Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. Jaunā gada dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas(ieskaties te – jaunā gada apsveikumi). Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Ir valstis, kurās svinības tiek papildinātas ar karnevālu.

CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJA

Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaungadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ

Mūsu platuma grādos vislielākās svinības notiek tieši vecā gada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl Jaunajā gadā latvieši labprāt lej laimītes kausējot alvu. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.