Ģeogrāfija: Butāna ir valsts Dienvidāzijā, pie Himalaju kalniem. Valsts ziemeļu reģionu aizņem augsti, sniegoti kalni, kuros valda zemas gaisa temperatūras.

Vairums virsotņu šajā Butānas daļā ir augstākas par 7000 metriem. Oficiāli apstiprināta augstākā Butānas virsotne atrodas šeit un tā ir Gangkhar Pensum (7570m). Taču ielejās, kurās plūst upes, ir labi apstākļi ganībām, tāpēc tajās mājo cilvēki ar ganāmpulkiem.

Butānas centrā atrodas Melnie kalni, kas ir vidēji augsti (līdz 2700m). Šajos kalnos ir daudz upju, kas izgrauzušas dziļas aizas. Centrālajos valsts reģionos ir plaši meži un tiem cauri tek nozīmīgākās valsts upes – Torsa, Raidak, Sankosh un Manas. Tieši Butānas centrālajā daļā dzīvo visvairāk cilvēku.

Valsts dienvidos atrodas Shiwalik kalni, kurus klāj ļoti biezi meži. Kopumā 64% Butānas teritorijas klāj meži.

Klimats: Klimatiskie apstākļi Butānā ir atkarīgi no augstuma - dienvidos vairāk valda subtropu, kamēr ziemeļos – pat polārajam līdzīgs klimats. Kopumā Butānā ir pieci gadalaiki - vasara, musoni, rudens, ziema un pavasaris.

Robežvalstis: Dienvidos, austrumos un rietumos Butāna robežojas ar Indiju, bet ziemeļos – ar Ķīnas provinci Tibetu.

Administratīvais iedalījums: Butāna iedalās 4 administratīvajās zonās, kas tālāk sadalās 20 rajonos - Bumthang, Chukha, Dagana, Gasa, Haa, Lhuntse, Mongar, Paro, Pemagathsel, Punaka, Samdrup Jongkhar, Samtse, Sarpang, Thimphu, Trashigang, Trashiyangste, Trongsa, Tsirang, Wangdue Phodrang un Zhemgang.

Etniskais sastāvs: Valstī gandrīz 100% populācijas veido butānieši, kas etniski iedalās vēl sīkāk, taču kopumā ir viena tauta. Lielāko daļu veido rietumu butānieši un austrumu butānieši, kam seko ziemeļu butānieši un iedzimtās ciltis.