Apskates vietas Ogrē

Apskates vietas Ogrē

Pilsēta Zilo kalnu piekājē – vai tas neskan intriģējoši un romantiski? Apmetņu vietas Ķentes kalnā un Ogres Zilajos kalnos liecina, ka Ogres upes krastos pie tās ietekas Daugavā ir dzīvojuši lībieši. Ogre kā apdzīvota vieta un atpūtas centrs sāka veidoties pēc Rīgas – Daugavpils dzelzceļa izbūves 1861.g., kad uz Ikšķiles muižas zemes uzcēla pirmo atpūtas paviljonu. 1874.g., sadalot gruntsgabalos „Ogres parku”, sāka veidoties Vecogres vasarnīcu ciemats. Līdzās tam turpināja attīstīties amatniecības un tirdzniecības centrs – Ogresciems un Ogres grīvas pusmuiža. Līdz 1. pasaules karam Ogrē jau bija ap 300 vasarnīcu, taču kara laikā lielāko daļu nopostīja. 

Straujš būvniecības uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad iedzīvotāji atgriezās no bēgļu gaitām, un 1920.g. Ogre ieguva miesta tiesības. Pēc 2. pasaules kara Ogre kļuva par apriņķa (1949.g.) un rajona (1950.g.) centru. Nozīmīgs pavērsiens pilsētas attīstībā notika 1965.g., kad Ogrē sāka celt vienu no lielākajiem trikotāžas kombinātiem Ogrē. Šis laika posms Ogres veidolā ienesa būtiskas izmaiņas ar tipveida daudzstāvu ēkām.

Ogres apskati var sākt ar Brīvības ielu, kas kļuvusi par galveno tirdzniecības ielu. Ja gribat izrauties no pilsētvides, varat doties pastaigā pa Ogres Zilajiem kalniem vai Dendroloģisko parku „Lazdukalni”, vai arī paklejot gar Daugavas un Ogres krastiem.


Ogres Zilie kalni

Untitled 2.jpg - 93.53 KBOgres Kangaru (augstums virs apkārtnes līdz 38 m) daļa, vaļņveida pauguru virkne, kas izstiepusies līdztekus Daugavai un kuru piekājē izveidojusies Ogres pilsēta. Jaunogrē, iepretim Zilokalnu rajonam, Ogres Zilajos atrodas lībiešu pilskalns, kura vietā šobrīd izveidota slēpošanas trase. Zilie kalni un to apkārtne ir populāra aktīvās atpūtas un slēpošanas vieta.

Ogres vēstures un mākslas muzejs
Adrese: Kalna prosp. 3.
Tālrunis: 65024345

Untitled 4.jpg - 85.46 KBDivstāvu ēka, kurā atrodas muzejs, celta kā savrupmāja 1927.g. pēc būvinženiera V. Hermanovska projekta konstruktīvisma stilā. Muzejā ir pastāvīga ekspozīcija par Ogres novada vēsturi un pilsētas attīstību, viena izstāžu zāle atvēlēta periodiskām mākslas izstādēm.

Latvijas Gaidu un skautu muzejs
Adrese: Mālkalnes prosp. 10
Tālrunis: 65023993

Untitled 6.jpg - 67.65 KBVienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs, tā ekspozīcijā apspoguļota gaidu un skautu organizāciju atjaunošana un vēsture Latvijā un pasaulē. 1991.g. dibinātajā muzeja kolekcijā ir ap 8000 eksponātu.

Dendroloģiskais parks „Lazdukalni”
Tālrunis: 65067503

Untitled 8.jpg - 99.44 KBOgres Zilo kalnu turpinājumā otrpus Ogres upei, tā sauktajos Grantskalnos, atrodas dendroloģiskais parks „Lazdukalni”, tautā saukts par Špakovska parku, ar takām, skatu vietām un torni. Parkā aug vairāk nekā 400 dažādu koku un krūmu sugu un šķirņu. Tā ir iecienīta ogrēniešu atpūtas vieta.

Lielie Kangari

Untitled 10.jpg - 108.33 KBLielākā osu grēda Latvijā. Osi ir gari, šauri vaļņveida pauguri, kas veidoti galvenokārt no oļiem, grants, smilts un kas nereti formē tā sauktās osu grēdas. Lielie Kangari, kas izstiepušies aptuveni 26 km garumā, virs tuvākās apkārtnes paceļas vidēji par 10 – 15 m, maksimāli sasniedzot 27 m augstumu. Ainaviskākā Lielo Kangaru daļa atrodas starp Vāverkrogu un Mazo Juglu, kur aptuveni 7 km garā posmā pa pauguru grēdas muguru vijas Rīgas – Ērgļu ceļš.

Ar Lielajiem Kangariem saistītas teikas par milzi. Rīgā nopirktais milža sāls maiss kļuvis par smagu, tāpēc tas maisa saturu izbēris Lielajā Kangaru purvā un izveidojis tiltu pāri staignajai vietai. Lielo Kangaru A daļā, vietā, kur tiem pietuvojas Mazā Jugla, atrodas Ķoderu pilskalns, tautā saukts par Lielā vīra gultu. Pilskalns galos redzamas seno nocietinājumu uzbērumu atliekas. Lielo Kangaru apkaimē saglabājusies savdabīga veģetācija un retas augu sugas. Lai aizsargātu Lielos Kangarus, teritorijai piešķirts dabas lieguma statuss.

Keramikas darbnīca "Sproģi"
Adrese: Viestura aleja 6
Tālrunis: 65044476, 29846704

2007_0915sara0013.JPG - 12.72 KBKeramikas darbnīca “Sproģi” atrodas Pārogrē, tas ir tikai 40 min. brauciena attālumā no Rīgas.

Keramiķi Imants un Malda Sproģi Jums piedāvā:

- Kāzu pasākumi: iespēja jaunlaulātajiem radošā darbnīcas gaisotnē kopīgi veidot savu Laimes podu vai arī roku atspiedumus. Arī viesi var piedalīties šajā neaizmirstamajā pasākumā.

- Ekskursijas: iespēja redzēt, kā no necilas māla pikas top skaisti trauki, redzēt cepli, piedalīties tā atvēršanā. Drosmīgākie var arī izmēģināt virpošanu.

- Dari pats: kopā ar draugiem, radiem, kolēģiem iespēja pašiem veidot dāvaniņas profesionālu keramiķu vadībā: gan veidojot, gan virpojot, gan gravējot iepriekš sagatavotos priekšmetos.

- Izbraukumi: piedāvājam padarīt Jūsu organizētos pasākumus interesantākus, nodrošinot iespēju gravēt, zīmēt, rakstīt uz jau iepriekš sagatavotiem priekšmetiem un pēc nedēļas saņemt tos gatavus.

- Pasūtījumi: iespēja pasūtīt keramikas izstrādājumus.

Piemiņas plāksne un piemineklis latviešu strēlniekiem

Untitled 12.jpg - 92.28 KBAbi piemiņas objekti ir tapuši pēc ogrēnieša Egila Helmaņa iniciatīvas un Eižena Laubes izstrādāta projekta. Atklāti 2008.gada 1. novembrī.
Par vēsturiskajiem notikumiem latviešu tautas ceļā uz savu, neatkarīgu valsti tagad vēstīs piemiņas plāksne Ogres salā – uz dambja Daugavas krastā, vietā, kur kādreiz atradās “Lauču” mājas, vietā, no kuras 1916. gada 18. oktobrī 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri laivās devās pāri Daugavai uzbrukumā pretējā upes krastā izvietotajai vācu armijas vienībai. Otrs piemiņas objekts - piemineklis atrodas Ogres Brāļu kapos.

Ogres dzelzceļa stacijas ēka

Untitled 14.jpg - 82.99 KBCelta 1859. gadā. Būves vadītājs - angļu inženieris K. Hennings. Tieši no Ogres stacijas sākotnējā nosaukuma Oger, Ogres pilsēta ieguva savu nosaukumu. 1904. gadā Ogres stacijas lielajā zālē tika novietota liela pareizticīgo altārglezna, un tur arī notika Ogres kolonijas pareizticīgo iedzīvotāju dievkalpojumi. 1944. gadā stacija tika uzspridzināta, un vēlāk atjaunota 1947. gadā pēc PSRS staciju tipveida projekta, kura arhitekts bija Siņicins. No stacijas sākotnējā kompleksa pašlaik ir saglabājusies koka puskazarma un mūra preču noliktavas fragments.

Ogres ev.luteriskā baznīca

Untitled 16.jpg - 132.41 KBCelta 1930. gadā. Dievnama projektu izstrādāja H. Kundziņš, pārveidoja būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums. Altārgleznu Kristus atnākšana virs zemes gleznojis mākslinieks Šenbergs. Dievnama celtniecībā piedalījās vietējie būvuzņēmēji J.Starķis un A. Dreimanis, darbus vadīja inženieris K. Paegle. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ogres Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīca

Untitled 18.jpg - 88.28 KBIzveidota kādreizējā Ogres vasarnīcā, pašreizējo izskatu ieguva 90. gadu beigās, projekta autore L. Kļešina, daļa ikonu izgatavotas Lietuvā.

Arkveida gājēju tilts

1966. gadā uzbūvēja kājnieku tiltu pār Ogres upi (autori - V. Salcēvičs, J. Mēness, T. Vitkuss), kurš pilsētas centrālo daļu savieno ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrāde un jaunie dzīvojamie nami. Vienīgais lokveida tipa tilts Latvijā, 94 m garš, 4,5 m plats


Komentāri (12)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
LOL xD
... :0
19.11.2016. plkst. 11:32
Mrs.Lauviņa
a man tur patīk skaista vieta
18.04.2016. plkst. 18:08
ArKajuPaSeju
Nabags Juties?
22.11.2015. plkst. 15:36
nice my dDUED
http://www.irlaiks.lv/images/upload/countries/7978316/Untitled%2014.jpgs
09.04.2015. plkst. 09:17
robots
labi labi labi labi labi ļoti labi ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok ok
09.02.2015. plkst. 17:35

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 18. augustā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Antarktīdas ledus slānis satur 90% no pasaules saldūdens. Ledus slānis vietām ir līdz 2000 m dziļš un klāj gandrīz visu kontinentu

Pasākumi

Aleksandra Buinova koncerts pārcelts uz nākamā gada februāri

20.augustā ieplānotā Krievijas estrādes dziedātāja Aleksandra Buinova uzstāšanās Dzintaru koncertzālē ir pārcelta uz 2009.gada 13.februāri, un tā notiks Rīgas Kongresu namā. Koncerta...