Apskates vietas Sabilē

Apskates vietas Sabilē

Pilsēta izveidojusies 1 km platās senlejas abās nogāzēs 4 km garumā. Pa Abavas ieleju izsenis gāja svarīgs tirdzniecības un kara ceļš. Pie Sabiles pilskalna jau 10. gs. atradusies nocietināta senpilsēta. Kad krustneši sadalīja kuršu zemes, Sabili ieguva Livonijas ordenis un uzcēla savu mūra pili lejā pie upes, aptuveni tajā pašā vietā, kur tagad atrodas autoosta.

Rakstos Sabile pirmoreiz minēta 1253. gadā. Apdzīvota vieta pie pils sākusi veidoties 15. gs. Vēlāk Sabile ir neliels amatnieku ciemats. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. g., pie sava ģērboņa, kurā attēlots kopš viduslaikiem audzēto vīnogu ķekars, tā tika 1925. g. Tagad Sabile ir neliela, ainaviska mazpilsēta, kurā koncentrēti ievērojami kultūrvēstures pieminekļi. Sabiles pilsētas neatņemams vaibsts ir arī augstais čigānu īpatsvars, tādēļ pilsēta dēvēta par Latvijas čigānu galvaspilsētu.

Jauns, svarīgs posms Sabiles vēsturē  sākas 2000.g. 15. augustā, kad apvienojoties Sabiles pilsētai un Abavas pagastam, tika izveidots Sabiles novads.


Sabiles vēsturiskais centrsSabiles_sinagoga_2005_06.jpg - 18.21 KB
Pilsētas apbūves iespējas vienmēr ir noteicis reljefs: celt namus un ierīkot dārzus varēts tikai šaurā joslā starp upi un senkrasta nogāzi. Pilsētas vēsturiskā apbūve ir 15. – 19.gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētas centrs atrodas iepretī tiltam. Gar šaurajām līkumotajām ieliņām paceļas senlaicīgas mājas, pārsvarā vienstāva koka ēkas. Arhitektoniski vērtīgākās 19. gs. celtnes atrodas Talsu, Ventspils, Rīgas, arī Kuldīgas ielās. 1890. g. celtajā ebreju sinagoga Strautu ielā 4 ierīkots Mūsdienu mākslas un kultūras mantojumu centrs.

Sabiles luterāņu baznīcaluteranu_baznica.jpg - 17.7 KB

1651.g. uzbūvētā baznīca ar pārtraukumiem celta 51 gadu. Tā pilnībā pārbūvēta 1876.g. Dievnamā atrodas vecākā kancele (1590.g.) Latvijā un 19.gs. uzstādīts sagrautās bruņinieku pils kapelas zvans, arī vecākais Latvijā.

Vīna kalns
Tālrunis: 3252344

vina_kalns.jpg - 57.29 KB
Jau bruņinieku un hercogu laikos Abavas labā krasta nogāzē kopa vīna dārzus. Sabiles vīnu sūtīja pat uz ārzemēm. Vīnogulājus atkal sāka audzēt 1938.g. pēc vīnogu audzētāja P. Gailīša ierosmes. 20. gs. 70. – 80. gados stādījumi panīka, bet 90. gadu sākumā tos sāka atjaunot. Kopš 1999.g. katru gadu jūlija otrajā pusē pilsētā notiek Vīna svētki.
Sabiles vīna kalns uzskatāms par Sabiles pilsētas simbolu. Tas ir aptuveni 1 ha liels vīna dārzs, kas ierakstīts arī Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vīna dārzs, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Vīna dārza virsotne atrodas apmēram 34 m virs Sabiles pilsētas un Abavas ūdens līmeņa.

Sabiles pilskalnssabiles_pilskans.jpg - 66.3 KB
25 m augstais pilskalns, kas slejas Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļā, no divām pusēm norobežo gravas, tā A pusē izveidots 6 m augsts valnis. 11. – 17. gs. pilskalnu apdzīvojuši pārkuršoti lībieši, kas nodarbojušies ar amatniecību. No pilskalna virsotnes paveras plašs skats uz Abavas ieleju, Pedvāli un Sabiles pilsētu.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Tālrunis: 3252249
pedvales_muzejs.jpg - 98.02 KB
Ainaviskajā, gravām tik bagātajā Abavas senielejas krasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņpedvāles ierosmes ēku apkārtnē 1992.g. pēc tēlnieka O. Feldberga ierosmes izveidots ap 150 ha plašs brīvdabas mākslas muzejs – parks. Abu muižu apbūve veidota 18. gs. beigās, kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Brīvdabas ekspozīcijā, kas izvietota visā muzeja teritorijā gar apmeklētāju takām, apskatāmi laikmetīgās mākslas darbi – instalācijas, skulptūras, u.c. darinājumi. Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja teritorijā notiek mākslas simpoziji, plenēri un radošās darbnīcas daudzās mākslas jomās. Pēc pastaigas pa muzeju un tā apkārtni var atpūsties kafejnīcā vai viesnīcā, bērniem ierīkoti arī rotaļu laukumi.

Zviedru cepurezviedru_cepure.jpg - 37.67 KB
Pakalnu Abavas kreisā senkrasta nogāzē pie Sabiles, pēc nostāsta, zviedru karavīri ar savām cepurēm sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Vēl senāk tas bijis pilskalns. Tagad te var baudīt vizināšanās priekus. Ziemā slēpošanai 260 m gara trase ar pacēlājiem, vasarā – 307 m gara rodeļu rene nobraucieniem.

Abavas rumbaabavas_rumba.jpg - 13.47 KB

Vairākpakāpju ūdenskritums, kas izveidojies Abavas straumei plūstot pāri dolomīta kāplēm. Pavasara palu laikā, kad straumes ātrums pie rumbas sasniedz pat 3 m/s, ūdenskritums, kas patiesībā atgādina lielu krāci, vienmēr pulcē ūdenstūristus. Pie rumbas Abavas labajā krastā izveidojusies mazas atteka, kas veido Čigānu salu. Lejpus ūdenskritumam upē ir kāda straujtece – Lašu brasls.

Sudmaļu ūdenskritumssudmalu_udenskritums.jpg - 59.91 KB
Abavas ielejas kreisajā krastā uz Valgales upītes ap 0,5 km uz augšu no tās ietekas Abavā Pļaviņu svītas dolomītos izveidojies savdabīgs vairākpakāpju ūdenskritums. Augstākā no kāplēm ir 0,6 m augsta.

Māras kambarimaras_kambari.jpg - 52.38 KB
Vairākas nelielas plaisveida smilšakmens alas un atsegumi, kas izveidojušies Abavas labajā krasta sāngravā. Māras kambari senatnē bijuši kulta vieta. Runā, ka naktīs tur varot redzēt nāras dejojam, - tām gan nedrīkst tuvoties, ko tad ikviens paliekot mēms. Ap 250 m uz A no Māras kambariem atrodas 11,5 m garā Laupītāju ala ar avotiņu. Nostāsti vēsta, ka senatnē laupītāji te slēpuši mantu.

Īvandes ūdenskritumiivandes_udenskritums.jpg - 59.41 KB
Pašā Rendā uz nelielās Abavas paliekas Īvandes upītes viegli var piekļūt diviem ūdenskritumiem jeb rumbām, kas atrodas tikai 200 m attālumā viens no otra. Lielākais ūdenskritums ir ap 2m, mazākais – 1,4m augsts. Abi ūdenskritumi izveidojušies, Īvandes upīti šķērsojot Pļaviņu svītas dolomītu kāples, tāpēc tās krastos skatāmi nelieli dolomītu atsegumi. Ūdenskritumu iespaidīgums ir atkarīgs no ūdens daudzuma upē, tāpēc to apskatei vislabāk izvēlēties pavasara palu vai pēclietavu laiku, jo mazūdens periodā Īvandes ūdenskritumi gandrīz apsīkst.

Komentāri (9)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Zigis
Abavas rumbas saimnieks pie mums pat plst. 3.00 atbaruca un iedeva malku :) Lūk, tas ir serviss!
15.06.2010. plkst. 08:53
Janīna Bērziņa
Man patika peldēties Abavas rumbā.
27.11.2008. plkst. 16:27
Kārlis Aizpuriņš
Pie Abavas rumbas ir forši pa nakti pie ugunskura palikt. Un apkārtne vienkārši super.
27.11.2008. plkst. 16:26
Loti jauka vieta, kur pavadit brivdienas!
16.10.2008. plkst. 15:26
Māras kambari. Ļoti interesanta vieta, kur kā vasarā, tā arī ziemā dabas daile apburs. Diemžēl, ir kāda nejauka piedeva - atpūtnieku paliekas, kuras šajā apkārtnē, īpaši jau stāvlaukumā nav reta parādība. Īvandes ūdenskritumi. Šo ūdenskritumu mēdz saukt arī par Rendas (pēc atrašanās vietas) vai ir dzirdēts arī nosaukms - Mūku ūdenskritums. Ja Sabiles novadu apceļojat ar ģimeni, tad ideāls pieturas punkts ir "Imulas" - viesu nams, lepns krogs un "Pasaku mežs". Pasaku mežš veidots nevis vienkārši kā parks ar koka skulptūrām, bet kā atrakciju komplekss visai ģimenei. Veiksmīgākais beigās var saņemt arī koka medaļu. Netālu no Sabiles (virzienā no Rīgas pa kreisi no ceļa, kalnā)atrodas Sabilses valnakmens un turpat lejā arī Velnala.
14.10.2008. plkst. 02:28

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Cunami ir ļoti garš viļņa garums (attālums starp divu viļņu virsotnēm) – līdz pat vairākiem simtiem kilometru. Laika periods starp diviem cunami viļņiem arī ir ļoti ilgs – aptuveni stunda

Pasākumi

Sākas biļešu iepriekšpārdošana uz grandiozākajiem mācību gada atklāšanas svētkiem – "Studentu Paradīze"

Ir noticis neticamais, lai sarīkotu visu laiku lielākos studentu svētkus "Studentu Paradīze", kopā ir apvienojušies 14 Latvijas lielāko augstskolu studenti. 4.augustā,...