Apskates vietas Salacgrīvā

Apskates vietas Salacgrīvā

Jau 5. – 6. gs. pie Salacas grīvas atradās lībiešu apmetne Saletsa. 1226.g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas jūrā bīskaps Alberts uzcēla pili, kas 17. gs. bija pilnībā nopostīta un sabrukusi. Līdz 19. gs. vidum Salacas novads bija nomaļš un visai trūcīgs Vidzemes nostūris. Neredzot citu iespēju, kā uzlabot dzīves apstākļus, liela daļa novada zemnieku pēc 1846.g. nemieriem pārgāja ķeizara ticībā (pareizticībā).

Salacgrīvas miesta veidošanās saistīta ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva līdzšinējo liellaivu vietā ostā iebraukt arī kuģiem. 19. – 20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu – labības, linu, bet īpaši kokmateriālu – pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi, kur ik gadus jūlija sākumā vēl joprojām notiek visā Latvijā plaši pazīstamie Jūras svētki. Tie, kā arī brīnišķīgā Salacgrīvas pludmale piesaista lielu apmeklētāju skaitu.


Salacgrīvas muzejs

Adrese: Sila iela 2
Tālrunis: 64071981

Untitled 2.jpg - 119.2 KBMuzejs izveidots 1998. gadā, tā ekspozīcija veltīta Vidzemes piekrastes un Salacas zvejniekiem un to arodam, ļaužu dzīvei pie jūras, novada vēsturei un mākslai. Tā arhīvos glabājas materiāli par Salacgrīvu, bijušajām Vecsalacas un Svētciema muižām, zveju un zvejniekiem Baltijas jūras Vidzemes piekrastē un Salacā, ievērojamiem novadniekiem, liela pastkaršu un fotogrāfiju kolekcija par Salacgrīvu līdz 1940. gadam.
Īpaša vērība tiek veltīta ziņām un materiāliem par Salacas nēģu zveju ar tačiem kā vienīgā tāda veida zveju Latvijā.
Apmeklētāji var izmēģināt aušanu stellēs, mācīties kārst vilnu un šķeterēt dziju, ir iespēja fotografēties izmantojot muzeja priekšmetus.

Salacas pilskalnssalac_pilsk.jpg - 32.25 KB

1226. g. Salacas labajā krastā bīskaps Alberts uzbūvēja pili, kas vairākkārt postīta un pārbūvēta. Pilskalna aizsarggrāvī senatnē varējuši iebraukt kuģi. 17. gs. sākumā pilskalnā atradies zviedru cietoksnis ar bastioniem, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā. Akmeņi no pils drupām izmantoti baznīcas sētas un mola būvniecībā, tāpēc mūsdienās par pili liecina vairs tikai zemes uzbērums. Interesanti pieminēt, ka 18. gs. vietējais barons Ferzens pilskalnā bija ierīkojis Jūras muzeju, kā arī to, ka 1970. g. pavasara palu laikā no pilskalna izskalotas senlietas.

Lielsalacas luterāņu baznīca


Tālrunis: 64041251; 26407255

Untitled 21.jpg - 114.51 KBGotiskā stila baznīca iepriekšējās koka baznīcas vietā celta 1853. – 1857.g. Limbažu būvmeistara F. Hesses vadībā, paplašināta 1892. g. Te atrodas vairāki mākslas pieminekļi – 18. gs. darināta kancele un altāris ar 1847. g. T.K. Gelhāra gleznotu altārgleznu „Kristus debesbraukšana” un G. Šķiltera 20. gs. 30. gados veidoti ciļņi.

Keramikas sienas panno „Latvijas bākas”

Adrese: Ostas iela 8

Untitled 4.jpg - 70.07 KBVieta pasaules kartē starp 58 - 57 Ziemeļu platuma grādiem, starp paralēlēm un meridiāniem. Keramikas cilnis ar nosaukumu "Mājas"tapis 1986.gadā un to atveidojis Imants Klīdzējs. Karte, izliecoties līdzi zemes dabiskajam liekumam, aizņem sienu 3,5 x 7,2m. Tā apskatāma akciju sabiedrības "Brīvais vilnis" zivju pārstrādes kompleksa foajē.

Vecsalacas muiža

Untitled 41.jpg - 81.62 KBNo kādreizējā grezmā 19.gs. veidotā Vecsalacas muižas centra Salacas krastā saglabājušies tikai atsevišķi apbūves elementi – saimniecības ēkas, baronu kapenes, kā arī 1793.g. veidots piemineklis muižkunga Ferzena sunim. Muižas pils nopostīta 1. pasaules kara laikā. Muižas kompleksā ietilpst ainavu parks ar regulāra plānojuma elementiem un vairāk nekā 30 svešzemju sugu stādījumiem.

Niedrāju – Pilkas purva taka

Untitled 6.jpg - 56.98 KB20. gs. 90. gadu otrajā pusē veidotās un 2003. g. atjaunotās Niedrāju – Pilkas purva lokveida laipu takas sākums un beigas atrodas pie bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas Niedrāju – Pilkas purvu šķērso DA – ZR virzienā. Takas galējā punktā pie nelieliem purva ezeriņiem var iepazīt tipisku augstā purva ainavu. Apmeklētāju izglītošanai izveidoti informācijas stendi.

Randu pļavas

Untitled 9.jpg - 49.21 KBLielākās atvijas piejūras pļavas ir unikāls dabas komplekss jūras piekrastē starp Ainažiem un Kuivižiem. Pļavās pastāv savdabīgs, hidroloģisks režīms, ko tās periodiski applūdina jūras ūdeņi. Randu pļavās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība – te aug vairāl nekā 500 augu sugu, no tām daudzas retas un aizsargājamas. Randas pļavas ir arī īpaši nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Vietā, kur jūra robežojas ar plašu niedrāju, uzstādīta putnu vērošanas platforma, kas piemērot gan ligzdojošo, gan caurceļojošo putnu iepazīšanai. No tā redzama lagūna, kas atgādina mazus, seklus ezeriņus. 2003 g. Randu pļavās izvietots savvaļas govju ganāmpulks ar nolūku saglabāt pļavu bioloģisko daudzveidību ar dabiskās noganīšanas metodi.

Sv. Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca

Tālrunis: 29168461

Untitled 13.jpg - 74.62 KBCelta 1873.g. pēc arhitekta R.Pflūga projekta. Minētais arhitekts ir arī Kristus Piedzimšanas jeb pareizticīgo katedrāles Rīgā (kādreizējā planetārija) autors. Tel.

Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca

Untitled 15.jpg - 62.12 KBCelta 1997.g. (arh.D. Straubergs), baznīcā notiek garīgās mūzikas koncerti. Dievkalpojumi katru dienu plkst. 19.00 (izņemot piektdienu), svētdienās dievkalpojums plkst. 17.00.

Ferzenu dzimtas piemineklis

Bijušajā Ferzenu īpašumā Vecsalacas muižas parkā. Barona Ferzena laikā 18.gs. šeit tika izveidots pirmais jūrniecības muzejs Latvijā ar tam laikam bagātu un atraktīvu ekspozīciju.

Dabas liegums - Salacas upes ielejas lejtece

Untitled 17.jpg - 65.3 KBŪdenstūristu un makšķernieku iecienīts upes posms, iespēja apskatīt nēģu tačus (vasaras otrajā pusē un rudenī).

Lībiešu upurala

Untitled 19.jpg - 66.4 KBSvētupes krastā pie Kuiķules līča. Bijušā Metsepoles novada lībiešu nozīmīgākā kulta vieta, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās 628 monētas un senlietas, alu sienās iegravētās senās maģijas zīmes un visvecākais datētais ieraksts Latvijā - 1664. Viena no visgarākajām alām Latvijā vidusdevona smilšakmeņos.

Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna piemiņas istaba privātā mājā

Adrese: Salacgrīvas l. t."Sprundas"
Tālrunis: 640 44532 (pēc iepriekšējas vienošanās).

sudrabkalns.jpg - 38.16 KBTikšanās ar dzejniekam tuvas ģimenes locekli mājā, kur J. Sudrabkalns pavadījis 30 vasaras radošā darbā un atpūtā laikā no 1945. līdz 1974.gadam.

Jaunupe

Untitled 25.jpg - 57.15 KB17. gs. mākslīgi rakts 5 km garš kanāls, lai novadītu daļu Svētupes ūdeņu Salacā.

Vidzemes akmeņainā jūrmala

akmen_pludmale.jpg - 36.26 KBDabas liegums - īpatnēja jūrmala ar akmeņainu krastu un daudziem zemesragiem jūrā 14 km garumā.

Veczemju (Mantiņu) sarkanās klintis

veczemju_klintis.jpg - 35.49 KB200 m garš un līdz 4 m augsts sarkanā smilšakmens atsegums ar grotām un alām -krāšņākais jūras piekrastē Latvijā. Labiekārtota atpūtas vieta.

Salacas upe

Untitled 211.jpg - 54.21 KBViena no gleznainākajām un tīrākajām Latvijas upēm, atzīta par vienu no 150 Eiropas bioloģiski daudzveidīgākajām ūdenstecēm.

Pirmais Salacas nēģu murdu tacis

Untitled 23.jpg - 76.9 KBTradicionāls un unikāls zvejas veids - unikāls zvejas paņēmiens ar daudzu gadsimtu vēsturi.  Salacas nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā. No tača upes straumē iegremdē nēģu murdus un notiek zveja.

Komentāri (3)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
turnis
esmu ress]
26.02.2016. plkst. 13:29
velti izteereets laiks
Lībiešu upurala... lai tur tiktu jaaiet cauri privaatiipashumam kur ir nikni suņi kas nav piesieti un krīt virsuu... tas nav normaali. vai yieshaam nav iespeeja uztaisiit pieeju no citas puses lai nebuutu jaalien citu cilveeku privaatiipashumaa kur vinji pat redzot ka esam ar beerniem seedeeja un neapsauca sunjus... vispaar nozelojam ka turp braucaam...
13.07.2015. plkst. 11:38
Ausma
Nēģu taci UN Akmeņaino jūrmalu izstaigāt iesaku visiem! Nenožēlosiet!
09.12.2011. plkst. 11:39

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

1811.gada 16.decembra zemestrīce lika Misisipi upei vairākās vietās tecēt atpakaļgaitā

Pasākumi

Krāsojam Lieldienu olas!

Raksturīgākā Lieldienu tradīcija latviešiem un arī citām tautām ir olu krāsošana. Pagāniskajā tradīcijā ola ir saules atgriešanās un auglības simbols, bet kristiešiem ola simbolizē...