Apskates vietas Krāslavā

Apskates vietas Krāslavā

Ja esat nolēmuši paceļot, atpūsties un pie reizes uzzināt par dzīvi Latgalē, tad izmantojiet šo iespēju un dodieties uz tā saukto Latgales Šveici 270 km uz dienvidaustrumiem no Rīgas, uz apvidu, kur Austrumlatvijas augstienes pauguru virknes nolaižas vistuvāk Daugavai. Krāslavas rajons ir pievilcīgs ne tikai ar neatkārtojamām Latgales dabas ainavām, bet arī ar jaukiem un atsaucīgiem cilvēkiem. Latgales pērles vēl aizvien pēc sava prāta un patikšanas pamirdz ceļiniekam, lai to apburtu uz mūžu.

Krāslava ir bijusi sena latgaļu apdzīvota vieta, par ko liecina divi pilskalni tagadējās pilsētas teritorijā. Krāslavas nosaukums visticamāk cēlies no latgaļu vārda „krāsls”  (krēsls), jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslus. Turklāt senatnē uz Daugavas sēkļiem pie Krāslavas bieži esot „uzsēdušies” plosti. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu pakļautībā, un Krāslavā uz dzīvi apmetās kņaziene Ragņeda Goreslava, vēlākā Kijevas kņaza Vladimira (988.g. viņš Krievijā ieviesa kristietību) sieva. –kņazienes dzīvesvieta atradusies tagadējā Teātra kalnā. Tā nosaukums radies 18. gs., kad kalnā uzcelta liela klēts, kur vasarās esot notikuši teātra uzvedumi. 13. gs. Krāslava nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, un līdz pat 18. gs. Sākumam tā bija nomaļas muižas centrs. 1729. gadā par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters, kura dzimta Krāslavā saimniekoja turpmākos divus gadsimtus. 18. gs. vidū Krāslavā uzsāka grāfu Plāteru rezidences – Krāslavas pils – celtniecību, ko pabeidza 1791. g. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Šo politisko pārmaiņu dēļ Krāslava sāka panīkt. Miesta dzīve kļuva rosīgāka pēc Rīgas – Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa izbūves 1865.g.

Krāslava gandrīz nav cietusi 2. pasaules kara laikā, un, pateicoties šim apstāklim, gandrīz neskarta līdz mūsdienām saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve, kas šai Dienvidlatgales pilsētai Daugavas krastos piešķir savdabīgu skaistumu. Tātad uz Krāslavu dosimies skatīt pilsētas koka apbūvi un tās „kalnus” – Daugavas ielejas stāvos krastus. Vienā no tiem iekārtota Adovas dabas taka. Un vēl – Krāslava ir piemērota vieta, no kurienes sākt laivu braucienu pa Daugavu. Te upes plūdumu raksturs un krasti ar dabas un kultūras vērtībām ir pavisam kas cits, nekā Daugavas lejtecē!


Krāslavas muižaUntitled 17.jpg - 98.69 KB

Muižas kompleksā ietilpst vairākas ēkas, kas būvētas grāfu Plāteru laikā. Vecā pils baroka stilā celta 18. gs. vidū, vēlāk pārbūvēta, un pēc jaunās pils uzcelšanas tajā bija iekārtota grāfu Plāteru bibliotēka ar aptuveni 20 tūkstošiem grāmatu. Krāslavas muižas jaunā pils ar baroka un klasicisma iezīmēm būvēta 1760. – 1791. g. Pēc arhitekta D. Paroko projekta. Ēkā atklāti unikāli rokoko stila sienu gleznojumi ar Romas skatiem, kas pēc Polijas piļu analogiem tapuši 18. gs. 60. – 70. gados. Jaunajā pilī līdz 20. gs. 70. gadiem darbojās vidusskola. Vēlākajos gados tika veikta pils izpēte un notika atsevišķi nesekmīgi ēkas restaurācijas un saglābšanas darbi. Mūsdienās unikālā un kādreiz tik greznā grāfu Plāteru rezidence atrodas avārijas stāvoklī, tāpēc tā apskatāma tikai no ārpuses. Muižas kompleksā ietilpst 18. gs. vidū veidots romantisks ainavu parks Daugavas ielejas nogāzē ar svešzemju sugu stādījumiem, kāpnēm, skatu [perspektīvām un mākslīgi veidotu grotu.

Krāslavas katoļu baznīcaUntitled 19.jpg - 101.12 KB

Baznīca, kas atrodas Sv. Ludvika laukumā, būvēta no 1755. līdz 1767. g. Pēc itāļu arhitekta A. Paroko projekta. To uzskata par spilgtāko Latgales baroka arhitektūras paraugu. 1778.g. no Romas atveda Krāslavas patrona Sv. Donāta relikvijas, ko 1818.g. novietoja šim nolūkam celtā kapličā. Dievnama altārglezna „Svētais Ludviks dodas krusta karā” darināja 1884. g. Pēc poļu gleznotāja J. Mateiko skices.

Indricas katoļu baznīcaUntitled 21.jpg - 138.57 KB

Unikāls koka arhitektūras piemineklis, kas celts 1655. – 1658.g kā miniatūra vienojama koka bazilika. Baznīcu par grāfu Plāteru līdzekļiem būvējuši vietējie amatnieki, un tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Dievnama centrālā altāra kokgriezums, atdainot barokālas formas, veidojuši Stelmužes (Stelmuže atrodas Lietuvas ZA, Lietuvas – Latvijas pierobežā) koktēlnieku skolas meistari. Tā sānu altārī ir 18. gs vidū darināta glezna „Sv. Marija Magdalēna”. Indricas katoļu baznīca uz savu tagadējo atrašanās vietu pārvietota 1698.g., atjaunošanas darbi tajā notikuši 1890.g. un 1918.g. Baznīcu ieskauj 17. gs. beigās būvēts mūra žogs, pie dievnama atrodas 19. gs. vidū celts brīvi stāvošs zvanu tornis, kas restaurēts 2002. g.

Piedrujas katoļu baznīcaUntitled 23.jpg - 90.81 KB

Koka lapotnes ieskautā baznīca celta baroka stila laika posmā no 1759. līdz 1774.g. Esot pie Piedrujas baznīcas, noteikti interesanti būtu paraudzīties uz Daugavas pretējo – kreiso krastu, kur izveidojies Drujas ciems, kas jau atrodas citas valsts – Baltkrievijas teritorijā.

Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
Adrese: Brīvības iela 28

Untitled 25.jpg - 98.8 KBCelta 1789.gadā kā Sv. Vincena slimnīcas katoļu kapliča. Naudu celtniecībai dāvinājusi Auguste Oginska Plātere. Šeit bijis arī sieviešu klosteris. 1864.gadā Krievijas valdība klosteri slēdza. No 1865.gada šeit ir pareizticīgo baznīca, kur var apskatīt daudzas ikonas.

Aulejas baznīca

Adrese: Auleja, Aulejas pagasts

Untitled 27.jpg - 104.18 KBAulejas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca celta 1709.gadā.
Viennavas ēka baroka stilā ar diviem torņiem, akmeņu grīdu, griesti mūra velvē. Lielais altāris ar daudzām koka statujām. Koka rāmī, greznotā ar vīnogu ķekariem, atrodas divas gleznas – Sv. Marijas Magdalēnas un Sāpju Dievmātes.
Pirmā koka baznīca Aulejā celta 1530.gadā un ir viena no pirmajām Latgalē. Auleja kļuva par jezuītu darbības centru, šeit Daugavpils vojevoda Aleksandrs Gosejevskis pēc zviedru sakāves 17.gadsimta sākumā jezuītiem piešķīra zemes. 1626.gadā jezuīti uzcēla baznīcu, kas 1685.gadā nodega. Jezuīti šeit uzturējās līdz viņu izraidīšanai no Krievijas 1820.gadā. Draudzē ir 7 kapsētas.

Bukmuižas baznīca
Adrese: Ezernieki, Ezernieku pagasts

Untitled 29.jpg - 92.84 KBBukmuižas Sv. Ludviga baznīca celta 1830.gadā prāvesta P.Brzozdovska laikā, kurš Bukmuižā nodzīvoja 40 gadus. Baznīca celta par muižkunga Ludviga Šabanska līdzekļiem.
Baznīca ir baroka stilā bez torņiem, viennavas telpa, koka grīda un griesti. 24m gara un 12m plata ēka. Pieci altāri. Lielajā altārī Kristus krustā sistā glezna un Sv. Ludviga glezna. Dievmātes nemitīgās palīdzības altārim ir pāvesta Leona XIII speciālas atlaidas no 1902.gada. Baznīcā ir Šiluvas Dievmātes brīnumdarītājas gleznas kopija. Baznīcas dārza labajā stūrī zvanu tornis.

Bukmuižas draudzes baznīca dibināta bīskapa N.Poplavska laikā 18.gadsimta sākumā. Baznīcu šeit cēluši Dagdas Hilzeni un draudze veidojās kā Dagdas jezuītu darbības lauks (1751. - 1786.). Jezuītu priesteri šeit pastāvīgi uzturējās līdz 1817.gadam. Baznīcas metriku grāmatas no 1751.gada. Savukārt, 19.gsadsimta sākumā starp Krievijas valdību un jezuītu misiju izcelās strīdi par baznīcu. Cara valdība gribēja nodot baznīcu pareizticīgajiem.Draudzē ir 5 kapsētas.

Dagdas baznīca
Adrese: Alejas iela 2, Dagda

Untitled 31.jpg - 152.71 KBDagdas baznīca Sv. Trīsvienības godam celta 1741.gadā korintiešu baroka stilā.
Baznīcu cēla muižnieks Jans Augusts Hilzens (1702. – 1767.).
Tā ir 42m gara un 33m plata trīsnavu telpa ar cementa grīdu, mūra velves griesti. Trīs grezni mūra altāri ar karnīzēm un pilastriem. Lielajā altārī divas gleznas – Sv. Trīsvienības un J.Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam. Baznīcā ir ģipša figūrām veidots baptistērijs.
Zem baznīcas pazemes velvēm apbēdīti Hilzenu dzimtas piederīgie – pats J.A.Hilzens, viņa dēls Justiniāns (Maltas (Joanītu) ordeņa kavalieris) un mazdēls Idzi, arī ievērojami Dagdas un Kaunatas jezuīti Mihaels Rots (1721. – 1785.) un Kolumbiāns Pfeifers (1747. – 1798.).
Baznīcas dārzā apbēdīts prāvests J.Kalnišs. Draudzē ir 8 kapsētas.

Landskoronas baznīca
Adrese: Miera iela 41, Šķaune, Šķaunes pagasts

Untitled 33.jpg - 92.45 KBLandskoronas Sv. Trīsvienības godam celta 1828.gadā par muižkunga Mārtina Karņicka līdzekļiem. 1859.gadā baznīca atjaunota un paplašināta.
Tā ir 34m gara un 17m plata vairāknavu ēka, celta, izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Lielajā altārī no vitrāžām veidota Vissvētās Trīsvienības glezna ar Jēzus Sirds statuju. Baznīcā ir Lurdas Dievmātes figūra, kas šeit uzstādīta pirmo reizi Latgalē, tāpec notiek dievkalpojumi Lurdas Dievmātes godam katra mēneša 11.datumā.
Misiju darbu uzsāka Pasienes dominikāņi. 1696.gadā šeit uzcelta koka kapela. Draudze pastāvējusi no 1773.gada.
Baznīcas dārzā apbēdīts prāvests Staņislavs Voselāns. Draudzē ir 18 kapsētas.

Okras baznīca
Adrese: Vecokra, Andrupenes pagasts

Untitled 35.jpg - 103.98 KBOkras baznīca Sv. Heronima godam celta 1819.gadā, atrodas pie Vecokras kapsētas.
1896.gadā pārbūvēta un iesvētīta. Līdz 1940.gadam Okra bija Bērzgales draudzes filiāle.

Adamovas ainavu takaUntitled 37.jpg - 152.91 KB

Taka atrodas dabas parkā „Daugavas loki” Daugavas ielejas labā pamatkrasta nogāzē starp Adamovas pilskalnu un mežsarga māju, kas administratīvā iedalījuma ziņā ietilpst Krāslavas pilsētas un Ūdrīšu pagasta teritorijā. Šeit ir reta iespēja iepazīt dabu tās daudzveidībā – baudīt krāšņās ainas, iet pa noslēpumainām gravām, vērot dabas pieminekļus. Cerams, ka apmeklējot šo taku, Jūs sev arī atradīsiet kaut ko ievērības cienīgu – savdabīgus kokus, retus un aizsargājumus augus. Takas konfigurācija ir sarežģīta – tā met cilpas, virzās gan uz augšu, gan uz leju. Takas sākums ir Krāslavā, no skatu laukuma (iebraucot pilsētā no Daugavpils puses). Takas garums ir 1,8 km. Piemērota nelielām grupām: 10 – 20 cilvēki. Adamovas dabas takas izveides mērķis ir iepazīstināt ceļotājus ar Daugavas ielejas ainavām, dižkokiem un savdabīgiem kokiem, ozolu audzi, akmeņiem un avotiem tās krastos un izteiktajām dziļajām ielejas sānu gravām. Lai šejienes dabas vērtības saglabātu nākamībai, pa stāvajiem un iešanai iekārtotajām nogāzēm ieteicams pārvietoties zosu gājienā – cits aiz cita.

Adamovas pilskalnsUntitled 39.jpg - 95.86 KB

Adamovas pilskalns stiepjas gar Daugavas krastu un veido ļoti stāvas nogāzes. Redzami ģeoloģiskie veidojumi, kā arī vairāk nekā 300 miljonus gadu veci devona smilšakmeņi un baltie māli. Paveras lielisks skats uz Krāslavu un Daugavas ieleju.

Augusta akmensUntitled 41.jpg - 141.37 KB

Iepretim Augusta ielas 12. namam ceļmalā redzams 2,8 m garais, 2,2 m platais un 0,7 m augstais Augusta akmens – Krāslavas pilsētas robežakmens, kas uzlikts 1729.g., pieminot notikumu, kad Plāteru dzimta nopirka Krāslavu. Akmens sānos iekalts kronis un minētais gadskaitlis. Pēc sena nostāsta, pie akmens pēc medībām maltīti ieturējis Polijas karalis Augusts II.

VelnezersUntitled 43.jpg - 133.25 KB

Viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem, saukts arī Čertoks, Čortoks, Čertaks. Apmeklētāju uzmanību tas piesaista ar savu savdabīgo zilganzaļo ūdens krāsu, lielo caurredzamību un dīvainajiem nostāstiem, kas kopš sendienām apvijuši nelielo ezeriņu. Sufozikas izcelsmes (ir arī citi viedokļi par tā izcelsmi) piltuvveida ieplakā izvietotā Velnezera dziļums pēc literatūrā minētajiem datiem sasniedz 17 m. Savukārt tā ūdens caurredzamība atsevišķos mēnešos var sasniegt pat 12 m. Nepatiesi ir stāsti par to, ka ezerā nav dzīvības. Pieejiet pie krasta un pavērojiet uzmanīgi ezera spoguli un to, kas atrodas zem tā. Tiesa, augu un dzīvnieku ezerā ir mazāk nekā ierasts „normālos” ezeros. Teikas vēsta, ka Velnezera apkārtnē atradušies neparasti un noslēpumaini notikumi, kā arī to, ka šai vietai piemītot pārdabisks pievilkšanas spēks. Vairākās teikās minēts, ka apkārtējo sādžu zemnieki Velnezera apkaimē tumsā apmaldījušies un zirgi tos vienmēr aizveduši uz vienu un to pašu vietu. 1977. g. Ezeram un tā apkārtnei noteikts dabas lieguma statuss. Pēdējā laikā kļuvis aktuāls jautājums par ezera aizsardzību no īpaši nevīžīgiem atpūtniekiem līdz pat tā „slēpšanai”. Diemžēl ezeru „noslēpt” vairs neizdosies, taču šeit drīzāk jārunā par sabiedrības izglītības un uzvedības maiņu. Ja tomēr esat pie ezera, nekādā gadījumā nepeldieties, nepeldiniet arī savus mājdzīvniekus. Nepieļaujiet dažādu organisko vielu nokļūšanu ezerā vai tā tuvākajā apkārtnē. Uz ezeru ejiet kājām, nevis brauciet ar auto! Jebkādas šāda veida darbības piesārņo šo mazo ūdenstilpni un veicina tā aizaugšanu un līdz ar to – neparastās ūdens krāsas zudumu. Tikai mūsu pašu spēkos un saglabāt Velnezeru nākamībai.

Dridža ezersUntitled 45.jpg - 129.02 KB

Dridža ezers ir vislielākais ezers Latvijā – 65,1 m, vidējais dziļums – 12,8 m. Ezers līkumo kā upe, veido daudzus līčus, pussalas, salas. Ezera krasta garums sasniedz 11 km, lielākais platums – 1 km. No paugurainajiem apvidiem paveras plaša, neatkārtojama ezeru panorāma ar daudziem ezeriem. Dridža ezers ietilpst aizsargājamā dabas parka zonā.

Sīvera ezersUntitled 47.jpg - 79.26 KB

Sīvera ezers ir devītais lielākais ezers Latvijā. Tas atrodas Dagdas augstienē  159,4 metrus virs jūras līmeņa. Ezera platība ir 18,74 km2. Ezers ir ļoti bagāts ar līčiem, tas ietver 25 salas. Vislielākā no tām ir Lielā sala. Uz salas aug lazdas, ozoli, kļavas, liepas un ir arī daudz ogu – avenes, brūklenes un dzērvenes. Ezera maksimālais dziļums – 24,5 m, vidējais – 14 m. Sīvera ezers kopā ar vairākiem citiem ezeriem sastāda bagātāko ezeru grupu Latvijā, ko sevišķi ērti aplūkot no Sauleskalna.

EžezersUntitled 49.jpg - 96.53 KB

Ežezera platība ir 9,88 km2, kopā ar salām 10,65 km2. Ezerā ir 69 salveidīgi veidojumi – 36 īstas salas. Lielākā Lāču sala ir 45 ha. Mazāko salu virsma ir līdzena, lielākās ir ar vienu vai vairākiem pauguriem un stāvām nogāzēm. Uz dažām salām ir avotainas vietas. Lāču salā pārsvarā sekundāri apšu meži. Vilkastē, Apaļajā, Jāņogu, Liepu un Lielajā Tilta salā – platlapju meži, vietām ar birztalas skareni zemsedzē. Uz Lielās Lāča salas agrāk ir bijusi viensēta.

Karņicka piemineklis
Adrese: Augusta iela

Untitled 51.jpg - 121.06 KBLeģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Juzefs Karņickis iemīlējies grāfa Plātera brīnišķīgajā meitā Emīlijā. Taču Juzefs bija nabadzīgs, un grāfs viņu noraidīja. Jaunie nolēma slepus salaulāties un aizbraukt no Krāslavas, taču viņu nodoms neizdevās. Izmisumā abi nolēma izdarīt pašnāvību. Viņi sarunāja, ka meitene pils torņa logā iedegs sveci un tad metīsies laukā pa logu. Taču grāfa meitu uzmanīja, un sardze nopūta sveci. Juzefs uztvēra to kā signālu un nošāvās. Viņu apglabāja turpat, bet uz pieminekļa, ko rotāja čuguna krusts, uzrakstīja: „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”. Nākamajā rītā pēc bērēm ļaudis ieraudzīja, ka no kalna sācis tecēt avots. Stāsta, ka tas, kurš Jāņu nakti kopā ar savu mīļoto padzersies no šī avota, būs laimīgs un mīlēts līdz mūža beigām.

Krāslavas centrālais laukums
Adrese: Brīvības iela

Untitled 53.jpg - 106.95 KBIzveidots 18.gadsimta  20. – 70.gados. Tirgus laukuma galvenās ēkas bija rātsnams, kas tika celts 1752.gadā, un aptieka. Aptieka šajā ēkā darbojas kopš 1810.gada un savas funkcijas pilda arī mūsdienās.

Piemineklis "Māte Latgale raud"
Adrese: Rīgas iela

Untitled 56.jpg - 114.36 KBPiemineklis atklāts 2003.gada 11.novembrī, veltīts Krāslavas rajona visu okupāciju varu terora upuru piemiņai.

Piemineklis "Sērojošā māte"
Adrese: Dagda

Untitled 58.jpg - 104.12 KB1996.gadā Dagdas centrā uzstādīta tēlnieces A.Veinbahas skulptūra „Sērojošā māte”, kas veltīta komunistiskā terora upuru piemiņai.

Krāslavas vēstures un mākslas muzejs
Adrese: Pils iela 8
Tālrunis: 65623586

Untitled 60.jpg - 108.78 KBPirmais muzejs Krāslavā tika atklāts 1949.gada 25.janvārī un darbojās līdz 1954.gada vidum, kad tika slēgts. 1977.gada augustā sāka darboties Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja Krāslavas filiāle, kura no 1983.gada 1.janvāra tika pārveidota par Krāslavas vēstures un mākslas muzeju.
1984.gada jūlijā tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija Krāslavas luterāņu baznīcas telpās, kuras toreiz netika izmantotas. Šajā ēkā muzejs atradās līdz 1996.gada beigām. Pašreiz muzejs atrodas vienā no Krāslavas pils kompleksa ēkām. Krāslavas pils no 18.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta 20.gadiem piederēja grāfu BROEL PLĀTERU dzimtai. Krāslavas pils ar citām ēkām ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Krāslavas vēstures un mākslas muzeja krātuvē glabājas vairāk kā 17000 vienību. Laika gaitā savāktas lielas dokumentu, fotogrāfiju, arheoloģijas, etnogrāfijas un citu priekšmetu kolekcijas.

Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs
Adrese: Kaplava, Kaplavas pagasts
Tālrunis: 65644243, 65644291

Untitled 62.jpg - 120.59 KBŠeit var iepazīties ar izcilā latviešu rakstnieka un gleznotāja J.Jaunsudrabiņa dzīvi un viņa darbiem. Šeit arī ir uzstādīts viņa memoriālais akmens un atvērta piemiņas istaba.

Muzejs "Andrupenes lauku sēta"
Adrese: Andrupene, Andrupenes pagasts
Tālrunis: 26458876
Darba laiks no aprīļa līdz oktobrim darba dienās 8:00 – 17:00, sestdienās 10:00 – 14:00, svētdienās – pēc pieteikuma.

Untitled 64.jpg - 152.56 KBLatgales kulinārā mantojuma dalībnieks.
Etnogrāfisks muzejs “Andrupenes lauku sēta” ir 20.gadsimta sākuma celtņu komplekss, kurā ietilpst sešas ēkas - dzīvojamā māja, klēts, kūts, rija, pirts, smēde.
Te var redzēt mūsu senču sadzīves priekšmetus un darba rīkus. Katrs var pamalt graudus rokas dzirnās un pakult ar īsto spriguli.

Priedaines skatu tornisUntitled 66.jpg - 93.33 KB

Priedaines skatu tornis - jauns unikāls tūrisma objekts. No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un sajūtas ir kā putnam debesīs virs Daugavas lokiem. Tas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā (32m).

Grāfu Plāteru parksUntitled 68.jpg - 149.32 KB

Parkā atrodas arī grāfu Plāteru pils. Parks tika iekārtots Krāslavā ap grāfu Plāteru pili. Tas veidots trijos plānos: augšā, pie pils – franču stilā (zemi apstādījumi), nogāzēs – itāļu stilā (koku grupas, grotas, kāpnes), lejā – angļu stilā (alejas, celiņi, dīķi). Parkā bija iestādītas apmēram 50 retu koku un krūmu sugas. Oranžērijās audzēja vīnogas, aprikozes, ananāsus un citus siltzemju augus. Ir vairāki nostāsti par pazemes ejām no pils. Tagad parkā ir īpaši daudz vīngliemežu.

Dagdas muižas parksUntitled 70.jpg - 126.38 KB

No senās Dagdas muižas saglabājies vienīgi vecais parks. Parks izveidots 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Centrā – uzkalns ar lēzenu virsmu. Tā vidū apkārt laucei aug liepas un kļavas. Uzkalnā ierīkota brīvdabas estrāde. Katru gadu parkā svin Līgo, pilsētas svētkus – Annas u.c.
Vecbornes muižas parks

Viens no skaistākajiem muižas parkiem Kaplavas pagastā, Krāslavas rajonā. Te aug tādi reti koki kā tūjas, mūžzaļie ciedru koki, Sibīrijas lapegles. Ļoti īpatnējs un eksotisks koks ir lietussargs, šī goba ir īsts dabas brīnums. Īpatnēja ir visa parka augu valsts. Vecbornes parku pārsvarā apmeklē tūristi, kuri jāj ar zirgiem, jo šis parks ir iekļauts zirgu izjāžu maršrutā, kā arī tūristi, kuri izvēlējušies atpūtai tieši Kaplavas pagastu.

SauleskalnsUntitled 72.jpg - 77.64 KB

Sauleskalns ir izcils kalns Latgales ainavā, kas ir 60 m augsts, bet virs jūras līmeņa tā augstums sasniedz 211 m. Kalns sastāv no vairākiem paaugstinājumiem. Tā pakājes saules apspīdēti mirdz Dridža, Varakļānu, Solnas, Velna, Saules, Joda un daudzi citi ezeri. Sauleskalns uzskatāms par latgaļu seno kulta centru, kuram bija nozīme ne tikai tuvākos novados, bet daudz plašākos apgabalos. No kalna virsotnes paveras plaša un krāšņa apkārtnes panorāma – tuvākās un tālākās apkaimes, ezeri mijas ar birztalām, druvām, bet pie apvāršņa tie saplūst ar debesu zilgmi.

Šokolādes kalnsUntitled 74.jpg - 135.76 KB

Kalns atrodas uz ziemeļiem no pilsētas centra, vecā Krāslavas – Kombuļu ceļa labajā pusē pie Jāņupītes. No avota puses kalns ir stāvs. Te ir tumši, šokolādei līdzīgi māli, kas, iespējams, rosinājuši dot kalnam šādu nosaukumu. Pilskalnu 1924.gadā apzināja E.Brastiņš. Nejaušie atradumi tā kultūrslānī liecina, ka pilskalnu sākuši izmantot pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, bet tas apdzīvots arī vēlākā dzelzs laikmetā un, iespējams, vēl vēlāk. Pilskalnā atrastas akmens cirvju, dzīvnieku kaulu, māla trauku atliekas. Šokolādes kalns ir krāslaviešu iemīļota vieta, it īpaši pavasarī, jo šeit ir daudz vizbulīšu. Tiek izstrādāts speciāls maršruts ar nosaukumu: „Nogaršo Šokolādes kalnu”. Ir ierīkotas divas atpūtas vietas ar galdiņu un soliņiem un ugunskura vietas.

Lubānas pilskalnsUntitled 76.jpg - 116.52 KB

Valsts aizsargājamais kultūrvēsturiskais piemineklis Dagdā pie pilsētas Rietumu robežas, Dagdas – Krāslavas šosejas kreisajā pusē. Kalna Dienvidu piekājē ezers Lubānītis. Pilskalna relatīvais augstums ir aptuveni 30 m. Apaudzis ap priedēm. Lībiešu pilskalns. Kalnā saglabājusies veca aka. Uzkāpjot kalnā, paveras lielisks skats uz Dagdas pilsētu. Leģendām apvīta vieta. Ir nostāsts par kalnā apraktiem zelta traukiem. No pilskalna skatu laukuma paveras skaista panorāma uz pilsētas centrālo daļu un katoļu baznīcas baltajiem torņiem. Ir aprīkota  ugunskura un atpūtas vieta. Tā ir pilsētnieku iecienīta vieta.

Dabas parks „Daugavas loki”Untitled 78.jpg - 95.27 KB

Daugavas loki – dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū. Platība 129,9 km2, no tiem 76 km2 atrodas Daugavpils rajonā un 53,9 km2 Krāslavas rajonā.  Dibināts 1990.gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas senlejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Raksturīgākā Daugavas loku dabas īpatnība ir 10 lieli Daugavas līkumi (meandri) posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Katra šī upes loka garums sasniedz 4 – 6 km, bet attālums pa taisno starp lokiem ir tikai 2 – 3 km. Katram šim lokam ir arī nosaukums.            
Meži aizņem aptuveni 38% no kopējās dabas parka platības. Dabas parka teritorijā ir daudz retu un savdabīgu augu sugu. Šajā ziņā tā ir viena no visvērtīgākajām teritorijām Latvijā. Dabas parka teritorijā ir zināmi 23 arheoloģiskie pieminekļi. Dabas parka teritorijā atrodas arī 9 dižkoki, atsevišķi lieli laukakmeņi un to grupējumi (Adamovas dižakmens, Ritānu dižakmens, Krucifiksa, Romanova  un Slutišķu akmens).

Dagdas alaUntitled 80.jpg - 122.72 KB

Dagdas alas atrodas Dagdā, muižas parkā. Alas ir dabīgi izveidojies atvērums mākslīgi veidotajā pazemes ejā. „No muižas ēkas bijusi pazemes eja lejā uz krastu. Labā laikā staigājuši pa augšu, bet lietainā – pa eju. Tādi paši smilšakmeņi vēl ir Dagdas ezera sēkļos. Aiz saldumu fabrikas „Narūta” ir upes pagrieziens, tur arī smilšakmens radze. Kad būvēja kinoteātri, atrada eju, kas vedusi no baznīcas uz ziemeļrietumiem, uz šo alu pusi”. (J.Valuhs).

Austriņa akmensUntitled 82.jpg - 149.3 KB

Austriņa akmens iekārtojies netālu no Karņicka pieminekļa. Paveras skaists dabasskats uz Daugavu. Dzīvodams Latgalē, pie šī dižakmens 1909.gadā savus darbus radījis latviešu rakstnieks Antons Austriņš.

Dabas parks "Rāzna"Untitled 84.jpg - 103.51 KB

Dabas parks "Rāzna" – tā teritorija aptver vairākas agrāk patstāvīgas aizsargājamās teritorijas – Salāja ezers, Lielais liepu kalns, Ezernieku ainavu apvidus ar Ežezeru un tā salām. Ja vēlaties baudīt visu ko piedāvā daba, tad dabas parka teritorija ir īstā vieta, kura ļoti labvēlīga tūrismam un atpūtai. Te darbojas vairākas viesu mājas, kas piedāvā dažādas aktīvās atpūtas iespējas. Jauka pastaigu un piknika vieta ir Piloru ozolu audze.

Taborē dabas izziņas taka

Robežnieku pagastā taka izveidota Gusena ezera krastā, gleznainā apvidū ar dabiski saglabātiem apskates posmiem, kā arī diviem labiekārtotiem laukumiem veselīgai atpūtai. Takas kopgarums ir 1260 m. Takā atrodas 15 pieturas ar informācijas stendiem un atraktīviem uzdevumiem. Taka iekārtota ar mērķi, lai katrs apceļotājs varētu papildināt savas zināšanas par dabas objektiem un gūt estētisku gandarījumu, labi atpūsties. Pastaigājoties, var sastapt dažādus dzīvniekus, vērot putnus. Piemērota nelielām grupiņām. Izveidota ugunskura vieta. Ejot pa taku var atpūsties uz speciāli tam mērķim domātiem soliņiem.

Piedrujas takaUntitled 86.jpg - 97.02 KB

Taka atrodas Daugavas ielejā Piedrujas pagastā Daugavas augšteces senlejā, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu teritorijā. Tā ir bagāta ar retiem un aizsargājamiem augiem un dzīvnieku sugām, ar kultūrainavas un vēstures pieminekļiem. Staigājot pa Piedrujas taku var redzēt Daugavas akmeni. Akmens autors ir Vilnis Cīmanis. Uz šī akmens iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: latviešu, igauņu, somu, krievu, poļu, vācu un līvu.

Eksotisko putnu ferma

Tālrunis: 29132731

Untitled 88.jpg - 141.85 KBZemnieku saimniecība „Viesturi”, kas atrodas pavisam netālu no Robežnieku centra, pēdējo gadu laikā kļuvuši par vienu no pazīstamākajām Dienvidlatgales vietām, pateicoties Āfrikas strausu, Dienvidamerikas nandu, Austrālijas emu, pērļvistiņu, fazānu, pāvu u.c. putnu audzēšanai un eksponēšanai. „Viesturu” saimnieki piedāvā ne tikai eksotisko putnu apskati, bet arī strausu un citu putnu olu degustāciju. Te iesp;ejams iegādāties dažādus suvenīrus, eksotisko putnu olas un spalvas.








 




 

Komentāri (4)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
ID
Būtu varbūt jānomaina bildes;)
22.04.2014. plkst. 14:22
Krāslavas TIC
Ļoti žēl, ka sajaucāt Priedaines skatu torni, kurā var kāpt bez maksas visu diennakti, tikai pēc 20.00 vakarā nedrīkst iebraukt ar auto, ar Vasargelišķu skatu torni Daugavpils novadā, kas šobrīd ir remontā. Par skatu laukumu, iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses...Diemžēl, pilskalns jau daudzus gadus ir privātīpašums, un mēs nevaram saimniekot tā, kā pašiem gribētos. Bet atbrauciet uz Krāslavu vēl un uzkāpiet Karņicka kalnā (900m lejpus Krāslavā pa Augusta ielu, kreisajā ielas pusē ir norāde), no turienes paveras visskaistākais skats uz Krāslavu. Tāds pat nekad nav bijis no visiem ierastā skatu laukuma pie iebraukšanas pilsētā. :)
24.10.2013. plkst. 16:23
...
Atvainojos, ka sajaucu(uzrakstot Priedaines), tas skatu tornis ir - Vasargelišku skatu tornis
12.08.2013. plkst. 12:55
...
Nedaudz paceļoju pa Latgali.Daudzi apskates objekti ir ļoti skaisti, sakopti. Paldies tiem cilvēkiem, kas par to rūpējas. Neapmierināja tas, ka tūrisma sezonas laikā Priedaines skatu tornī nav iespējam uzkāpt(šādas lietas jau ir jāsalabo agrā pavasarī). Pie norādēm par to,ka ir slēgts nav informācijas. Biju nepatīkami pārsteigta, ka iebraucot Krāslavā no Daugavpils puses nav iespējams apskatīt skaisto skatu uz Daugavu, jo ir aizaudzis ar krūmiem un kokiem.
12.08.2013. plkst. 11:37

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Mazākā sala ar valsts statusu ir Pitcairn Polinēzijā, kuras teritorija ir tikai 4,53 km2

Pasākumi

Vācu grupa “Audiosmog” dzied latviski!

Vācu rokgrupa Audiosmog ierakstījusi grupas A-Europa dziesmas “Tuvumā, tālumā” kaverversiju latviski....