Kurzemes skaistā daba

Kurzemes skaistā daba

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas aptver mūsdienu Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Talsu rajonus, kā arī daļu no Saldus un Tukuma rajoniem. Līdz pat 14. gadsimtam arī liela daļa no mūsdienu Lietuvas rietumu daļas no Ventas augšteces līdz Nemunas lejtecei - Ceklis, Megava un Pilsāts, tika ietilpināta Kursā.
Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Kurzemes bīskapijas dibināšanas 1230. gadā.

Kurzemes piejūras stāvoklis jau kopš tālas senatnes izšķiroši ietekmējis arī iedzīvotāju migrācijas procesus, sakarus ar kaimiņiem un kultūras dzīvi. Kamēr vēl nebija sākusies jūrniecības attīstība, no jūras puses Kurzeme bija nepieejama.

Piedāvājam doties ceļojumā pa Kurzemes skaistākajām dabas takām...


Liepājas rajons

Papes ezera dabas parks

pape.jpg - 84.22 KBDabas parks ir izveidots ar mērķi aizsargāt unikālu starptautiskas nozīmes mitrāju kompleksu un ligzdojošos un caurceļojošos putnus.

Dabas parks aizņem 51777 ha un tas atrodas pašā Latvijas DR stūrī Rucavas un Nīcas pagastos, Liepājas rajonā. Parka kodolu veido Papes ezers – 12 km2 liels un 0,3 m dziļš piekrastes lagūnveida ezers un Nidas purvs ar tiem pieguļošajām teritorijām. 2002.gadā šīs vietas tika iekļautas Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Oficiāli dabas parks tika izveidots 2004.gadā. Tas ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā-Natura 2000. Dabas parku „Pape” veido unikāla, daudzveidīga dabisko ekosistēmu mozaīka: piekrastes lagūnaveida ezers un mitrāji, augstais kūdras purvs ar pārejas purviem, smilšu pludmales un staigājošās kāpas, piekrastes sausie un mitrie meži, palieņu pļavas ar tām raksturīgām floras un faunas sabiedrībām.

Apmeklējot dabas parku gan jāņem vērā, ka tā ir vērtīga Eiropas nozīmes dabas teritorija, kura izveidota retu un apdraudētu dabas vērtību aizsardzībai un kurā apmeklētājiem ir jāievēro noteikumi par pārvietošanos, labiekārtojuma un teritorijas saudzēšanu un uzturēšanu kārtībā.

Dabas liegums Ziemupe

Untitled 25.jpg - 60.96 KBZiemupes dabas liegums ir radīts ar mērķi saglabāt cilvēka mazpārveidotus vai dažādā pakāpē pārveidotus dabas kompleksus – Baltijas jūras piekrastes unikālās pelēkās kāpas, reto un izzūdošo savvaļas sugu atradnes.

Lieguma teritorija aizņem ap 2470 ha, kas apvieno vienā veselā atsevišķas īpaši vērtīgas dabas teritorijas, tādējādi nodrošinot lielāku to aizsardzības iespēju.

Ziemupes liegums ir viena no teritorijām, kur paredzēts saglabāt priekškāpas kā piekrastes ekosistēmu etalonus. Pelēkās kāpas ir viens no retākajiem biotopu tipiem mūsu valstī, kā arī visā Eiropā. Tāpēc pelēkās kāpas iekļautas gan Eiropas Savienības direktīvās par biotopu aizsardzību, gan arī Baltijas jūras reģiona biotopu Sarkanajā grāmatā, gan arī citu valstu apdraudētāko biotopu sarakstos.

Praktiski visu lieguma teritoriju aizņem meži, tādēļ tā ir gandrīz neapdzīvota, bet jūras piekrastes daļā, ko aizņem kāpas un liedags, koncentrējas privātīpašumi.

Ziemupes dabas liegumā konstatētas 17 Latvijai retas augu sugas. Nozīmīgākā no tām ir jūrmalas zilpodze, kurai mūsu valstī zināmas tikai divas atradnes. Parastā purvmirte liegumā veido lielas un stabilas audzes, taču to varētu apdraudēt mežu meliorācija un slapjo ieplaku apmežošana, kas pilnībā iznīcinātu raksturīgos biotopus.
Piekrastes plašie smiltāji nodrošina ligzdošanas vietas stepes čipstei, kas ir reta un aizsargājama putnu suga. Lieguma mežos iespējama vēl citu retu sugu ligzdošana - ūpis, bikšainais apogs, meža balodis, melnais stārķis.

Ziemupes dabas lieguma piekrastes unikālās vērtības ir saglabājušās tikai pateicoties tam, ka nebija pieejamas plašam cilvēku lokam.

Pāvilosta

Untitled 27.jpg - 47.75 KBTā ir neliela ostas pilsētiņa Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā 240 km attālumā no Rīgas.

Par savu paradīzi to uzskata Latvijas spicākie vējdēļu sporta cienītāji. Tai raksturīga zema apbūve un tas, ka gandrīz visas ielas iziet uz jūru. Osta, jahtu piestātne, lielais jūrakmens, neskartā daba un skarbais jūras gaiss piesaista šai vietai radošus cilvēkus. Savulaik padomju militāristu apsēstu, tagad – laimīgu par savu nesabojāto un necivilizēto pludmali, Pāvilostu rotā dzintars, ko dāsni izskalo jūra.

Leju Svētavots

Untitled 29.jpg - 82.15 KBSventājas senlejas lielākais avots, kuru ieskauj Latvijas lielākā ieva. Par avotiņu ir ticējums, ka, izmazgājot acis svētavota ūdenī, skats uz pasauli top gaišāks.

Pusēnu kalns

Untitled 31.jpg - 67.24 KBLatvijas augstākā kāpa (37 m). 17. gadsimtā „ceļojošās” smiltis apbēra vairākas zvejnieku sētas ar visām ēkām; tādas esot arī zem Pūsēna. Uzkāpjot kalna virsotnē, paveras skats uz Baltijas jūru un piejūras priežu mežu.

Dabas parks Bernāti

Untitled 33.jpg - 90.07 KBTe atrodas Latvijas tālākā rietumu sauszemes punkta atzīme „Zaļais stars”. Tā ir viena no tēlnieka V.Titāna granīta skulptūrām, kuru kompozīcijas pamatā ir Saules motīvs un kuras 1999.gadā uzstādītas visos Latvijas tālākajos sauszemes punktos.

Savvaļas govis un zirgi Vītiņu pļavās
Tālrunis: 29489775
Darba laiks sezonā (maijs – septembris): 10:00-18:00.
Ieejas maksa (gida pakalpojumi iekļauti cenā): pieaugušajiem Ls 0,80, skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 0,50, ģimenēm Ls 1,50.

Untitled 35.jpg - 62.76 KBSavvaļas zirgi, sumbri, tauri. Papes ezera austrumu krasta pļavās mīt savvaļas zālēdāji zirgi, tauri un sumbri, kas ir piemērojušies dzīvei savvaļā un iztiek bez cilvēka palīdzības. Ekskursijas ir iespējamas tikai gidu pavadībā un aizņem aptuveni 1stundu. Grupām iesakām pieteikties iepriekš.

Ventspils

Ventspils briežu dārzs
Tālrunis: 29102584, 63622263

Untitled 37.jpg - 58.49 KBŠeit 30 ha platībā izmitināti 13 staltbrieži un 1,5 ha platībā dzīvo meža cūku bars, kurus var vērot no 6,5 m augsta skatu torņa.

Puķu skulptūras

puku_skulpturas.jpg - 90.7 KBVentspils ir Latvijā populāra ar savām puķu figurālajām puķu kompozīcijām – „Pīļu ģimeni”, „Bobsleja komandu”, „Mārītēm” un „Zemūdens pasauli”

Puķu pulkstenis

ouku_pulkstenis.jpg - 107.33 KBAtrodas Lielā prospekta un Kuldīgas ielas krustojumā. Pulksteņa diametrs ir 5 metri, tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītāji.
Vasarā pulksteņa pamatnē iestāda ap 2500 puķu stādu, bet ziemā to rotā salizturīgi augi un īpašs apgaismojums. Puķu pulkstenis zvana katru stundu.

Jūrakmens
Adrese: Ostas iela

jurakmens.jpg - 63.86 KBPiemiņas akmens Ventspils brīvostas jūras kanāla padziļināšanai(1998). Izcelts no 17,5 m dziļuma.

Enkuru taka

enkuru_taka.jpg - 79.16 KBIzveidota Jūrmalas parkā blakus Piejūras brīvdabas muzejam ar pāri par 20 milzu enkuriem, no kuriem lielākais ir 23 t smags un 6 m augsts. Apmeklējuma bez maksas.

Saldus un Saldus rajons

Dabas liegums Zvārde un dabas parks Zvārdes meži
Adrese: Blīdenes, Jaunauces, Zvārdes pagasts
Tālrunis: 63829647

Untitled 39.jpg - 58.86 KBTā ir aizsargājama dabas teritorija, kurā ietilpst Stūru un Zvārdes purvs, kā arī Ķērkliņu ezera apkaime. Sastopamas tādas apdraudēto putnu sugas kā jūras ērglis, sarkanā klija un grieze.

Meža izziņas Dabes trakumi
Tālrunis:
29336417

Meža izziņas taka „Dabes trakumi” izveidota Kursīšu pagastā, Dabes mežā. Tur saistošā veidā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar dažādiem meža augšanas apstākļu tipiem, dzīvnieku takām un alu kompleksu.

Rozentāla akmens

rozentala_akmens.jpg - 91.34 KBCieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai Janim Rozentālam.
Tas atrodas Cieceres labajā krastā ūdens malā pie tilta balstiem. Akmens savulaik pārvietots, tam daļa nošķelta. Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās "Pie strauta" un "Ziemas ainava".

Tukums un Tukuma rajons

engures.jpg - 63.58 KBEngures ezera dabas parks

Engures ezera dabas parks dibināts 1998. gada 24. februārī, bet tā vēsture aizsākusies 1957. gada 24. aprīlī, kad tika noteikts īpašs režīms putnu aizsardzībai. Dabas parks aptver Engures ezeru, zemes ap to, kā arī Rīgas jūras līča piekrasti no Mērsraga līdz Engurei un mežus starp piekrasti un ezeru. Engures ezers ir lielākais dabas objekts pagasta teritorijā. Kā putnu rezervāts tas ir iekļauts starptautiskajā mitrāju konvencijā.

Ezera platums ir 40,46 km2, kopā ar salām – 41,31 km2.
 
Dabas parkā ligzdo 187 putnu sugas, to vidū arī jūras ērglis. Engures ezers ir lielākais lagūnas tipa ezers Latvijā, tā piekrastē un ezerā ligzdo 44 Eiropā apdraudētākās putnu sugas. Parkā ir sastopamas 44 zīdītājdzīvnieku sugas, 8 no tām  ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Kandava

kandava.jpg - 49.74 KBIr gleznotāju un mīlētāju pilsēta, gleznainās Abavas ielejas pērle, klusa un sakārtota, kuras bruģētās ieliņas romantiskajā laternu gaismā vilina - iepazīties ar seno Kuršu pilskalnu, uzkāpt Bruņinieku pilskalnā, apskatīt Pulvertorni, pastāvēt uz Latvijā vecākā akmens mūra tilta, ielīgot Jāņus ozolu paēnā un ieelpot priežu aromātu pie Teteriņu ezera, apskatīt luterāņu baznīcas senos kokgriezumus, izlūgties svētību no katoļu baznīcas Gvadalupes Dievmātes, tālāk doties iepazīt gleznaino dzejnieku un rakstnieku apjūsmoto Abavas ieleju, kas ir viena no senās Kursas visizteiksmīgākajām upju ielejām Latvijā, un kas izsenis tiek dēvēta par „Kurzemes Šveici”, jo tā ir bagāta ar stāvām nogāzēm, alām, smilšakmeņu atsegumiem, taču lielākā vērtība te ir patiesie cilvēki.

Talsu rajons

Talsu pauguraines dabas parks

Talsu pauguraine (1).JPG - 32.71 KBTalsu pauguraines dabas parks sākotnēji dibināts kā aizsargājamo ainavu apvidus 1977. gadā. Platība 2827 ha. Dabas parks atrodas Talsu rajona Laidzes, Laucienas un Lībagu pagastā. Parka teritorijā daudz savrup augošu koku – ozolu, liepu, kļavu, mežābeļu, sēklaudžu bumbieru un ābeļu. Dižkoku izmērus sasniedz 6 ozoli, 2 liepas un 2 kļavas. Tīrumu un ceļu malās daudz savvaļas rožu un vilkābeļu. Talsu dabas parka teritorija ir samērā blīvi apdzīvota, viegli pieejama un to, it īpaši tās ezerus (piemēram, Ābeļu ezeru) galvenokārt Talsu iedzīvotāji izmanto savai atpūtai. Tāpēc te stipri jūtama cilvēku ietekme. Teritorijas saglabāšanā liela nozīme ir tās labiekārtošanai un kopšanai, īpaši aizsargājamo dabas objektu (dižkoku, aizsargājamo augu atradņu u. c.) aizsardzībai un saglabāšanai. 1997. gadā izstrādāts Talsu pauguraines dabas parka dabas aizsardzības plāns.

Laumu dabas parks

Tālrunis: 26403240

laumas.jpg - 116.22 KBNo Talsiem jābrauc Dundagas virzienā (P125) aptuveni 16 km. Nobraucot no kalna lejā, ceļa labajā pusē redzama norāde "Laumu dabas parks 3,8 km". Pie zīmes jānogriežas pa labi, jābrauc 2,5 km un pie norādes vēlreiz jāgriežas pa labi. Pēc 1,3 km nokļūsiet "Laumu dabas parkā".

Parkā iekārtotas specializētas izziņas takas (Bišu, Augu, Sporta, Meža un Putnu) un tiek piedāvātas plašas aktīvās atpūtas iespējas, kā arī biškopības produktu degustācija Bišu takā un maltīte bunkurā mežabrāļu stilā.

kolka.jpg - 68.46 KBKolkasrags

Tālākais Kurzemes ziemeļu punkts, no kura jūrā iestiepjas 7 km gara un 2 m dziļa sēre. Tā nošķir Baltijas jūru no Rīgas jūras līča. No Kolkas raga var vērot gan saullēktus, kad saule iznirst no Mazjūras (kā vietējie dēvē Rīgas jūras līci), gan saulrietu, saulei iekrītot  Dižjūrā (Baltijas jūrā). Dabas draugiem Kolkas rags pazīstams kā putnu novērošanas vieta pavasara migrāciju laikā. Aprīlī ik dienu to pārlido tūkstošiem putnu.

Kuldīga un Kuldīgas rajons

Meža mācību taka Ozolu biotops
Adrese: Kabiles pagasts
Tālrunis: 26364473

Untitled 41.jpg - 72.27 KBMeža minigolfs un taka ar vairāk nekā 15 apskates vietām, kuras stāsta par dažādām norisēm mežā.

Riežupes smilšu alas
Tālrunis: 63326236, 29267308

Untitled 43.jpg - 50.2 KBGarākais pazemes alu labirints Baltijā (apmēram 2 km, apskatāmi 460 m). Hercoga Jēkaba laikā baltās smiltis no Riežupes smilšu alām ar kuģiem veda pa Ventu uz ārzemēm stikla rūpnīcai.

Alsunga

Untitled 45.gif - 45.76 KBAlsunga kā sens kuršu zemes Bandavas novads rakstītajos avotos pirmo reizi minēta jau 1231.gadā Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduina līgumā ar Kuršiem Vēsturiskais suitu centrs.

Skrunda

Untitled 47.jpg - 43.73 KBSkrunda ir pilsēta Kuldīgas rajona dienvidos Ventas upes kreisajā krastā. Tā ir vieta, kas vienmēr bijusi ceļotāju krustceles. Šeit var sākt vai beigt ceļojumu ar laivām pa Ventu vai vienkārši piestāt, lai pavērotu burvīgos skatus, kas paveras no pilskalna ķoniņu krēsliem pilsētas estrādē.


 

Komentāri (13)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Latviete:)
Par ko vispār jāstrīdas, tādēļ ka kāds kaut ko stulbu pasaka???
09.01.2017. plkst. 20:00
cilveks
jus visi esat stulbi fak off
18.12.2016. plkst. 13:33
latvietis
aizveries tu asv
18.02.2014. plkst. 11:09
asv
wota fak ju duing litle boy
18.02.2014. plkst. 11:08
latvietis
pareizi
18.02.2014. plkst. 11:06

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 17. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Kanādā ir vairāk ezeru kā visā pārējā pasaulē kopā

Pasākumi

Harija Ozola un Santas Zapackas jubilejas koncerts

Sākusies biļešu tirdzniecība uz Harija Ozola un Santas Zapackas 5 gadu  jubilejas koncertu 2009.gada 1.martā VEF Kultūras pilī plkst. 15:00 un plkst. 19:00!

Koncertā...