Apskates vietas Cēsīs

Apskates vietas Cēsīs

Cēsis atrodas Vidzemes centrālajā daļā, 90km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Cēsu nosaukums pirmo reizi minēts 1206. g. Indriķa hronikā, bet pilsētas pirmsākumi meklējami Riekstu kalnā, kur 11. – 13. gs. atradusies vendu koka pils. Vendu vārds devis pilsētai vācisko nosaukumu Wenden. Ap 1209. g. vācu bruņinieki sāka celt mūra pili, kas kļuva par ordeņa zemju pārvaldes centru Livonijā. No 1239. līdz 1561. g. tajā atradās Livonijas ordeņa mestru rezidence. Vēstures dokumentos Cēsis kā pilsēta pirmo reizi minēta 1323. g. To apjoza nocietinājumu mūris ar pieciem vārtiem un astoņiem torņiem. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ 14. gs. beigās – 15. gs sākumā Cēsis ieņēma arvien nozīmīgāku vietu tirdzniecībā, kļūstot par Hanzas savienības locekli.

Īpašu uzplaukumu pilsēta piedzīvoja 15. gs beigās – 16. gs. sākumā, kad Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs paplašināja un nostiprināja pili, cenšoties izveidot Cēsis par ordeņvalsts galvaspilsētu. Cēsis ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kuru līdz 16. gs. vidum karos neizpostīja, taču turpmākie gadsimti pilsētai nesa vislielāko postu. Kopš ugunsgrēka 1748. gadā pilsēta nespēja uzcelt sev pat rātsnamu, ielas bija nebruģētas un satiksmes ceļi atradās vissliktākajā stāvoklī. Pilsētas uzplaukums sākās 19. gs. otrajā pusē, kad jaunuzbūvētās satiksmes – maģistrāles – Vidzemes šoseja un Rīgas – Valkas dzelzceļa līnija – savienoja Cēsis ar lielākajām kaimiņu pilsētām.

Padomju laikos ar viduslaiku dvesmu apvītās Cēsis bija populārs tūrisma objekts. Arī mūsdienās Cēsis tūristus piesaista ar savu viduslaiku apbūvi un viduslaiku izjūtām. Šī ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, kurā no viduslaikiem saglabājies sākotnējais ielu tīkls, nocietinājumu mūru fragmenti, kā arī senākās mūra celtnes Ziemeļvidzemē – Livonijas ordeņa pils un Sv. Jāņa baznīca.

Lai gan Cēsīs un tās apkārtnē ir patiešām ievērojams apskates objektu skaits, ielūkosimies pašos svarīgākajos un nozīmīgākajos.


Cēsu vecpilsētavecpilseta.jpg - 61.89 KB

Līdz pat mūsdienām vecpilsētā saglabājušies vairāki unikāli apskates vērti objekti. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem Baltijā. Cēsu pilsdrupas ir iespaidīgākais un līdz mūsdienām vislabāk saglabājies pilsdrupu ansamblis Latvijā. Sv. Jāņa baznīca, kas būvēta 13. gs. beigās, bija Livonijas ordeņa Doms. Vecpilsētā var aplūkot vēl arī Jauno pili, vecās alus darītavas ēkas, 14. – 15. gs. pilsētas nocietinājuma mūru un vārtu fragmentu – Raunas vārtus u.c. objektus.

Cēsu pilsmuižas komplekss
Pils laukums
Telefons: 64121815
Ieejas maksa pils kompleksā: Ls 2,00 (pieaugušajiem) un Ls 1,00 (bērniem, studentiem, pensionāriem). Ziemas sezonā (01.10-30.04) Ls 1,50 un Ls 0,70. Gida pakalpojumi: sākot no Ls 10,00 (latviešu valodā) un no Ls 15,00 svešvalodās (krievu,angļu,vācu)
Darba laiks pils kompleksā: Pilsdrupas atvērtas katru dienu no plkst.10.00 līdz plkst.20.00. Uz vēstures un mākslas izstādēm aicina Cēsu Izstāžu nams no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 (brīvdiena pirmdiena).

2006.gadā tika svinēta Cēsu pilsētas 800 gadu jubileja. Pilsētas pirmsākumi ir saistīti ar Cēsu Viduslaiku pili (13. gs. sākums), ap kuru 14. gs. izveidojās pilsēta.viduslaiku_pils.jpg - 67.25 KB Pils cauri gadsimtiem ir dalījusi savu likteni ar Cēsu pilsētu cīņās pret krievu, poļu un zviedru karapulkiem. Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, Cēsu pils savu arhitektonisko veidolu ieguva 16. gs. sākumā. Pieeju pilij apgrūtināja aizsarggrāvji un stipru mūru ieskautas trīs plašas priekšpilis. Labi nocietinātā pils pirmos nopietnos bojājumus guva tikai Livonijas karā (1558–1583), bet Ziemeļu kara sākumā pēc 1703.gada tā tika pamesta un vairs netika izmantoja militāriem mērķiem. Šodien pils ir Cēsu iespaidīgākais vēstures liecinieks un tā savus viesus piesaista ar savu viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību.

Pie pils uzrauga saņemot lukturīšus un mūsdienīgas bruņucepures, aicinām apskatīt šobrīd vienīgo pils torni, kurā līdz mūsdienām saglabājies iekšējais telpu un kāpņu tīkls, – Rietumu torni (14. gs.).

Nepaejiet garām arī pils Dienvidu tornim (15. gs. beigas – 16. gs. sākums), kas ir viens no ārēji greznākajiem pils torņiem. Nokāpjot torņa pagrabā, var apskatīt pils cietumu. Pils pagalmā vasaras sezonā turpinās arheoloģiskie izrakumi un pils mūru stiprināšanas konservācijas darbi.

16. gs. beigās Cēsu Viduslaiku pili nopirka grāfs Zīverss un vecās pils vārtu nocietinājumu vietā uzcēla Cēsu Jauno pili (16. gs. beigas). cesu_jauna_pilc.jpg - 51.28 KB Sākumā kalpojusi kā grāfa dzīvojamā māja, laika gaitā pils piedzīvojusi dažādus iemītniekus – tajā darbojusies ūdens dziedinātava, virsnieku klubs un pēc II pasaules kara te tika ierīkoti apmēram 40 dzīvokļi. Kopš 1949.gada pilī iekārtots Cēsu vēstures un mākslas muzejs, kur apmeklētāji var iepazīties ar Cēsu novada vēsturi hronoloģiskā secībā no senvēstures (9. gt. p.m.ē.) līdz Latvijas brīvības cīņām (20. gs. sākums). Uzkāpjot Jaunās pils Lademahera tornī, paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām un Gaujas Nacionālā parka mežu ieskauto pilsētu. Pils tornī uzvilktais karogs lepni apliecina, ka Cēsis ir Latvijas nacionālā karoga dzimtene.

No jūnija Cēsu Vēstures un mākslas muzejs apmeklētājiem ir slēgts. Tikmēr daļa no muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes būs apskatāmas turpat pilsmuižas teritorijā esošajā Izstāžu namā.

Lielisko Cēsu Viduslaiku pils panorāmu varat baudīt Pils dārzā. Tepat iespējams apskatīt arī pie mūra sētas koka kastē esošo Ļeņina skulptūru, kas no 1959. līdz 1990.gadam atradās pilsētas centrālajā – Vienības – laukumā.

Seno rotu kalvē varat apskatīt seno rotu atdarinājumus un no meistara Daumanta Kalniņa stāstījuma uzzināt par seno bronzas un sudraba rotu nozīmi un valkāšanas tradīcijām. kalve.jpg - 59.13 KBApmeklētājiem ir iespēja iejusties seno rotu valkātāju lomā, pielaikojot rotu atdarinājumu komplektus. Turpat kalvē iespējams iegādāties interesantus, ar Cēsu novada vēsturi saistītus suvenīrus un rotaslietas.
Ieejas maksa: Ls 0,70 (pieaugušajiem), Ls 0,50 (bērniem, studentiem, pensionāriem)
Ekskursiju pieteikšana Seno rotu kalvē pa tālruni 29158436.

Pils parks ir iecienītākā atpūtas vieta un krāšņākais parks Cēsīs. pils_parks.jpg - 68.84 KBTā pirmsākumi saistāmi ar 1812.gadu, kad Riekstu kalna un ordeņa pilsdrupu teritorijā sāka veidot parku. Tas ir vairākas reizes pārbūvēts un uzlabots. Parka kāpņu lejasdaļas malās novietotas astoņas bērnu skulptūras. Pie dīķa apskatāmas skulptūras – zvejnieki, kas velk tīklus, bet tā centrā izvietota dekoratīva skulptūra strūklakas veidā – jaunekļa figūra ar lielu zivi.
Riekstu kalns ir vieta, kur 11. - 13.I gs. atradusies vendu koka pils. Viņu vārds devis pilsētas vācisko nosaukumu – Wenden. Ap pilskalnu senatnē veidojies pirmais ciems un vēlāk pilsēta.

Kupolveida Riekstu kalna (arī Naudas kalns) garums ir 110 m, platums 50 m un tā relatīvais augstums 18,5 m.

Cēsu alus darītavas vecā ēka ir tipiska 19. gs. beigu rūpnīcas ēka. Cēsu alus darītava pamatoti tiek dēvēta par vienu no vecākajām Baltijā. alus_daritava.jpg - 58.1 KBVēstures hronikās pieminēts, ka alus darītava Cēsu pilsmuižā bijusi jau 1590.gadā. Par mūsdienu rūpnīcas dibināšanas laiku uzskata 1878.gadu‚ kad uzcelta vecā alus darītavas ēka‚ no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūri. Virs rūpnīcas ēkas paceļas tornis ar vēja rādītāju. Saglabājušies nostāsti, ka senos laikos pēc vēja virziena un stipruma noteiktas labākās iesala žāvēšanas dienas.

Maija parka un Pils parka rašaņās vēsture ir līdzīga. Abus parkus 19. gadsimta vidū atpūtnieku vajadzībām iekārtoja grāfs Kārlis Zīverss. Maija parks veidots 19 gs., kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas, tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi. maija_parks.jpg - 77.52 KBParks ir raksturīgs šī veida paraugs ar mākslīgu dīķi, terasēm un apstādījumiem. Parkā aplūkojams izcilā tēlnieka Kārļa Jansona diplomdarbs „Cīņa ar kentauru”, kas laika gaitā kļuvis par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem.cina_ar_kentauru.jpg - 69.92 KB Līdz Cēsu 800 gadu jubilejai 2006.gadā Maija parks tiks rekonstruēts. Blakus Maija parkam atrodas bērnu rotaļu laukums un skeiteru parks. Ziemā atbilstošos laika apstākļos skeitparkā tiek ierīkota pilsētas slidotava.

Sv. Jāņa luterāņu baznīcabaznica.jpg - 53.19 KB
Lielā Skolas iela 8
Telefons: 64124448, 64121549
Darba laiks:no plkst 11.00 -17.00, brīvdienas - pirmdienas (Oktobrī).
Ieejas maksa pieaugušajiem - Ls 0.50, bērniem - Ls 0.25. Filmēšana un fotografēšana - Ls 1.00. Skats uz rudenīgajām Cēsīm no baznīcas torņa - Ls 0.50.

1283. – 1287. g. celtā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem bija Livonijas ordeņa Doms. Baznīca vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. 1853. g. arhitekts P.Kampe un būvuzņēmējs M. Sārums sāka celt 65 m augsto torni. Baznīcas tornis apmeklētājiem kalpo arī kā lieliska skatu vieta.

Ērģeļu (Ērgļu) klintis – ir monolītākā klinšu siena – smilšakmens atsegums Latvijā. Tā kopgarums ir ap 700 m, no kuriem gar aptuveni 330 m garu posmu skalojas Gaujas ūdeņi. Klinšu pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta vertikāla smilšakmens siena, pie kuras Gauja sasniedz lielu dziļumu. erglu_klintis1b.jpg - 53.87 KBĒrģeļu klints ir viena no populārākajiem tūrisma objektiem Vidzemē. To apskatei izveidotas kāpnes un iekārtots skatu laukums. No skatu laukuma virs klintīm paveras plaša ainava pāri Gaujas ielejai. Klinšu nosaukums esot radies no atbalss, kas it kā skanējusi kā ērģeles. Izstaigājiet Ērģeļu klinšu apkaimi un jūs atradīsiet ne vienu vien neparastu skatu punktu. Tikai ievērojiet piesardzību, jo klinšu veidošanās notiek arī mūsdienās.

Sarkanās klintis – Cēsu pievārtē Gaujas vecupes krasta kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsedzas ap 10 m augstas smilšakmens klintis, ko sauc par Raiskuma iezi un kas no Gaujas nav redzams. sarkanas_klintis2.jpg - 72.74 KBKlintīs izveidojušās nelielas alas un nošas, no kurām izplūst vairāku avoti. Spēcīgākais no tiem – Rūcamavots – izplūst no klinšu pamatnes. Pagaršojiet šo avota ūdeni tajā nedaudz jūtama dzelzs garša.

Kvēpenes pilskalns – sena svētvieta, kuras teritorijā atrodas dižkoki, ala un avots. Kvēpenes jeb Satekles pilskalns izvietojies uz 35 m augstas un 150 m garas zemes strēles. Pie pilskalna ierīkotas mācību un izziņu takas. Pilskalna pakājē atrodas Kvēpenes ala ap 60 m kopgarumā. Kvēpenes ozola stumbra apkārtmērs ir 6,1 m, augstums 20 m, koka vainaga projekcija 28 x 30m. Kvepeness_ozols.jpg - 55.49 KBIzcili ainaviskais ozols ir viens no kuplākajiem Latvijas kokiem.

Ungurs – ainaviskā ezera platība ir 394 ha, dziļums sasniedz 7,5 m. Ezers ir iecienīta gan vietējo iedzīvotāju, gan arī tūristu atpūtas un makšķerēšanas vieta. Ungura ezerā noķertas divu sugu Latvijas rekordzivis: 5kg smags plaudis un 19, 5 kg smaga līdaka. Tieši uz Ungura ledus latvieši kļuva par pasaules čempioniem zemledus makšķerēšanā. ungurs1.jpg - 59.44 KBNo ko, varbūt der pamēģināt? Ungurs ir vienīgais ezers Gaujas nacionālā parka teritorijā, kur ir atļauts vizināties ar ūdensmotocikliem. Lai arī šī nodarbe saista daudzus interesentus, ezers ir zaudējis mieru, bet ūdensputni – ligzdošanas vietas.

Ungurmuižaungurmuiza.jpg - 75.63 KB
Raiskuma pagasts
Telefons:4158223, 9424757
Atvērts apskatei: Otrdiena - Svētdiena: 10:00-18:00 (pirmdiena - brīvs),pēc novembra ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālr.29424757.
Ieejas maksa: pieaugušajiem- Ls 1,50;pensionāriem - Ls 0,90; skolēniem - Ls 0,60.

Muižas komplekss ir spilgts 18.gs. koka barokālās celtniecības paraugs. 1732. g. celtā Ungurmuižas kungu māja ir vienīgā saglabātā 18. gs. sākuma koka pils Latvijā! Tās otrajā stāvā redzami restaurēti unikāli 1750. – 1756. g. G.D. Hinša veidoti sienu gleznojumi. Vācu, krievu un zviedru amatnieku būvētajā muižas kompleksā ietilpst klēts, kūts, alus brūzis, skolas ēka un 1753. g. celts tējas namiņš, kas restaurēts 1980. g. Muižas komplekss postīts gan 1. pasaules kara laikā, gan padomju gados. Tas vairākkārt arī pārbūvēts. Pie muižas plešas plašs parks (Kūduma parks) ar dažādu vietējo un svešzemju koku sugu stādījumiem un vairākiem dižkokiem - liepām, ozoliem. Parkā atrodas 1760. g. celtā baronu Kampernhauzenu dzimtas kapliča. Ugurmuižu tomēr vislabāk apmeklēt vietējā gida pavadībā.

Svētavots svetavots1b.jpg - 73.04 KB
Cēsīs, Cīrulīši
Telefons: 64125533
Cena: Ls 0,90 / 0,30

Gaujas senlejā, lejpus Cīrulīšu pansionātam, atrodas Svētavota ala, no kuras iztek ziemā neaizsalstošais Svētavots. Svētavota ala sākas ar lielu nišu, kuras platums ir 4 metri, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m. Avota ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku. Stāsta, ka ūdens dzidējot, piemēram, kaulu sāpes. Svētavota ūdens satur daudz dzelzs savienojumu. Jau 19. gs. Svētavots ar nosaukumu 'Dzelzs vārti' ticis bieži minēts vācu un latviešu izdevumos.
Svētavots atrodas privātā teritorijā, ir apsargāts un apkopts. Avots atrodas gleznainā dabas parka nogāzē.

Āraišu ezerpils araisu_ezerpils.jpg - 56.66 KB
Drabešu pagastā, pie Āraišu ezera
Telefons: 64197288
Gids: Gids latv.val. - Ls 5,00 /angļu val. - Ls 10,00
Ieejas maksa: Ls 2,00/ 1,00
Darba laiks: P - Sv. 10:00 - 20:00

Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: 9. - 10. gs. seno latgaļu dzīvesvietas paliekas. Pašlaik ezerpils daļēji ir jau rekonstruēta un apmeklētāji var aplūkot atjaunotos aizvēsturiskos latgaļu koka mājokļus.

Pirmos izrakumus šajā vietā 1876. un 1877. gados veicis Cēsu grāfs K.G.Zīverss, vēlāk Berlīnes profesors R.Virhovs. Starp ēku rindām izveidotas ļoti šauras ieliņas - vietām tikai 80 cm platas. Izrakumos tika atrastas un izpētītas 151 koka celtnes paliekas, atrastas 3700 senlietas, vairāk nekā simt tūkstoši trauku lausku. Izmantojot arheoloģisko izrakumu datus un etnogrāfiskās paralēles ar seno darba rīku kopijām, uzbūvētas 14 senās celtnes, kas par 80% atbilst oriģinālam.

Vējiņu pazemes ezeri pazemes_.jpg - 64.58 KB
Straupes pagastā, Braslas labajā krastā
Telefons: 26173654
Ieejas maksa: Pieaugušjiem- Ls 1,00,skolēniem,studentiem un pensionāriem Ls 0,60.
Darba laiks: Otrdiena - Svētdiena: 10:00-18:00 (pirmdienas -brīvs)

Veidojas jauni zemes iebrukumi un pazemes avoti ir izskalojuši pazemes tukšumus un ejas. Viens tāds pazemes gaitenis ar avota strautu ir Braslas krastā pie paša ūdenslīmeņa un palu laikā pieplūst ar ūdeni. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, tāpēc 3,5 m augstāk un 25 m tālāk izveidojies pazemes ezers. No kritenes atraktais pazemes tukšums ar 2 ezeriņiem nosaukts par Vējiņu Ezeralu. Pazemes ezeram ir divas daļas - pirmās laukums ir 30 m2, bet otrās – 15 m2, to dziļums sasniedz 2 m. Alas kupola griestu augstums ir līdz 3 m. Domājams, ka pazemes ezeru sistēma ir daudz lielāka, jo kritenes rāda, ka platība varētu būt vismaz 3 ha. Virs lielajiem pazemes tukšumiem ir tikai 6 m biezs, nedrošs smilšakmeņu un kvartāra nogulumu pārsegums.

Pazemes bunkuri bunkuri.jpg - 94.27 KB

Līgatnes pagasts
Telefons: 26467747, 64131321
Grupām sākot no 10 personām. Ieejas maksa pieaugušajiem - Ls 2,00, bērniem, skolēniem, pensionāriem - Ls 1,70 Grupām lielākām par 30 cilvēkiem ieejas maksa - Ls 1,70/ pers.
Papildus pakalpojums Maltīte padomju laiku stilā - zupa + žāvētu augļu kompots / cena Ls 0,50/pers. /







Komentāri (28)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Andris
Super! Laiks paceļot :)! http://vidzemesturisms.wordpress.com/
23.06.2016. plkst. 11:24
sitietis
smird pa gabalu
21.05.2016. plkst. 15:58
paula
loti skaisti objekti it ipasi parks
13.01.2016. plkst. 17:26
elīza
ļoti skaisti apskates objekti
15.04.2015. plkst. 15:48
ieva
man patik abraukat visu pasului ka man patik filmrtirugunsgreka
05.03.2014. plkst. 19:51

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Sahāras tuksnesis katru gadu izplešas par kilometru dienvidu virzienā

Pasākumi

Akcija "Laimē ielūgumu uz Scorpions koncertū" noslēgusies

Sveiks, lasītāj!
4.novembrī multifunkcionālajā halē „Arēna Rīga” savas 2008.gada turnejas ietvaros koncertēs rokmūzikas veterāni - pasaulslavenā vācu rokgrupa Scorpions.  ...