Apskates vietas Lielvārdē

Apskates vietas Lielvārdē

Lielvārde ir kā „dzīva” mūsu zemes vēstures grāmata, tās senākās lapaspuses šķiramas Dievukalnā un Lielvārdes pilskalnā, bet jaunākās – A. Pumpura, mūsu tautas eposa „Lāčplēsis” autora, muzejā. Vēl vairāk – dažas no šīm lapaspusēm ir ne tikai izlasāmas, bet arī reāli izjūtamas, jo jebkurš uz brīdi var kļūt par tālaika liecinieku, piemēram, apmeklējot 12. gs. senlatviešu koka pili. Arheoloģiskie izrakumi Dievnamā liecina, ka pirms trijiem tūkstošiem gadu šeit apmetušies balti. 7. – 9. gs. pie Daugavas jau dzīvoja lībiešu ciltis. Ir dažādi minējumi par Lielvārdes nosaukuma izcelsmi. Dzejnieks Auseklis to sauca par vietu, kas „būs lielu vārdu nesusi”. Visticamāk, ka vārds radies no skandināvu nosaukuma warde, kas nozīmē „piestātne”, „krāvuma” vai „krauja” ar signālugunskuru. Nosaukums Leenewarde pirmo reizi minēts Indriķa hronikā par 1201.g., un vācieši to lietoja līdz 20.gs.

Stāvajā Daugavas krastā Rīgas bīskaps uzcēla akmens pili, kas pirmo reizi minēta 1229.g., ar nocietinājuma valni. Pils drupas apskatāmas arī šodien. Zviedru valdīšanas laikā (1629. – 1705.g.) Lielvārdē nodibināja draudzes skolu latviešu bērniem. Pēc Lielā mēra epidēmijas 1710.g. Lielvārdē bija palikuši dzīvi ap 30% iedzīvotāju. Latviešu atmodas laikā 19. gs. otrajā pusē Lielvārdē ierosmi savai dzejai guva Andrejs Pumpurs (1841 – 1902) un Auseklis (1850 – 1879). 1861.g. pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Dvinska (Daugavpils) un Rembates stacijas atklāšanas sāja strauji attīstīties Rembate, kas tagad ir Lielvārdes daļa. 1. pasaules kara laikā, kad Daugava gandrīz trīs gadus bija frontes līnija, Lielvārde tika pilnīgi nopostīta. 1915. – 1917. g. Saspridzināja visas muižu ēkas un 1747.g. celto baznīcu. Sešus kilometrus no Daugavas vairs nebija palicis nevienas celtnes ar jumtu.

1926.g. tika nolemts Lielvārdes pagastam Lielvārdes pagastam pievienot Rembates muižas centru un daļu zemju. Arī Rembates dzelzceļa staciju ap 1934.g. pārdēvēja Lielvārdes vārdā. 1948. g., kad Latvijā sāka veidot kolhozus, nodibināja arī kolhozu „Lāčplēsis”. Lielvārdes novadam laimējās ar tā priekšsēdētāju Edgaru Kauliņu (1903 – 1979), kurš pasargāja lielvārdiešus no izvešanas 1949.g. viņa laikā saimniecība „Lāčplēsis” piedzīvoja uzplaukumu un bija pazīstama ar sakārtotu infrastruktūru un „Lāčplēša” alu, kas savu popularitāti nav zaudējis arī mūsdienās.


Uldevena pils

Adrese: Parka iela 3
Tālrunis: 29465792

uld.pils.jpg - 79.11 KBLatvijai unikāls objekts ir mākslinieka A. Liepiņa vadībā darinātais 12. gs. senlatviešu koka pils atveidojums, tā sauktā Uldevena pils. Balstoties uz dažādās vietās atrasto būvju paraugiem, tā tapusi kā autora versija par Lielvārdes novada vecākā – Uldevena rezidenci. Pilī var iepazīties ar 12. – 13. gs. senlatviešu cietokšņa aizsargbūvēm, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties dažādās pils apsaimniekotāju rīkotās atrakcijās.

Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas

pilsdrupas.jpg - 74.33 KBRīgas bīskapa pils celta līdz 119.g. lībiešu koka pils vietā. Mūra pili nopostīja Livonijas kara laikā 1577.g. Ap pilskalnu un pilsdrupām plešas Lielvārdes (Lāčplēša) parks, tā veidošana uzsākta 19.gs. beigās Lielvārdes muižas barona A. Vulfa vadībā. Otrpus parkam un Rumbiņas ietekai Daugavā stāvā zemesragā atrodas Dievkalna pilskalns (Cepures kalns). Senlietu atradumi liecina, ka te dzīvojušas baltu ciltis un 1. g.t. pr. Kr. Līdz 6. – 7. gs. Lielvārdes parks Daugavas krastā beidzas ar stāvu krauju, kur atsedzas tagadējai Daugavai iespaidīgi dolomīta atsegumi. Te vērts nokāpt lejā un iedomāties, kāds izskatījies Lielvārdes pilskalns pirms vairāk nekā pirms septiņiem gadsimtiem.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs

Adrese: E.Kauliņa alejā 20
Tālrunis: 65053759

muzejs.jpg - 72.47 KBTagadējā A. Pumpura Lielvārdes muzeja ēka celta 19.gs. sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. To daļēji izpostīja 1917.g., restaurēja 1922.g., kad ēkai piebūvēja verandu. 1970.g. ēkā iekārtots muzejs, kura ekspozīcija veltīta eposam „Lāčplēsis” un tā autoram Andrejam Pumpuram (1841 – 1902). Tā ir vieta, kurā var ne tikai iegūt informāciju par latviešu tautas varoni Lāčplēsi, eposa autoru Andreju Pumpuru, par Lielvārdi un Lielvārdes jostu, bet arī pašam uz brīdi kļūt par Lāčplēsi, Laimdotu, apsiet Lielvārdes jostu un, protams, izcīnīt liktenīgo cīņu starp Lāčplēsi un Tumšo Bruņinieku. Muzeja krājumā ir arī materiāli par ievērojamākajiem lielvārdiešiem, bet muzeja izstāžu zālē aplūkojamas dažādas izstādes.

Pretī muzejam atrodas divi lieli akmeņi, ko tautā sauc par Lāčplēša gultu (80 t) un Lāčplēša segu (22 t). Akmeņi sākotnēji atradās Daugavā pie Lielvārdes salas. Pēc Ķeguma HES izbūves ūdens līmenis Daugavā pie Lielvārdes pacēlās par 14 m un sala applūda. Lai lielie akmeņi nepaliktu zem ūdens, 1939. g. tos pa Daugavu aizvilka līdz Ķegumam. 1976. g. akmeņus pārveda uz Lielvārdi, uz muzeja pagalmu, iepretim savai sākotnējai atrašanās vietai Daugavā. Teika vēstī, ka Lāčplēsis naktīs nākot atpūsties uz lielā akmens – Lāčplēša gultas. Netālu no akmeņiem atrodas ozola bluķis, ar kuru Spīdala lidojusi no Aizkraukles.


Lielvārdes luterāņu baznīca

Adrese: E. Kauliņa alejā 21

baznica.jpg - 64.2 KB1747. g. Būvētās un 1. pasaules kara laikā sagrautās baznīcas vietā 1932. g. uzcelta jauna. Altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. Dievnamā ir K. Miesnieka altārglezna „Jēzus Ģētzemanes dārzā” (1939.g.). Baznīcas labiekārtošanai – koka altārim, kancelei un baznīcas soliem – līdzekļus dāvināja Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.
Baznīca jāaplūko arī no ārpuses, jo pie tās A gala sienas ir daļēji zemē iegrimis akmens krusts (Krustakmens), domājams, sens kapakmens.

Rumbiņas ūdenskritums

udenskritums.jpg - 78.63 KBŪdenskritums Daugavas krastos? Kas gan nezina par applūdināto Pērses ūdenskritumu. Vai tad ir vēl kāds? Izrādās, ka ir. Ap 1,8 m augstais ūdenskritums veidojies uz nelielās Rumbiņas upes Lielvārdē. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā upītes posmā tās krastos parādās nelieli smilšakmens atsegumi.

Lielvārdes kara lidlauks

Tālrunis: 65071883, 29491685

lidlauks.jpg - 50.5 KBSavdabīga bijusī padomju armijas teritorija, kādreizējais kara lidlauks, pie kura vārtiem pat saglabājusies lidmašīna. Mūsdienās bāzē atrodas Latvijas bruņoto spēku pārziņā. Tomēr iepriekš savlaicīgi piesakoties Ogres rajona TIC, iespējama iepazīšanās ar karavīru ikdienu, „lauka virtuves”” labumu baudīšana un par lidošana ar helikopteru.

Vangusalu – Dinamarkas akmens

akmens.jpg - 76.86 KBLaiks doties ārpus pilsētas un paklejot pa mežiem. 2,7 m garais un 1,8 m platais un 1,5 m augstais robežakmens agrāk atradies stigu krustpunktā un apzīmējis četru pagastu – Jumpravas, Lielvārdes, Krapes un Rembates – robežu. 20. gs. 60. gadu beigās pārvietots uz tagadējo vietu. Arī šodien akmens iezīmē triju pagastu robežu krustpunktu. Akmenī iekalts Rīgas arhibīskapa simbols – sakrustots bīskapa zizlis un krusts, kā arī aplis ar krustu.

Lobes ūdensdzirnavasdzirbnavas.jpg - 66.54 KB

No sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās ēkas dzimšanas gads ir 1904.g. Līdz mūsdienām saglabājusies dzirnavu ēka un aizsargsprosts. Stāsta, ka Lobes ūdensdzirnavās tapusi tautā tik iemīļotā un bieži dziedātā E. Rozenštrauha dziesma „Vecās likteņdzirnas”.

Skrīveru dendroloģiskais parks


parks.jpg - 57.69 KBVecākais dendrārijs Latvijā. Tā izveidi 1891. g. Uzsācis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss. Parka dendroloģiskajā daļā aug ap 400 augu sugu, šķirņu un formu, to skaitā ap 250 svešzemju sugu un šķirņu koki un krūmi. Dendrārijā savu mājvietu atradušas vairākas pasaules un Eiropas mēroga apdraudētas sugas. Augu stādījumi angļu stila parkā grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā iekārtoti pastaigu celiņi, izstrādāti parka apskates maršruti, pie augiem izvietotas norādes – plāksnītes ar sugu nosaukumu latviešu un latīņu valodā.

Aizkraukles pilskalns
pilskalns.jpg - 47.43 KB

Pilskalns, saukts arī par Kraukļa kalniem, labi redzams no Rīgas – Daugavpils šosejas, un tā varenība vēl vairāk izceļas, vērojot iespaidīgo objektu no Daugavas pretējā – kreisā krasta. Savukārt no pilskalna Daugava izskatās kā uz delnas, bail pat īpaši tuvoties tā stāvajai D nogāzei. Pilskalns bijis apdzīvots jau 1. g.t. pr. Kr., un tajā atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. 13. gs. pilskalnā uzcēla mūra pili, ko nopostīja 17. gs. Netālu no pilskalna ir Kraukļu akmens, pie kura arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, no kurām vecākā attiecināma uz 12.gs.

Aizkraukles luterāņu baznīca

baznica1.jpg - 86.15 KBBaznīca atrodas pie Rīgas – Daugavpils šosejas, stāvā Daugavas senkrasta malā. Dievnams celts 1688.g., pārbūvēts 1899.g., tajā ir A. Annusa altārglezna „Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam” un memoriālās plāksnes novadniekiem – pulkvedim J. Zemitānam un arhibīskapam A. Lūsim. No baznīckalna paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Daugavas ieleju, šeit noteikti jāapsēžas un jāpadomā par to, kāda Daugava izskatījās agrāko gadsimtu laikā.

Aizkraukles pilsdrupaspilsdrupas1.jpg - 102.13 KB

1224.g. Livonijas ordenis Daugavas krastā uzcēla mūra pili, kas bija apdzīvota līdz 17.gs. vidum, kad Poļu – zviedru kara laikā to sagrāva. Šodien Daugavas krastā saglabājušās pilsdrupas.

Meļķītāru Muldas akmensakmens1.jpg - 73.58 KB

Ap 3 m augstā akmens augšdaļā ir iekalts liels muldveida iedobums, kura garums ir nepilni 2 m, dziļums – ap 20 cm. Meļķītāru Muldas akmeni sauc arī par Upurakmeni. Saglabājušās ziņas, ka vēl 19. gs. vidū pie tā ziedojuši ēdienu, minētas, dedzinājuši ugunskurus, kā arī svinējuši svētkus. Par akmeni saglabājies daudz nostāstu. Tajā velns gan ūdeni lējis no tuvējā ezeriņa, gan mīklu mīcīt gribējis, gan tuvējo māju saimnieku zem akmens parāvis. Savā „kategorijā” akmeni var uzskatīt par Latvijā iespaidīgāko šāda veida objektu.
 
Lielvārdes katoļu baznīca


Adrese: Meža iela 18
Tālrunis: 65053199

Untitled 42.jpg - 68.71 KBSākotnēji, 1940. g., šeit atklāja lūgšanu namu, 1989.–1992. g. uzcelta jauna baznīca.

Lielvārdes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Adrese: “Svētiņi”
Tālrunis: 29342303

Untitled 44.jpg - 60.66 KBDievnams celts 1847. g., nopostīts Pirmā pasaules kara laikā. 1928. g. uzceltā baznīca bija koka ēka ar skaidu jumtu, kas drīz nodega. 1936. g. baznīcu atjaunoja. Padomju laikā šeit iekārtoja dzīvokļus. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcā atkal notiek dievkalpojumi nelielam ticīgo skaitam, taču pati ēka ir avārijas stāvoklī.

Rembates muižas parks

Adrese: Parka iela 3
Tālrunis: 65053683

Untitled 46.jpg - 98.31 KBParks plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Tas veidots 1858. g. kā baronu Rautenfeldu muižas ainavu parks 13 ha platībā, parkā ir dīķis ar mākslīgi veidotu Spīdalas saliņu. Tās nosaukums dots pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa “Lāčplēsis” 80 gadu jubileju 1968. g. Parkā atrodas kultūras nams “Lielvārde”. Tas izveidots bijušās Rembates muižas staļļu vietā ap 1930. g., nodedzis 1962. g., no jauna uzcelts 1976. g.

Lāčplēša kapi – pie Daugavpils šosejas

Untitled 48.jpg - 79.35 KBPirmie apbedījumi šeit veikti 18. gs. vidū, jo pēc Lielā mēra kapsētu no Lielvārdes muižas centra pārcēla uz pašreizējo vietu Rīgas–Daugavpils šosejas malā. Kapsētā atdusas daudzi skolotāji, ārsti, zinātnieki, kultūras darbinieki, vairākas vācu baronu dzimtas. Kapsētas austrumu galā pie dienvidu vaļņa Otrā pasaules kara laikā apglabāti vācu armijas kritušie. Toreiz izveidojās vairākas krustu rindas, ko pēc kara nolīdzināja. Tagad kritušo karavīru piemiņai slejas liels balts krusts.

Zveņģupītes krasti un Kačas kalns

Pie Zveņģupītes ietekas Daugavā, tautā saukta par Kapu līcīti, apmēram 150 m no Rīgas–Daugavpils šosejas atrodas Kačas kalns. Leģenda vēsta par notikumu 17. gs., kad sārtā sadedzināta kāda par raganu atzīta Lielvārdes meitene Katrīna. Saglabājušies vecie nosaukumi – Rātskalns, uz kura atradušies soģi, un Kačas kalns – soda vieta. Pašlaik abi kalni ir nolīdzināti. 1991. g. atklāja Jura Zihmaņa piemiņas zīmi Katrīnai – akmenī cirsts meitenes tēls, kas klusi raugās debesīs.

Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā – pie “Virsaišiem”

Draudzes skola Lielvārdē sāka darboties 1689. g., skolas ēka nopostīta 1915. g. Draudzes skolā mācījās Andrejs Pumpurs (1853.–1856. g.), strādāja Auseklis (1872.– 1874. g.). Draudzes skolas piemiņas akmens uzstādīts 1979. g., autors J. Lapsa.

Viļa Miķelsona vārdā nosauktā trimdas literatūras “Grāmatu klēts”

Adrese: Parka iela 3
Tālrunis: 29231470

Untitled 50.jpg - 91.19 KBSākta veidot 1991. g., pateicoties trimdā dzīvojošo latviešu sūtījumiem. “Grāmatu klētī” ir vairāk nekā 7000 vienību: žurnāli, skaņu plates, gleznas un grāmatas – Z. Mauriņas, K. Raudives, A. Dziļuma, G. Janovska, I. Gubiņas, J. Klīdzēja, J. Veseļa, A. Eglīša, A. Niedras un citu populāru trimdas rakstnieku darbi. Atsevišķi plaukti iekārtoti grāmatām par Latvijas vēsturi, dzeju, folkloru, lugām, kā arī filozofiska un reliģiska rakstura izdevumiem. Lielvārdiete Dace Jansone, kura jau 16 gadus saņem grāmatu sūtījumus, “Grāmatu klēti” veido kā muzeju – pasaules latviešu satikšanās vietu. Tā darbojas arī kā bibliotēka.




 

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Vārds „cunami” japāņu valodā nozīmē „ostas vilnis”. Cunami dažkārt tiek nepareizi saukti kā paisuma viļņi – cunami neizraisa straumes (straumes veido mēness gravitācijas spēks). Parastos viļņus izraisa vējš

Pasākumi

Pandas pārsteidz, uz skatuves metoties no jumta

Divas pandas no grupas "Instrumenti" Postitivus festivāla iepriekšballē viesus pārsteidza, ar trosēm nolaižoties no 10 metru augstuma.

 ...