Nosaukuma smiltsērkšķi burtiskais tulkojums sengrieķu valodā – “spīdīgs zirgs”. Senie grieķi pašas smiltsērkšķu lapas izmantoja, kā barību novājinātiem vai slimiem zirgiem. Tajos senos laikos zirgs nozīmēja un tika novērtēts daudz augstāk nekā sešsimtais Mercedes mūsdienu pasaulē. Zirgi, kuri ēda smiltsērkšķu ogas vai lapas, ātri atveseļojās, atgūstot savu svaru, pie tam viņu spalva palika spīdīga un veselīga.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks bija pieminēti kā Tibetas, gan Mongolijas senos rakstos, kā arī Ķīnas medicīnā, pie tam visos rakstos aprakstītas universālās ārstnieciskās īpašības ar ko ir un būs apveltīti smiltsērkšķi.

Tomēr iestājoties melnajiem viduslaikiem, diemžēl smiltsērkšķi tika aizmirsti, bet šobrīd atkal parādījās milzīgā piekrišana šo augu ārstnieciskām īpašībām.

Smiltsērkšķu ogas un to daudzveidīgais sastāvs

Pašas smiltsērkšķu ogas tiek iedalītas kā vitamīnu saturošais produkts. Tās satur provitamīnus A (līdz 10,9 mg%) un vēl vitamīnus (C, E, K, visus B grupas vitamīnus uc.). Ogas satur arī no 3 līdz 6% cukura (fruktoze va glikoze), organiskās skābes (līdz 2,5%) – ābolu skābi, vīnskābi utt., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, eļļu, kura mīkstajā daļā ir deviņi procenti, pie tam seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Auga lapās un arī mizā bija uziets alkaloīds hipofēns (līdz 0,4%), askorbīnskābe un līdz 10 atšķirīgiem tanīniem, taču mizā – līdz 3% dažāda sastāva taukvielas.
Pašas smiltsērkšķu ogas spēj uzkrāt taukvielu, kas sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, starp pēdējām pārsvaru gūst mono nepiesātinātās skābes; organiskās skābes, pektīns, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe kā arī folija skābe, makro un mikro elementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī daži augu antibiotiku varianti.
Smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma tad ir koši oranžīgā krāsā, no sēklām – dzeltens, pie tam to ķīmiskais sastāvs mazliet ir atšķirīgs viens no otra. Eļļa no ogām satur līdz 0,350% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši lielu skaitu tokoferola – 0,165%, un vēl ievērojamu daudzuma vitamīna F, kas regulē ādas vielmaiņu.

Kā var tikt izmantotas smiltsērkšķu ogas?

Agrākos laikos dziednieki smiltsērkšķu ogas lietoja daudzu slimību dziedniecībā. kā piemēram, smiltsērkšķu sula bija pielietota zarnu traucējumu dziedniecībā vai arī kuņģa sekrēcijas samazināšanā. Smiltsērkšķu ievārījums tika ieteikts dzeršanai cukura diabēta, reimatisma, vitamīnu trūkumu vai arī gremošanas problēmu gadījumā. Pat šobrīd smiltsērkšķu sula parasti tiek izmantota veselības uzlabošanai, bez tam šeit cena nemaz nav tik ļoti liela.
Smiltsērkšķu ogas lieliski piemērotas desertiem un arī priekš smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos. Daudzas receptes pieejamas online vidē. Ja vēlaties, varat nopirkt jau gatavu produktu, lielā piedāvājumā pieejama arī tāda lietu, kā smiltsērkšķu ievārījums vai smiltsērkšķu tēja, dažnedažādas mērces un arī konfektes.
Estētiskajā medicīnā smiltsērkšķi var būt plaši izmantoti pret grumbām, tumšiem lokiem ap acīm, un arī pret matu izkrišanu.
Kā redzams, šīs dabas bagātības izmantošana ir diezgan daudzveidīga, taču pirms sākt aktīvu lietošanu, ieteicams aprunāties ar ārstu, ja esiet grūtniece vai, piemēram, Jums ir jebkādas gremošanas problēmas.