no trases.
Tā nu pagaidām Ginču, un mājiņas, jo izrādās laiks ir paskrējis skaisti un pulkstenis pēc bāleliņu zonas jau rāda 17:00. Pirms iebraukšanas savā pilsētiņā pielēmām vēl apmeklēt Tatranska Lomnica (www.tldtatry.sk), lai ievērtētu gaisa vilcieniņu uz augstāko punktu Slovākijā (2634 metriņi – pašā galā ir observatorija/muzejs, tas jāapmeklē, obligāti) un pārliecinātos par to vai rīt strādā Melnā trase, par kuru džeki sapņo jau visu nedēļu. Trase jau ciet, bet rīt strādās. Satikti latviešu snowbordisti, daži no tiem zināmi, ka piemēram, Riekstukalna instruktors un Mežkalna instruktors. Ar ironiskiem smaidiem no kalna apakšas vērojam pacēlāja pēdējos stabus augstu, augstu kalnā un ar vīziju šo vietu pametam, lai dotos mājās, kur mūs gaida dušas, vannas un vakariņas. :D
20:57 – Dodos izbraucienā pa pilsētu, lai sameklētu atkal internetu un izliktu datus, cerams, ka izliksies arī bildes. Vēl gribējās pieminēt mūsu šīsnedēļas jauno mīļumiņu – tas ir šnufelis, tb vācu izdomāts mīksts plīša zaķītis, kurš ar burkānu klēpī dzied kaut kādu mīlīgu dziesmiņu. T.i. rādās šī reklāma nepārtraukti pa VIVA konkrētāk -Schnuffel - Kuschel Song.

Kam piemērots:

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 22. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Aukstākā vieta Zemes zemākajos atmosfēras slāņos parasti nav virs ziemeļu vai dienvidu poliem, kā varētu šķist, bet gan virs ekvatora. Tropopauze – robeža starp diviem zemākajiem atmosfēras slāņiem – atrodas vidēji tikai aptuveni 9 km augstumā virs abiem poliem un 18 km augstumā virs ekvatora. Gaisa temperatūras tropopauzes augšā pastāvīgi noslīd līdz ļoti zemām temperatūrām. Virs ekvatora temperatūras regulāri noslīd līdz mīnus 80 grādu atzīmei pēc Celsija skalas, savukārt virs poliem – tikai retu reizi līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija

Pasākumi

MOJO CAFÉ atklāšana 10.jūlijā

MOJO CAFÉ atklāšanā ar akustisko koncertu uzstāsies Jēkabs Nīmanis, kuru daudzi
atpazīst pēc lieliskajām kompozīcijām, kas radītas Jaunā Rīgas teātra
izrādēm („Latviešu...