Ēģiptes cilvēki

Ēģiptes populācija iedalās 4 kultūras grupās : kopti ( ēģiptieši, kas cēlušies no Senās jeb pirms islāma Ēģiptes iedzīvotājiem), Beduīni ( Arābu un citas ceļojošās ciltis Arābijas, Sīrijas, Nūbiešu vai Sahāras tuksnešos), Nūbieši ( visas iedzīvotāju grupas, kas saistītas Nilo – Saharan valodās runājošām tautām Sudānā) un fellahīni jeb ēģiptiešu zemnieki ( zemnieki jeb lauksaimnieki Arābu valstīs, kā , piemēram, Sīrijā vai Ēģiptē).

Kopti
Kopti, vietējā kristiešu minoritāte, sastāda no 5 līdz 17 % no visas valsts populācijas. Kopti pēc etniskā principa neatšķiras no citiem ēģiptiešiem, viņi ir kultūras mantinieki – kristieši, kas nav pievērsušies islāmam 14 gadsimtos kopš musulmaņu invāzijas. Koptu valoda, kas šobrīd jau izmirusi, bija senās ēģiptiešu valodas agrīna forma, kurā runāja agrajos kristietības laikos. 12. gadsimtā šo valodu izspieda arābu valoda.
Vairākums koptu pieder pie Koptu baznīcas, kas ir autonoma kristiešu sekta, kas oficiāli ievēro monofizītismu, ko Chalcedon konsilijs 451. gadā pasludināja par ķecerību.

Beduīni
Klejojot Ēģiptes tuksnešos, beduīnu klejotāji meklē jaunas ganības saviem kamieļiem un kazām, kā arī ūdeni savām ģimenēm. Viņi neklejo bezmērķīgi, bet katru gadu atgriežas noteiktās vietās, kas veselu gadalaiku spēj viņiem sniegt ganības un ūdeni. Nekas beduīna acīm tuksnesī nepaliek nepamanīts. Viņi zina, kur un kad var atrast ūdeni, kā arī to, vai tas ir sāļš vai toksisks; pēc krūmiem beduīni var pateikt, pirms cik ilga laika un cik daudz ir lijis. Pēc smiltīs atstatajām pēdām viņi nosaka, kas pa tām nācis un devies prom pirms viņiem, cik liels ir bijis ganāmpulks, kas bijis konkrētā vietā, kā arī pat ceļotāju kamieļu vecumu. Beduīni orientējas pēc zvaigznēm, pazīstamiem orientieriem un akmens zīmēm, kas atstātas iepriekšējos ceļojumos. Viņi ceļo bez liekas mantības, atstājot savu mantu krātuves karājoties kokos. Citiem ceļotājiem atļauts no tām paņemt ūdeni un ēdienu, tomēr citas mantas nevajadzētu aiztikt.

Nūbieši
Melnādainie nūbieši apdzīvo šauru ieleju uz dienvidiem no Aswan. Lai arī mūsdienu zinātne nav spējusi pilnībā noteikt, kas bijuši nūbiešu senči, kā arī izsekot viņu rases attīstībai gadsimtu laikā, tomēr ir zināms, ka nūbiešiem ir kaukāziešu gēni un tiem nav saistības ar citiem afrikāņiem. Reiz šie cilvēki apstrādāja nelielas zemes upju krastos, stādot tur palmu birzis. Ar savām trīsstūra laivām viņi transportēja akmeņus, pārvadāja ciemu iedzīvotājus un zvejoja skaidrajā, tīrajā Nīlas ūdenī.
Vairākus gadsimtus nūbieši ( saukti par Medjy) kalpoja faraoniem kā tirgotāji un elitāra militāristu šķira ( Vidusvalsts perioda zīmējumi rāda, kā nūbieši soļo precīzās rindās, nesot vairogus un lokus jeb šķēpus.). Nūbieši devās uz ziemeļiem, iekarojot Luxor pilsētu un iedibinot tur klasisko Faraonu kultūru.

Fellahīni
Šī zemnieku tauta nodrošināja faraonus gan ar darbaspēku, lai celtu majestātiskos monumentus, gan arī ar pārtiku strādnieku apgādāšanai. Pat šodien fellahīni no saviem nelielajiem laukiem divas līdz trīs ražas velta tam, nesekmīgi mēģinot apgādāt nepārtraukti augošo Ēģiptes populāciju. Šie zemnieki dzīvo mazos ciemos, daudzus no kuriem izveidojuši viņu faraonu laiku priekšteči, un tie atrodas Nīlas apkārtnē. Fellahīnu sievas valkā kleitas ar garām piedurknēm un nokareniem volāniem, kā arī melnus plīvurus, ar kuriem tās dažkārt aizklāj seju. Tirgus dienās un citos īpašos gadījumos sievietes valkā auskarus, kaklarotas, rokassprādzes un kāju sprādzes. Šie rotājumi parasti veidoti no lodītēm, sudraba, stikla, vara vai zelta. Fellahīnu sievietēm staigājot pa ciema netīrajām ieliņām, šīs rotas rada patīkamu skaņu. Vairākums Ēģiptes fellahīnu dzīvo Nīlas apkārtnes ciematos.
Īstenībā Ēģipte ir brīnišķīgu un burvīgu tradīciju kopums ar sociālekonomisku struktūru, kas aizvien vairāk un vairāk veicina dažādu kārtu noslāņošanos. Tomēr jebkuram tas ir jāredz un ar sirdi jāizjūt, lai pieskartos šai Ēģiptes esencei.

Translate

Šodien

2019. gada 17. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Aļaskā ir aptuveni 5000 zemestrīces gadā, 20% no tām ir spēcīgākas par 3,5 ballēm pēc Rihtera skalas

Pasākumi

Akvaparks „Ventspils” gatavs uzsākt sezonu

Trešdien, 10.jūnijā, savu astoto darba sezonu atsāks viens no Ventspils populārākajiem aktīvās atpūtas objektiem Akvaparks „Ventspils”. Sezonas laikā, kas ilgs no jūnija līdz...