Ievērojamu cilvēku izgudrojumi dzērienu vēsturē

Ievērojamu cilvēku izgudrojumi dzērienu vēsturē

Alus, vīns, degvīns, rums, kakao - visiem labi zināmi dzērieni, vai ne? Taču kāds šos mums tik labi zināmos un iecienītos dzērienus ir arī radījis. Tāpēc šoreiz palūkosimiem uz tiem, kuriem mums jāsaka "paldies" par sava iecienītākā dzēriena radīšanu, vai gluži pretēji - kurš mums jānopeļ.

Gāzētā ūdens iegūšanas veidu pirmais atklāja angļu ķīmiķis Džozefs Prīstlijs. 200px-Priestley.jpg - 77.81 KBPēc eksperimentiem ar gāzi, kura rūgšanas procesā veidojas alus darītavas kublos, Prīstlijs konstruēja aparātu, kas ar sūkņa palīdzību piesātināja ūdeni ar ogļskābās gāzes burbulīšiem. 1172. gadā Londonā viņš savu izgudrojumu nodemonstrēja Fiziķu kolēģijai. Apmēram pēc gada līdzvērtīgu aparātu izveidoja franču ķīmiķis Antuāns Lorāns Lavuazjē.

Pirmā degvīna recepte ir atrodama 9.gs. beigās un 10.gs. sākumā dzīvojošā alķīmiķa Razesa traktātā. razes.jpg - 91.38 KBTvaicēšanas produkciju alķīmiķi izmantoja eksperimentos, bet dakteri ārstēja visas kaites, tai skaitā arī vecuma iestāšanos. Ne velti viens no degvīna viduslaiku nosaukumiem ir „aqua vita”, tas ir „dzīvības ūdens”.

Medicīnas tēvu Hipokrātu droši var uzskatīt par vermuta tēvu.hipocrat.jpg - 51.61 KB Viņš atklāja, ka, pievienojot Krētas salas izturētajam vīnam vērmeles un diktamnes ziedus, vīns iegūst ārstnieciskas īpašības un palīdz kuņģa slimību gadījumos. Vērmeles vēl šobaltdien ir galvenā vermuta sastāvdaļa, un vermuts tiek lietots kā aperitīvs.

Leģionārā groka radīšana ir angļu admirāļa Vernona nopelns. vernons.jpg - 142.47 KB18.gs. obligāts jūrnieku kontrakta nosacījums bija ikdienas ruma (līdz 55%) porcija. 1740. gadā admirālis ekonomijas nolūkos deva rīkojumu izsniegt jūrniekiem rumu, atšķaidot to ar ūdeni un uzkarsējot. Jaunā dzēriena nosaukums radās no admirāļa Vernona iesaukas - Grogrems, kuru jūrnieki bija devuši admirālim viņa neiztrūkstošā ūdens necaurlaidīgā zilā apmetņa dēļ.

Kolumbs eiropiešiem atklāja Ameriku, bet visiem pasaules gardēžiem – kakao.columb.jpg - 10.82 KB Kolumba sekotājs Heronimo de Agilārs pēc astoņus gadus ilgā gūsta indiāņu ciltī kā vienu no Jaunās pasaules brīnumiem minēja „čokolate”. Šo rūgteno dzērienu gatavoja no kakao koka augļiem un dzēra spēku atjaunošanas nolūkā. „Čokolate” bija demokrātisks dzēriens, kuru lietoja gan vienkāršie karotāji, gan cilts virsaitis. Tiesa, virsaiša dzēriens bija daudz saldāks, tam pievienoja medu un jaunas kukurūzas graudus.

Par kokteiļu rašanos ir zināmas daudzas leģendas. Vienā no tām minēts, ka markitante Elizabete Flenegāna pagatavoja Džordža Vašingtona armijas virsniekiem dzērienu no ruma, viskija un sulas. Glāzes viņa izrotāja ar raibām gaiļa astes spalvām. Vienam no virsniekiem, pēc tautības francūzim, tas atgādināja gallu paradumu izgleznot ar gaiļa spalvām ķiveres, paceļot glāzi, viņš uzsaucis tostu: ”Lai dzīvo gaiļa aste!”

Ap 1920. gadu Brodvejas dziedātāja Mērija iedvesmoja Ņujorkas bārmeni Ferdinandu Peti izveidot populāro kokteili „Asiņainā Mērija”. kokteilis.jpg - 17.33 KBKokteiļa nosaukums saistīts ar Mērijas sarkano tērpu un viņas aizraujošo skatuves temperamentu.

Antīko zinātnieku vienkāršais un praktiski noderīgais izgudrojums – tvaicēšanas aparāts – deva iespēju izgatavot dzērienus, kas stiprāki par 15%. Novērojot, ka tvaiks koncentrējas uz katla vāka, 4.gs. pirms mūsu ēras dzīvojošais Aristotelis, izpratis destilācijas procesu, aprakstīja to savā darbā „Meteorolog”. aristotel-02.jpg - 28.31 KBPirmo tvaicēšanas aparāta detalizētu zīmējumu savā traktātā attēlojis mūsu ēras 3. – 4.gs. dzīvojošais grieķu alķīmiķis Zosims no Panopolisas. Aparāts sastāvēja no brāgas tvertnes, stikla lodes, kurā norisinājās kondensācija, kā arī no tvertnēm, kurās uzkrājās spirts. Pēc alķīmiķu domām iegūstamais šķidrums stiprumu un dedzinošās īpašības ieguva no atklātās uguns, uz kuras brāga tika sildīta, tāpēc to dēvēja par kvintesenci, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – „piektais elements aiz zemes, gaisa, ūdens un uguns”, no kuriem pēc Aristoteļa uzskatiem veidota pasaule.

Daudzi alus cienītāji Vācijā par klasisku alus recepti uzskata to, ko apstiprinājis Bavārijas hercogs Vilhelms IV. vilhelms.JPG - 69.56 KB1516. gadā viņš izdeva pavēli par alus tīrību, kurā norādīts, ka alus jāvāra tikai no miežiem, apiņiem, tīra ūdens un ir aizliegts izmantot „citas drazas”.

19.gs. Kārlis Jozefs Napoleons Balings ieteica alus raksturošanai izmantot papildus jēdzienu „sākotnējais blīvums”. Tas nozīmē sausā atlikuma īpatsvaru neizrūgstošajā dzirā: jo augstāks sauso vielu īpatsvars procentos, jo augstāks spirta saturs rūgšanas procesā. Taču tieša atkarība nepastāv, jo dažādām alus šķirnēm ir atšķirīga rūgšanas procesa norise, un, pastāvot vienādam sākotnējam blīvumam, spirta saturs var būt dažāds. „Balinga grādi” tika atzīti alus darītāju vidū, un mūsdienās tos var ieraudzīt uz katras alus pudeles etiķetes.

Alus bundža ir apmēram 4000 gadu jaunāka par savu saturu. heineck.jpg - 56.13 KBMetāla bundžas produktu konservēšanai pirmais sāka izmantot franču uzņēmējs Appers, apgādājot Napoleona armiju 1810. gadā. Alus ražošanu skārda bundžās uzsāka G. Krīgera kompānija 1935.gadā. Ideja bija tik lieliska, ka alus pārdošana pusgada laikā pieauga 5,5 reizes, bet bundžas kļuva par kolekcionēšanas priekšmetu. Gadu gaitā bundžu izskats mainījās, un tās attīstībā nozīmīga loma ir Ermalam Kleonam Freizam, kurš 1959. gadā izgudroja attaisāmo gredzenu. Tiek runāts, ka šī ideja esot ienākusi viņam prātā todien, kad viņš aizmirsis paņemt līdzi piknikā nazi.

Spirta rūgšanas procesu, kuru cilvēce izmanto kopš senseniem laikiem, tikai 19.gs. otrajā pusē aprakstīja un pamatoja izcilais franču ķīmiķis Luijs Pastērs. paster.jpg - 56.99 KBViņš noteica, ka rūgšanu izraisa mikroskopiskas vienšūnu rauga sēnītes, bet 1866. gadā publicēja darbu „Vīna pētījums”, tā zinātniski pamatojot vīna darīšanu.

Jēdziens „spirts” pirmo reizi sastopams 14.gs. beigās un 15.gs. sākumā dzīvojošā mūka Baziliusa Valentusa terminoloģijā. Viņš ievēroja, ka, tvaicējot vīnu, tā reibinošā daba pāriet dedzinošajā šķidrumā, kuru mūks nosauca par „spiritus vini”, t.i. vīna dvēseli.

Šampanietis ir viens no nedaudzajiem dzērieniem, kura biogrāfija ir pietiekami labi zināma. 17.gs. beigās franču mūks, ķīmiju zinošais degustators Doms Perinjons ievēroja: jo lēnāk norisinās rūgšana, jo dzirkstošāks kļūst vīns.96DomPerignon.JPG - 118.41 KB Savus novērojumus viņš izmantoja, izstrādājot atkārtotas rūgšanas tehnoloģiju pudelēs. Šāds atklājums ir ģeniāls tāpēc vien, ka rūgšanas mehānisms pilnībā tika izprasts un aprakstīts tikai pēc diviem gadsimtiem. Šampanieša ražošanā Doms Perinjons pirmais izmantoja kupēšanu, speciālās pudeles, kas var izturēt 6 atmosfēras lielu iekšējo spiedienu, kā arī korķus no korķa koka mizas. Sev raksturīgo dzidrumu šampanietis ieguva tikai 18.gs. beigās, kad francūziete Nikola Kliko atklāja, kā attīrīt vīnu no nogulsnēm.

Komentāri (9)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Izradas sie cienijamie cilveki ir tadas jaukas lietas izdomajusi - visai pasaulei japateicas viniem!
18.10.2008. plkst. 20:05
eriks
tikait labs un daargs degwiins war buut dziiwiibas dzeeriens :D suudus luudzu nedzert :D:D:D esmu dzeeris labu wodku no kuras baska no riita nesaap un dzert arii negribaas,karo4 pohmelja nekaada
11.08.2008. plkst. 21:41
Redzi ko , izrādās degvīns - dzīvības ūdens ,
21.08.2007. plkst. 19:23
Uzzināju daudz jauna par šiem cilvēkiem ,,
18.07.2007. plkst. 11:35
irisa
kads kokteilitis negad nav par skadi!!!!!!!!!!!!!
02.07.2007. plkst. 21:08

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 23. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Spiediens šampanieša pudelē aptuveni 3 reizes pārsniedz gaisa spiedienu automašīnas riepās

Pasākumi

29. jūnijā Pētera baznīcā kamerkoris „Ave Sol” atskaņos 1973. gadā aizliegto koncertprogrammu

Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2009. gada 29. jūnijā, Pēterdienā, plkst. 18:00 Rīgas kamerkoris „Ave Sol” atskaņos arhitekta Andreja Holcmaņa (18.07.1920.–30.04.2009.) pirms 36 gadiem...