Apskates vietas Valmierā

Apskates vietas Valmierā

Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323.g., savukārt tās apkārtne bijusi apdzīvota jau 3. – 2. g.t. pr. Kr. Līdz 13.gs. tā atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. 13. gs. sākumā zemes ap Valmieru ieguva Rīgas bīskaps Alberts, kurš 1212. g. par novada soģi iecēla padzīto Pleskavas kņazu Volodimiru. Uzskata, ka Valmiera savu nosaukumu ir ieguvusi no šī soģa vārda.

1283. – 1285. g. ordeņa mestra Vilekina fon Endropa vadībā augstā krastā starp Gauju un Rātes upi uzcēla pili un baznīcu. Apdzīvotās vietas attīstību sekmēja tās atrašanās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas līča augšup pa Gauju, aiz Valmieras sadaloties divos virzienos uz Pleskavu un Tērbatu – Novgorodu. 14. – 16. gs. Valmiera bija Hanzas savienības locekle, tāpēc šeit bieži sanāca Livonijas landtāgi un pilsētas pārstāvju sapulces. Lielu postu pilsētai nodarīja 16. – 18. gs.i, mēra epidēmijas un ugunsgrēki.

Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks pilsētu ieņēma, izpostīja un nodedzināja. 19. gs. otrajā pusē sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. Mūsdienās Valmiera ir lielākā pilsēta Ziemeļvidzemē – rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un izglītības centrs. Pietiekami daudz iemeslu, lai dotos uz Valmieru, vai ne?


Ievērojamākās apskates vietas šajā pilsētā:

Valmieras pilsdrupasvalmieras_pilsdrupas_58_a.jpg - 108.91 KB

Valmieras pili sāka celt 1283. g. stratēģiski izdevīgā vietā. Iespējams, ka šī pils būvēta kādreizējās latgaļu pils – Beverīnas vai Autīnes – vietā. Ziemeļu kara laikā 1702. g. pili nodedzināja, savukārt 17. gs. beigās nojauca pils ārējos mūrus. Līdz mūsdienām saglabājušās vairs tikai Livonijas ordeņa pilsdrupas un pilsētas viduslaika nocietinājumu paliekas, to skaitā arī novadpētniecības muzeja pagrabs, kur 2004. g. atklāts restorāns.

Valmieras novadpētniecības muzejsvalmieras_novadpetniecibas_muzejs1b.jpg - 70.65 KB
Bruņinieku iela 3
4224770

Muzejā ir savākti interesanti materiāli par Valmieras vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām. Muzejā apskatāma pastāvīga ekspozīcija par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī dažādas tematiskas izstādes.

Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcaSimana_baznica.jpg - 28.27 KB
4200333

Baznīcu uzsāka celt 1283. g. Dievnamā atrodas 15. – 16. gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles, kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi. Baznīcā tās labās akustikas dēļ notiek koncerti. No baznīcas skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu un varbūt pat izdodas starp mežu puduriem atpazīt arī Zilo kalnu. Blakus baznīcai atrodas vecais pilsētas ūdenstornis.

Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīcazila-baznica.jpg - 83.33 KB
Rīgas iela 22
4225846

Celta 1874.-77.g., tās autors – pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts J.F.Baumanis (1834–1891). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča (celta 1906.g.).

Mūrmuižamurmuiz1b.jpg - 67.56 KB
4246374

Mūrmuižas centrā saglabājusies 16. gs. beigās celts nocietināts tornis – vienīgais šāda veida dzīvojamās ēkas paraugs Latvijā. 19. gs. vidū uzbūvēta vienstāva mūra kungu māja, kalpu mājas, ūdensdzirnavas un spirta brūzis. 1928. g. kungu mājā sāka darboties Z. Mauriņas nodibinātā Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļa. Mūsdienās kungu mājā, ko apsaimnieko Kauguru pagasta padome, ierīkota Z. Mauriņas piemiņas istaba.

Zilaiskalnszilais_kalns1b.jpg - 82.47 KB
Zilākalna augstums ir 126,7m vjl., virs tuvākās apkārtnes tas paceļas 66m. No kalna daļēji paveras plaša ainava uz tuvāko un tālāko apkārtni. Kalna galā atrodas tornis, kas diemžēl apmeklētājiem ir slēgts. Zilaiskalns ir arī sena kulta vieta, ar kuru saistīti nostāsti un teikas. Viena no tām – kalnā apglabāts leģendām apvītais lībietis Imants, kurš 1198. g. kaujā pie Rīgas nodūra bīskapu Bertoldu. Te vietā atcerēties Pumpura vārdus: „Imanta nevaid miris, / Viņš tikai apburts kluss - / No darbošanās rimis, / Zem Zilā kalna dus!” Uzmeklējiet arī Zilākalna upurakmeni. Kādreiz no kalna esot iztecējis svētavots. Zilākalna vārds saistās arī ar slaveno dziednieci – Zilākalna Martu.

Dikļu muižadiklu_pils.jpg - 55.84 KB
4207480

1860.g. muižu no Pālenu dzimtas iegādājās barons Pauls fon Volfs. 1896. g. uzcelta izteiksmīga neobaroka stila muižas pils ar mansarda jumtu. Dikļu muižu piešķīra Valmieras apriņķa valdei, kas pilī iekārtoja bērnu patversmi, vēlākos gados šeit bija sanatorija. 2002. – 2003. g. veica apjomīgu pils restaurāciju, tika atjaunoti vecie koka apdares elementi, greznie kamīni un krāsnis, kā arī iekārtota moderna viesnīca ar mūsdienīgām atpūtas iespējām. 

Lucas kalnslucas_kalns.jpg - 92.81 KB

Valmieras centrā, Kultūras un atpūtas parkā. Seno latgaļu apmetnes vieta. Kādreiz Lucas gravā ir bijis avotiņš ar dziedinošām īpašībām. Te atrodas Lucas muiža, kura celta 19./20. gs., tagad te darbojas Vācu kultūras biedrība. Lucas kalna rietumu pusē apskatāma dižliepa - valsts nozīmes dabas objekts.

Valmieras Valsts ģimnāzijagimnazija.jpg - 88.16 KB
L.Paegles ielā 40

Ēka veidota E burta formā. Celta laikā no 1902. līdz 1903. gadam (arhitekts Kizeļbašs). Līdz 1917.gadam šeit atradās Valmieras skolotāju seminārs, kuru beiguši 520 audzēkņi. No 1920.g. Valmieras Valsts ģimnāzija, pēc tam skolas nosaukumi mainījušies: Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola, Valmieras 1.vidusskola, no 1996.g. Valmieras ģimnāzija. Kādreiz ēkai bijis kupols kā baznīcai. Skolā strādājušas un absolvējušas vairākas izcilas personības. Piemēram, šeit mācījies gleznotājs G.Klucis, rakstnieks L. Paegle u.c.

Daviņu Lielais akmensDavinu_Lielais_akm[2].jpg - 78.78 KB
4 m garais, 2,8 m platais un 1,4 m augstais akmens ievērojams ar saviem virspusē izveidotiem 19 noapaļotiem konusveida dobumiņiem (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā pusē pr. Kr. pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Latvijā šobrīd zināmi tikai septiņi šāda veida kultakmeņi.

Skulptūra "Valmieras puikas" valmieras_puikas.jpg - 165.42 KB

Cēsu iela 4

Tēlniece - T.Munkēvica, piemineklis uzstādīts 1981.g. Skulptūrā attēloti novadnieka Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" literārie prototipi.

Jāņa Daliņa stadionsdalina_stadions.jpg - 61.37 KB
J.Daliņa iela 2
4224184

Atklāts 1938.g., laika gaitā pārbūvēts un paplašināts. 1993.g. šeit notika pirmās pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles, katru gadu jūlijā notiek Valsts Prezidenta kausa izcīņas sacensības vieglatlētikā. Pie stadiona uzstādīts piemiņas akmens vairākkārtējam pasaules rekordistam, 1932.g. Losandželosas olimpisko spēļu 2. vietas ieguvējam soļošanā Jānim Daliņam (1904 –1978).

Vecpuišu parksvecpuisu_parks.jpg - 86.03 KB

Valmieras centrā

Vecpuišu parks tika ierīkots pēc dr.med. Georga Apiņa ierosinājuma. Parka ierīkošanai Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913.g. G.Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu". Paviljona ēka Vecpuišu parkā uzcelta 1914.g. Vecpuišu parku pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. 1.Pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku.

Gaujas stāvie krastigaujas_stavie-krasti.jpg - 62.17 KB
pie J.Daliņa stadiona

Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos, ko iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi.

Valmieras drāmas teātristeatris.jpg - 64.04 KB

Lāčplēša ielā 4
4207335

Uzcelts kādreizējā Tērbatas bastiona vietā. Dramatiskā kopa Valmierā darbojas kopš 1872.g., 1885. gadā Valmieras Latviešu biedrība (dibināta 1882.g.) uzcēla teātra ēku, kurā rosīgi darbojās amatieru teātris. 1905. gadā te viesojies izcilais latviešu rakstnieks un dramaturgs R.Blaumanis, iestudēdams savas lugas "Indrāni" un "Ugunī". Kopš 1919. gada Valmieras drāmas teātris ir profesionāls. 1987. gadā tika nojaukta vecā teātra ēka, tās vietā sāka celt jaunu. 1996. gada notika pirmā izrāde uz atjaunotās Valmieras teātra Lielās skatuves. Teātris piedāvā ekskursijas teātra aizkulišu pasaulē, tikšanos ar iemīļotajiem aktieriem, iepirkšanos teātra salonā un iespēju nobaudīt kafiju īpašā gaisotnē.

Komentāri (16)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Haralds Višņevskis
Nuuuuu, galīgi garām, ja kāds grib kauties gravā rakstat man, man mazs penis un es gribu tavu mammu.
06.11.2017. plkst. 14:06
ugabiga
loti jauki vispar esmu bijusi visas vietas.............. :D
02.10.2011. plkst. 15:06
sen4a
Taisniiba Dadai! Ja valmieraa ir dziivots jau vairaakus gadus, tad var pateikt, ka valieraa nekaa iipasa nemaz nav, viss liekas garlaiciigs un jau redzeets!
27.11.2010. plkst. 10:45
Inga
Āaa, un turpat pie Valmieras robežas uz Rīgas pusi- noteikti jāapskata Sietiņiezis!!!!
19.03.2009. plkst. 10:10
Dana.
Dadai- Nav tiesa, es tagad dzīvoju Valmierā un vel aizvien daudz kur neesu bijusi!Ir tik daudz ko redzēt....
11.01.2009. plkst. 17:02

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Norvēģijā atrodas Eiropas lielākais ledājs

Pasākumi

Džeks Džonsons izdod videi draudzīgu albumu

Havajiešu mūziķis Džeks Džonsons (Jack Johnson) nupat laidis klajā savu jaunāko studijas albumu “Sleep Through The Static”, kas pilnībā ierakstīts, izmantojot saules enerģiju....