Apskates vietas Jūrkalnē

Apskates vietas Jūrkalnē

Jūrkalne ir neliela apdzīvota vieta apmēram 55 km uz dienvidiem no Ventspils. Senāk šo apdzīvoto vietu saukuši par Feliksbergu, t.i. Laimīgo kalnu. Par Jūrkalni pārdēvēta 1925.g. Tagad jūrkalnieši ceļotāju ērtībām iekārtojuši atpūtas vietas un naktsmītnes. Šosejas malā aplūkojama akcijas „Ceļojums ar Aldari pa 57°00' paralēli” akmens zīme.

Turpat arī bijušas Feliksnergas trīsgadīgās jūrskolas (1871. – 1902.) vieta, ko iezīmē piemiņas ansamblis – tēsta ozola laiva un divi mākslinieciski veidoti koka stabi ar izgrieztām senajām zvejnieku īpašuma zīmēm. Piejūras kāpās varat apskatīt piemiņas zīmi „Cerību bura”, kas veltīta latviešu bēgļiem uz Zviedriju (1944. – 1945. g.).



Jūrkalnes Sv. Jāzepa katoļu baznīca

Tālrunis: 63697131, 26814137

Untitled 2.jpg - 57.8 KBBaznīca Jūrkalnē uzcelta 1786.gadā (pēc citām ziņām - 1861. gadā).
Savu dievnamu, būvētu Kurzemei tipiskās formās, Jūrkalnes katoļi jeb suiti ieguva 1862. g., kad atdalījās no Alsungas draudzes. Tā konsekrēta Sv. Jāzepam par godu (titulus ecclesiæ).

1862. gadā Jūrkalnes baznīcas inventāros minēts, ka pirmo Jūrkalnes baznīcu (koka kapliču) uzbūvējis grāfs Jānis Ulrihs Šverins 1637. gadā. Tās pašas dzimtas pēcnācēji 1786. gadā esot Jūrkalnē uzcēluši citu baznīcu, kuru draudzes locekļi 1861. gadā paplašinājuši.

Tagad pieticīgās iekštelpas rotā 19.gs. altārglezna ar sv. Jāzepu un glezna ar sv. Dievmāti. Īpaši vērtīgas ir senlaicīgās durvis ar apkalumiem.Baznīcā ir divi altāri. Tornī divi zvani, baznīcas griestos iekārts burinieka modelis. Tas simbolizē leģendu, kas saistīta ar kāda burinieka brīnišķīgo izglābšanos vētras laikā pie Feliksbergas (tagadējās Jūrkalnes) krastiem.


Baltijas jūras stāvkrasts pie Jūrkalnes

Untitled 4.jpg - 45.32 KBOstu hidrobūves ir izmainījušas jūras piekrastes straumju virzienu, tādēļ jūras viļņu darbības rezultātā izveidojusies līdz 16 m augsta, Latvijas piekrastei netipiska krasta krauja, kas stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā starp Pāvilostu un Sārnati. Ainaviskākie stāvkrasta posmi ir pie Jūrkalnes, kur jūrā ietekošās nelielās upītes mežonīgajā stāvkrastā izgrauzušas dziļas ielejas. Spēcīgu vētru ietekmē jūras krasts atkāpjas par vairākiem metriem gadā, tādēļ vecais Ventspils – Liepājas lielceļš vairākkārt atvirzīts dziļāk iekšzemē. Pēc PSRS sabrukuma, kad atcēla ierobežojumus apmeklēt piekrasti, Jūrkalnes apkārtne ar tās neskarto dabu, tīrajām pludmalēm un unikālo jūras stāvkrastu kļuvusi par pārsteidzošu atklājumu gan pašmāju, gan ārvalstu tūristiem.

Užavas bāka

Tālrunis: 6399337

Untitled 6.jpg - 68.39 KBCelta 1925.g. Pats tornis nav no lielajiem, bet gana iespaidīgs, jo atrodas augstā kāpā jūras malā, kas nostiprināta ar masīviem betona viļņlaužiem, jo jūra neatlaidīgi grauž krauju.

Užavas luterāņu baznīca

Untitled 8.jpg - 68.18 KBŠai baznīcai, kas celta 18.gs. beigās un atjaunota gadsimtu vēlāk, netipiski Kurzemei nav torņa, bet zvani novietoti zem atsevišķa jumta pie ieejas dievnamā.

Zlēku muiža

Untitled 10.jpg - 85.37 KBNo kādreiz iespaidīgās muižas pils atlikušas vien dažas kokos ieaugušas pussabrukušas sienas. Saimniecības ēkas kolhozu laikos izmantotas par noliktavām. Saglabājies vecais parks un aka.

Zlēku luterāņu baznīca

Untitled 12.jpg - 77.31 KBViens no izteiksmīgākajiem dievnamiem, kas tapis Kurzemes hercogistes laikā (1648.g.) pēc baronu Bēru dzimtas iniciatīvas. Baznīcā ir mākslinieciski augstvērtīgs interjers, nozīmīgākie mākslas pieminekļi – manierisma stilā veidots kokā griezts altāris un kancele (17.gs.vidus), kā arī kokgriezumiem bagātīgi ornamentēts Latvijā vecākais biktsols, kas darināts 16.gs. beigās. Īpaši izteiksmīgas rotājumos ir eņģeļu un apustuļu skulptūras figūras.

Zlēku ūdensdzirnavas

Untitled 14.jpg - 70.58 KBAp 5 km no Zlēkām, uz Kāžupes, atrodas labi saglabājušās un sakoptas dzirnavas. Te uzņemta latviešu mākslas filma „Vella kalpi Vella dzirnavās”. Mūsdienās šeit ierīkots viesu nams. Dažus kilometrus aiz dzirnavām pie Abavas ietekas Ventā atrodas kapi ar Abavmuižas krustakmeni. Stāsta, ka krustus akmenī viduslaikos iekaluši deviņi mācītāji, lai kapos nespokotos.

Aldara 57°00' akmens

Untitled 16.jpg - 77.17 KBVai tas ir Liktenis vai vienkārša sagadīšanās, bet lielākais alus darītājs Latvijā - a/s "Aldaris" - atrodas uz garākās paralēles, kas, šķērsojot mūsu zemi, vieno daudzas pilsētas, pagastus, tajos dzīvojošos un strādājošos cilvēkus, to likteņus. Tā ir 57°00' paralēle. Apzinot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu, "Aldarim" 1999. gadā radās lieliska ideja - paralēli iezīmēt gan kartē, gan arī dabā - vietās, kur 57°00' paralēle šķērso "Aldari", kā arī Latvijas austrumu un rietumu robežas, - ar īpašām akmens zīmēm.

Ceļojums sākās "Aldara" pagalmā. Te tika atklāta pirmā akmens zīme kā apliecinājums tam, ka "Aldaris" patiešām atrodas uz 57°00' paralēles. Otro robežakmeni atklāja uz Latvijas austrumu robežas Latgalē, Upītes pagastā pie latgaliešu dzejnieka Ōduma Vizuļa dzimto māju vietas, bet trešo akmeni 1999. gada 21. augustā atklāja uz Latvijas rietumu robežas un 57°00' paralēles krustpunkta jūras krastā, Jūrkalnē.

Tomēr aldarieši nebija pirmie, kurus ieinteresējusi 57°00' paralēle. 1994. gadā šo ideju aizsāka Tukuma rajona vēstures muzeja, Tukuma rajona tūrisma informācijas centra, Kuldīgas rajona Rendas pagasta pašvaldības radošā grupa, kas izpētīja 57°00' paralēli Kurzemē. A/s "Aldaris" un producentu grupa "Acanthus" pazīstamā aktiera Gundara Āboliņa vadībā vēlējās šo ideju atbalstīt un attīstīt tālāk, pirmo reizi veicot ceļojumu pa paralēli cauri visai Latvijai.

Feliksbergas trīsgadīgās jūrskolas piemiņas vieta

Untitled 18.jpg - 78.91 KBJūrskola šeit atklāta 1871. gadā - laikā, kad notika jūrniecības izglītības reforma - un darbojusies bijušā Pilsberģes muižā. Feliksbergas jūrskola bija mācību iestāde, kuru beidzot varēja iegūt piekrastes stūrmaņa diplomu. Pavisam šajā skolā mācījušies ap 350 zemnieku un zvejnieku. Galvenokārt tie bijuši no tuvākās apkārtnes. Vairāk nekā 70 no visiem izturēja kabotāžas (piekrastes) stūrmaņa eksāmenu.

Jūrskolas darbība Jūrkalnē labvēlīgi ietekmēja saimniecības un kultūras attīstību. 19. un 20. gadsimtu mijā jūrkalniešiem jau piederēja vairāki divmastu burinieki -- "Alexander", "Orion", "Maria", "Felix".

Jūrkalnes jūrskolu slēdza 1902. gadā. Bijušās jūrskolas ēkas vairs nav. To pirmā pasaules kara laikā iznīcināja Vācijas kreiseru artilērija. 1989. gada vasarā bijušās jūrskolas vietā atklāts piemiņas ansamblis (pēc tēlnieka Ģirta Burvja projekta) - divi mākslinieciski veidoti koka stabi ar tajos iegrieztajām senajām zvejnieku īpašuma zīmēm un tēsta ozola laiva. Piemiņas ansambli finansēja Latvijas Jūras kuģniecība.

Piemiņas zīme dzimtbūšanas laikā no armijas izbēgušiem rekrūšiem

Untitled 20.jpg - 107.92 KBJūrkalnes-Alsungas ceļa 4. kilometrā ir krusts - piemiņas zīme jaunekļiem, kuri negribēja 25 gadus piespiedu kārtā dienēt cara armijā. Tāpēc viņi slēpās krusta apkārtnes mežos.

Pēdējie bēgļi pēc dzimtbūšanas atcelšanas, ejot ārā no meža, ceļmalā uzcēla krustu. Šo piemiņas zīmi vairākkārt atjaunoja.

Sešdesmitajos gados krustu aizdedzināja un nogāza. To atjaunoja 1989. gadā.

Piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. - 1945. gadam

Untitled 22.jpg - 54.13 KBLaika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Braucieni bija ļoti bīstami, jo bēgļus apdraudēja vācu patruļas gan krastā, gan jūrā, mīnas, padomju aviācija un karakuģi, kā arī vētras, jo pārcelšanās bieži notika atklātai jūrai nepiemērotos un pārslogotos kuterīšos un laivās bez pietiekamiem degvielas un pārtikas krājumiem, jūras kartēm un navigācijas instrumentiem. Izbraukšana no Latvijas notika slepenībā, parasti bez uzskaites. Zviedrijā bēgļus reģistrēja kopā ar igauņiem, kuri bija daudz vairāk, bet bērnus dažkārt vispār neuzskaitīja. Šo un citu iemeslu dēļ Latvijas bēgļu skaitu Zviedrijā var lēst tikai aptuveni - ap 5000 personu. Laikam ejot, jaunajās mītnes zemēs šie latvieši ne tikai apliecināja savu kultūras savdabību un savas izvēles politisko un sociālo nepieciešamību, bet arī gan saimnieciski, gan garīgi, gan sociāli veiksmīgi iekļāvās turienes sabiedrībā.

Bēgļu laivu ceļa mērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa - Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri). To, ka Jūrkalnes pagastā ir bijusi viena no lielākajām bēgļu koncentrācijas vietām, apliecina fakts, ka "Bambaļu" mājās 1944. gada 18. novembrī notika nelegāla Latvijas inteliģences pārstāvju sanāksme, veltīta Latvijas valsts nodibināšanas svētkiem. ("Bambaļu" mājas bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) organizēto braucienu centra mītne.)

Projekta autors tēlnieks Ģirts Burvis piemiņas zīmi realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā.

Piemiņas zīme tapusi pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas sadarbībā ar Jūrkalnes pagasta padomi.

Projekta realizāciju ar valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas atbalstu finansēja Kultūrkapitāla fonds.

Rīvas upes koka tilts

Untitled 24.jpg - 73.9 KBEiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts, turklāt tas atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā.

Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, kuras enerģija gadsimta sākumā izmantota dzirnavu un vilnas kārstuves darbināšanai. Esošais krātuves ūdenskritums, ainaviskā Rīvas upes ieleja un vēsturiskais Rīvas upes tilts - šis dabas un kultūrvēsturiskais apskates objekts lieliski iekļaujas pagasta un Kurzemes reģiona tūrisma maršrutos.

Atjaunotā tilta atklāšanas pasākuma laikā 2002. gada 25. maijā projekta idejas autori, finansētāji un darbu veicēji tilta margā iedzinuši simboliskas naglas.

Ulmales - Labraga evaņģēliski luteriskā baznīca

Untitled 26.jpg - 67.78 KBBaznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna - "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna". Tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Leģenda vēsta, ka baznīcas uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik tādas Jūrkalnē neesot bijis.

Piemineklis 1905. gada nemieros, Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas kritušo, mirušo un bez vēsts pazudušo 58 jūrkalniešu piemiņai

Untitled 28.jpg - 93.02 KBJūrkalnes pagasta kapsētā, kas atrodas blakus baznīcai, ir uzcelts piemineklis 1905. gada nemieros, Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas kritušo, mirušo un bez vēsts pazudušo 58 jūrkalniešu piemiņai.

Tas ir 5 m augsts betona un laukakmens veidojums pēc arhitekta Pāvila Dreimaņa meta. Atklāts 1934. gada 15. augustā.

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 10. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Antarktīdas ledus slānis satur 90% no pasaules saldūdens. Ledus slānis vietām ir līdz 2000 m dziļš un klāj gandrīz visu kontinentu

Pasākumi

Deviņdesmitie. Ivars Grāvlejs. Fotogrāfijas

No 2009.gada 9.jūlija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) savus skatītājus gaida...