Džo un Riks (DOWN LOW) stāsta par trakulībām sieviešu dēļ, mīļākajiem futbola klubiem un saviem nākotnes plāniem

Džo un Riks (DOWN LOW) stāsta par trakulībām sieviešu dēļ, mīļākajiem futbola klubiem un saviem nākotnes plāniem

Ar Džo (reperis) un Riku (vokāls) tiekamies īsi pirms viņu koncerta Latvijā. Atkal var tikai pabrīnīties, cik vienkārši un draudzīgi ir šie pasaules slavu izpelnījušies mākslinieki.

Grupa Down Low tika dibināta 1995. gadā Vācijas pilsētā Kaizerslauternā (Kaiserslautern), šo gadu var uzskatīt arī par jauna stila euro-rap izveidošanās laiku. Grupas pirmais hits "Vision of Life" uzreiz iekļuva Vācijas un Francijas visvairāk pārdoto dziesmu topā, bet drīzumā Vācijas mūzikas biznesā parādījās daudzi euro-rap stila sekotāji – NANA, C-Block, Black Attack, A.K.-S.W.I.F.T.  u.c. Neskatoties uz lielo konkurenci, "Down low" pierādīja, ka nav vienas dienas grupa, bet gan nopietni mūzikas biznesa spēlētāji.

7. un 8. decembrī Down Low sniedza koncertus Latvijā. Nezinu, kā 7. decembra koncerts Daugavpilī, taču Rīgā notiekošais koncerts bija vienkārši lielisks – publika bija sajūsmā, tika dziedāts un dejots līdzi zināmajām dziesmām un ar aplausiem un ovācijām uzņemta grupas jaunākā dziesma „Africa”. Kas to būtu iedomājies, ka pat Latvijas 40. – gadnieki spēj tā just līdzi un paust savas emocijas!

1.jpg - 16.99 KB
Attēlā: 2007. gada 8. decembris, klubs "Fashion"

Pirms kāda laika ikvienam no Jums bija iespēja uzdot savus jautājumus grupai. Lūk, arī atbildes!

Šī ir jūsu pirmā reize Latvijā. Kas bija pirmā doma, kas ienāca prātā, saņemot ielūgumu koncertēt šajā valstī?

Džo: es vienmēr esmu pārsteigts, saņemot uzaicinājumu dziedāt valstī, kurā neesmu bijis. Es jau iepriekš gribēju aizbraukt uz Latviju, jo gan Vācijā, gan arī citās valstīs esmu saticis tūristus no Latvijas, biju redzējis Latviju bildēs. Tagad, kad Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm – tā ir jauna valsts priekš manis, kuru es varu apmeklēt, tāds kā jaunatklājums. Man ļoti patīk visas tās vecās ēkas un kultūra...

Runājot par Latviju, vai esat dzirdējuši kaut ko par vienu no Latvijas zināmākajiem reperiem – Ozolu?

Riks: Nē, neesam gan. Šī ir tikai mūsu pirmā reize Latvijā. Viss vēl priekšā.

Vai Jūs būtu ar mieru savā „kompānijā” uzņemt kādu sievieti?

Džo: Jā, labprāt. Pirms vairākiem gadiem man cilvēki palīdzēja, es arī noteikti tagad nevienam un nevienai neatteiktu, ja cilvēks pie manis nāktu ar labu ideju un lielisku projektu. Noteikti esam gatavi strādāt kopā ar citiem māksliniekiem, arī sievietēm. (Smejas).

Riks: Es labprāt gribētu dziedāt kopā ar Nelly Furtado vai Alicia Keys.

Un strādāt kopā ar kādu no latviešu māksliniekiem?

Džo: Mums Latvijā ir menedžeris Andris, kurš mūsu mūziku pārzin vislabāk. Ja viņš teiks, ka ir atradis kādu, ar ko mēs kopā varētu sastrādāties, tad tā arī darīsim. Mums jau ir šādi tādi kontakti...

Kādas ir jūsu attiecības ar bijušajiem konkurentiem – Nana, Papa Bear, Black Attack?

Džo: Mēs esam liela ģimene. Mēs visi 90. gados palīdzējām attīstīties Euro rap un Hip Hop. Jo vairāki cilvēki to dara, jo interesantāk un daudzveidīgāk klausīties ir visiem pārējiem. Ir forši redzēt viņu panākumus. Es viņus zinu personīgi un mēs labi saprotamies.

Vai arī tagad satiekaties, iedzerat kopā aliņu?

Džo: Nē, mēs tā netiekamies. Tiekamies tikai šovos, pasākumos un tad kopīgi varam aprunāties. Lai gan visu šo 12. gadu, nu jau aizrit 13. gads, laikā neesam neko kopīgi „sastrādājuši” mūzikas jomā.
Es viņiem vēlu visu to labāko, taču kā konkurentus viņus neuzskatīju ne tad, ne tagad. Lielākā cīņa man ir pašam ar sevi. Es vairāk skatos, ko pats daru. Par konkurenci ir tā: „lai runā mūzika!”

Kā vērtējat rap mūzikas attīstību šodien, ņemot vērā, ka par reperiem sevi dēvē arī tādi izpildītāji kā 50cent, kas savos tekstos ir attāli no repa būtības?

Džo: 50 cent ir ļoti slavens un populārs visā pasaulē. Es domāju, ka tirgus ir pietiekami liels, kurā vietas pietiek visiem. 50 cent ir sasnieguši publiku, viņus saprot un atbalsta.

Riks: Savās dziesmās tu vari teikt ko gribi publikai. Vienam tas patiks, otram – nē.

Kas ir Johny B?

(Smejas) Džo: Pirmais Johny B singls pieder grupai The Hooters, viņi ar šo dziesmu klajā nāca 1987. gadā. Dziesmā tiek runāts par sievieti, kura dzīvo ļoti neapdomīgi un visu dara ļoti pārsteidzoši. Pēc 10. gadiem mēs šo dziesmu „paņēmām” un uztaisījām savu Johny B. Tas ir stāsts, kā jau visas manas dziesmas, kas stāsta par cilvēka vairākām personībām. Johny B esmu es, tās ir manas emocijas un domas, kas no manis „gāžas ārā”. Es nevaru abas, sevī esošās personības kontrolēt, tāpēc ir Johny B, kas ieslēdz sarkano gaisumu, apstādina mani.

Riks: Viņš ir drakons (smejas)

Vai esat piedzīvojuši kādu smieklīgu, neveiklu atgadījumu uz skatuves?
Džo: Jā, koncertā Vācijā. Tur bija divu līmeņu skatuve. Kad es pārvietojos no viena līmeņa, uz otru, man sanāca nokrist. Es sāku smieties un visa zāle smējās līdz ar mani. Uz skatuves ir liels sasprindzinājums, mūziķi uztraucas, lai viss noritētu perfekti, taču tādā veidā visi redzēja, ka esmu tāds pats kā visi.

Trakākā lieta, ko esat darījuši uz skatuves

Džo: Vienreiz uz skatuves kāpu dzērumā. Tas bija pēc dziesmas „Johny B” panākumiem un ballītes. Bija jākāpj uz skatuves un es to tik ļoti negribēju! Gribētu vienīgi vēl vienu glāzīti turpat uz skatuves. Skatītāji, protams, to pamanīja un sauca: „Have a party!” (ballējamies?). Es atstāju mikrofonu un iegāju publikā, izklaidēties kopā ar viņiem. Par cik dziesma visiem patika, tad mūzika „runāja” pati par sevi...
Riks: Man tā nav gadījies. Es esmu ļoti nopietns, visas lietas uztveru nopietni.

Vai esat darījuši pilnīgi trakas lietas sieviešu dēļ?

Džo: Protams, es domāju, ka visi vīrieši ir darījuši trakas lietas, lai iegūtu sievietes simpātijas (smejas).
Kad biju vēl tīņa vecumā un gāju skolā, man patika kāda meitene, kurai savukārt pie sirds gāja „gangsteri”. Tajā laikā es ļoti gribēju būt gangsteris, lai viņai iepatiktos. Es rakstīju viņai vēstules, izmantojot dažādus logo un gangstera simbolus. Viņas vecāki, atverot pastkastīti, vienmēr jautājuši kas tas par gangsteri, kas tev raksta. Tas bija stulbākais, ko varēju darīt.

Riks: Man patika meitenes un joprojām patīk, taču līdz pat šai dienai neko traku sievietes dēļ neesmu darījis.

Džo: Es vēl atceros viņas vārdu. Viņu sauca Tanisha Cooper. Viņas onkolis bija Michael Cooper, kurš savukārt bija mans mīļākais basketbola spēlētājs. Viņš spēlēja LA Lakers. Es domāju, ka tādā veidā, piesaistot meitenes uzmanību, satikšu arī savu mīļāko basketbola spēlētāju.

Jums ir ļoti daudz fanu - sieviešu. Kādas trakulības viņas ir darījušas, lai piesaistītu jūsu uzmanību?

Tas jau ir cits stāsts (viltīgs smaidiņš). Meitenes mūs gaidīja viesnīcā, spiedza, slēpās mūsu istabiņās. Vienreiz viena bija paslēpusies manā tualetē. Bija gadījums, kad meitenes sēdēja visu nakti zem mana viesnīcas loga un dziedāja „Johny B”, kamēr es beidzot piegāju pie loga. Izrādījās, ka viņas gribēja tikai nofotografēties.

2.jpg - 24.56 KB
Attēlā: lielākās fanes Latvijā puišiem lika parakstīties pat uz vēdera. Diez, cik ilgi šī meitene nemazgājās?:)

3.jpg - 12.89 KB
Attēlā: Down low mūzika ir tik daudzveidīga, ka arī vīriešu kārtas pārstāvjiem ir par ko fanot

Meitenes ir gribējušas ar mani draudzēties, taču es atbildēju, ka viņas ir mīļas un jaukas, taču es esmu pārāk aizņemts, lai veidotu attiecības. Es uzskatu, ka ja es veidoju attiecības, tad es tajās esmu ar visu sirdi un dvēseli, nevis tikai uz mirkli.

Riks: nekas tāds. Cilvēki mani uzskata par ļoti nopietnu, kāds arī esmu. Ja meitenes māj un kaut ko pasaka, es paskatos un nodomāju, ka viņa ir smuka, bet tas arī viss.

Jūsu mīļākie futbola klubi vai fiutbolisti?

Džo: Anglijā tas ir Chelsea klubs ar Drogba priekšgalā. No Vācijas klubiem man vislabāk patīk Bayern, Francijā – Lion, Spānijā – Real Madrid un Mallorca, jo Maljorka ir mana mīļākā sala. A, no Krievijas klubiem fanoju par Spartaks. Varu tā turpināt vēl un vēl... Es futbolu daudz skatos. Man patīk kā Bekhems spēlē.

Riks: Man vislabāk patīk Ronaldo, Ronaldinho

Varbūt ir vēl kādi sporta veidi, kas jums tuvi sirdij?

Riks: Basketbols, peldēšana.

Un kā ar slēpošanu? Esat mēģinājuši?

Riks: Man patīk skatīties, bet mēģinājis neesmu.

Džo: Es gan vienreiz mēģināju, nokritu un man nepatika. Esmu cēlis arī sniegavīru (smejas). Vispār mēs neesam auguši vietā, kur būtu sniegs, tāpēc man personīgi ir ļoti auksti ziemā un sniegs mani nogurdina.

Lielākie plāni Jaunajā gadā

Džo: „Down Low around the world” (Down Low – visā pasaulē!)
Mēs gribam turpināt to, ko iesākām pirms 12. gadiem. Vēl vismaz pāris gadus es to noteikti plānoju darīt – rakstīt dziesmas, dziedāt!

4.jpg - 18.22 KB
Attēlā: Parakstītie plakāti dodas pie IrLaiks.lv lasītājiem... 

Novēlot Down Low panākumiem un jauniem hitiem bagātu Jauno gadu, mēs atvadāmies, bet ,cerams, ka ne uz ilgu laiku, jo viņi taču mums solīja jau pavisam drīz atgriezties...

Ja nebiji uz koncertu un jauno hitu neesi dzirdējis, noklausies to šeit


Komentāri (8)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Interesanti viņiem tie piedzīvojumi!
03.06.2008. plkst. 09:13
edita
es dow low grupu abazaju...es milu jusu dziesmu johny b
16.02.2008. plkst. 23:54
Jūlija!
Interesanti bija palasīt!Nu ja kāds neesot dzirdējis padomā tur,jo daudzas grupas naw populāras,bet ir labākas simts reižu par tām populārām.......un pietām viņi šeit Latvijā tikai pirmo reizi,tāpēc daudzi par viņiem nezin....
31.01.2008. plkst. 17:32
Par šādiem gan neko nekad neesmu dzirdējusi, bet jau nojaušu šis mūzikas stils man nepatik. pēc intervijas spriežot.
24.01.2008. plkst. 21:37
Laura
Koncerts bija tieshaam superiigs! "Johnny B. how much there is to see..."
15.01.2008. plkst. 18:10

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies


Translate

Šodien

2019. gada 22. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

40% McDonald’s ieņēmumu nāk no „Happy Meals” pārdošanas

Pasākumi

Izglītības programma. Mākslas klasika lv

Sākot ar 2008.gada oktobra mēnesi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā jaunu izglītības programmu pieaugušajiem Mākslas klasika lv. 4 nodarbību cikla ietvaros interesenti varēs...