Apskates vietas Ventspilī

Apskates vietas Ventspilī

Ventspilī vienuviet saplūst visas Kurzemes bagātības – Dzintara jūra, Venta, tautas kultūras un vēstures pieminekļi. Pilsētas ziedu laiki arvien bijuši saistīti ar neaizsalstošo ostu Ventas grīvā, arī šodien, kad tā kļuvusi par lielāko un rosīgāko ostu Baltijas jūrā.

Vietējās senlatviešu ciltis ir tirgojušās pat ar feniķiešiem, senajiem grieķiem un romiešiem, pārdodot tiem dzintaru.

Kā Vindas osta Ventas grīvā rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1263. g. dokumentā, kad Livonijas ordeņa mestrs un Kurzemes bīskaps slēdza vienošanos par Kurzemes ostu sadalīšanu. Šo vietu piešķīra Livonijas ordenim, kas 1290. g. uzcēla pili, pie kuras aizsāka attīstīties Ventspils pilsēta.

Ventspils kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekli, 17. gs. tā bija vadošā osta un manufaktūru centrs Kurzemes hercogistē. Hercoga Jēkaba valdīšanas lauku (1642.–1682.g) uzskata par Ventspils lielāko uzplaukumu. 19. gs. Kurzemes hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, un gadsimta beigās ostā izvērsās līdz tam laikam nepieredzēta apjoma celtniecība: izbūvēja jaunas piestātnes, molus, noliktavas un pagrabus, ar japāņu iekārtām aprīkotu jaudīgu elevatoru un graudu kalti, kam nebija līdzīgu visā pasaulē.

Vecpilsētas koka apbūvi arvien straujāk nomainīja jauna vairākstāvu apbūve historisma, vēlāk arī jūgendstila formās. Tagad pasaulē Ventspils osta ir pazīstama kā starptautiskas naftas produktu, kālija sāls, amonjaka, u.c. ķīmijas produktu, metālu, dzelzs sakausējumu un kokmateriālu tranzīta centrs.

Pēc pēdējo gadu ieguldījumiem pilsētas labiekārtošanā un dažādu atpūtas objektu izvietošanā Ventspils ir kļuvusi par vienu no populārākajām tūrisma vietām Latvijā. Pilsēta izceļas ar saviem sakoptajiem parkiem, bruģētajām ielām, Ostas ielas un Dienvidu mola promenādēm. Ik gadu Ventspili izrotā ar jauniem mākslas objektiem – apgleznotu „govju parādi”, „puķu pulksteni” u.c.


Ventspils vecpilsētavecpilseta.jpg - 59.67 KB
Lielākā daļa Ventspils arhitektūras un vēstures pieminekļu ir koncentrējusies pilsētas vecākajā daļā. Par Vecpilsētas centru var uzskatīt Tirgus laukumu un Rātslaukumu ar tiem pieguļošajām šaurajām ieliņām, kas saglabājušas haotisku viduslaiku plānojumu un 17. – 19. gs. arhitektūras pieminekļus. Tirgus laukumā 1 atrodas vecākā dzīvojamā ēka pilsētā – 1646. g. būvēta vienstāva apmesta koka ēka ar manierisma stilā veidotu bareljefu interjerā. Atjaunotā Rātslaukuma malā atrodas 18. gs. beigās ar baroka un klasicisma elementiem celta ēka, kurā no 1850. g. kādu laiku bija rātsnams. Tagad te iekārtotajā viesu namā izmitina ciemiņus. Laukuma pretējā pusē ir 1835.g. vēlā klasicisma stilā celta Sv. Nikolaja luterāņu baznīca. Pašā Vecpilsētas malā, Plosta ielā, Ventas līkumā atrodas 1901. g. neobizantiskā stilā celta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca ar pieciem kupoliem un torni. Vecpilsēta – tā ir ne tikai mūri un fasādes, bet arī iekšpagalmi un interjeri, kas, restaurēti un sakopti, glabā aizgājušo laiku burvību.

Jūgendstila apbūve Pils ielāmuzikas_skola.jpg - 96.6 KB
19. un 20. gs. mijā Pils iela bija viena no centrālajām Ventspils ielām, un jūgendstila celtnes būvēja, nojaucot vecās vienstāva ēkas. Pirmā būve, kurā jūtama jūgendstila ietekme, ir 1901. g. celtā ēka Pils ielā 30. Pils un Kuģinieku ielas krustojumu rotā 1905. g. celtais Vulfsona trīsstāvu īres nams ar neobarokālu torni. Turpat blakusesošās ēkas un Mūzikas skolas fasādes jau ir tīrāki jūgendstila paraugi, bet stūra ēka, kurā tagad atrodas Mūzikas koledža, uzskatāma par vienu no skaistākajiem jūgendstila namiem Latvijā ārpus šī stila metropoles Rīgas. Ejot pa Pils ielu uz jūras pusi, apskatāmi 1912. g. būvēti jūgendstila nami Pils ielā 54 un Pils ielā 60.

Ventspils pilsventspils_pils.jpg - 49.05 KB
13. gs. otrajā pusē būvētais cietoksnis ir viens no vecākajiem Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pils pirmo reizi rakstos minēta 1290. g.. No pirmās celtnes saglabājies tikai brīvstāvošs tornis, pie kura vēlāk piebūvēta pašreizējā pils ar iekšējo pagalmu. Līdz 16. gs. pie pils izveidojās priekšpils ar mūra un koka apbūvi. 1659. g. zviedru karaspēks pili daļēji nopostīja, 17. gs. otrajā pusē to atjaunoja, 1827. g. pārbūvēja, pielāgojot valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām. 18. gs. iekārtota baznīca 19. gs. cietums un skola. Padomju gados te atradās robežsardzes karaspēka daļa. Pils restaurācija, kā arī plaša arheoloģiskā izpēte uzsākta 1995. g. Pils būvapjoms pašlaik ir atguvis 19. gs. izskatu. Pilī ierīkots Ventspils muzejs, kurā aplūkojama digitālā ekspozīcija „Dzīvā vēsture” par pils, pilsētas un ostas vēsturi. Livonijas ordeņa pils no citiem viduslaiku cietokšņiem atšķiras ar savu interjeru, kurā muzeja eksponātu stendu modernais noformējums harmonē ar vēsturisko vidi. Te regulāri notiek koncerti, tematiskas vēstures un mākslas izstādes, kā arī izklaides un kultūras pasākumi.

Ostas ielas promenādeostas_ielas_promenade.jpg - 52.62 KB

Šī iecienītā pastaigu vieta pilsētā stiepjas gar Ventas krastu, kas ir dabiska Vecpilsētas robeža. Te iespējams vērot kuģu kustību Ventā un ostas darbu, apskatīt viduslaiku pili, vairākus pieminekļus un skulptūras, pasēdēt uz soliņa līdzās Krišjāņa Valdemāra bronzas skulptūrai, iemērkt rokas strūklakas baseinā. Līdz 20. gs. vidum Ostas ielā atradās ostas noliktavas jeb tā saucamie spīķeri.

Ostgalsostgals.jpg - 55.53 KB
Savdabīga pilsētas daļa, kuras apbūve veidojusies kopš 19. gs. vidus sakarā ar 1836. g. Krievijas valdības izteikto uzaicinājumu un izsludinātajām priekšrocībām apkārtnes zemniekiem apmesties uz dzīvi kāpu joslā, lai novērstu pilsētas aizputināšanu ar smiltīm. Vecākās ielas ir Ventas, Kapteiņu, Znotiņu, Patversmes, Līvu iela un Karlīnes ielas rietumu gals. Pārsvarā šeit dzīvoja zemnieki, kuru mazās koka dzīvojamās ēkas veido savdabīgu vidi, kas šodien atzīta par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli.

Jūrmalas parksjurmalas_parks.jpg - 65.42 KB
Piejūras kāpu joslā, vietā, kur vēl pirms gadiem bija purvs ar necaurejamiem džungļiem un odu bariem, tagad izveidots parks 21 ha platībā ar krāšņiem apstādījumiem un interesantiem kokgriezumiem, te iekārtoti rotaļlaukumi. Visa parka teritorija diennakts tumšajā laikā ir apgaismota. Īpašos parka atpūtas stūrīšos pie dīķiem ar ūdensrozēm iecienījuši pikniku rīkotāji. Cauri Jūrmalas parkam vasaras sezonā kursē šaursliežu dzelzceļa mazbānītis. Te atrodas enkuru kolekcija ar eksponātiem no 17.gs. līdz mūsdienām, daži enkuri ir pat 22 t smagi.

Zilā karoga pludmalezila_pludmale.jpg - 53.31 KB
Kopš 1999.g. Ventspils pludmali peldsezonas laikā rotā Zilais karogs, kas liecina par starptautiskiem vides kvalitātes standartiem atbilstoši jūras ūdeni un pilnībā labiekārtotu pludmali. Vasaras sezonā ir pieejami vairāki pludmales volejbola laukumi. Bērniem uzstādītas dažādas interesantas rotaļu konstrukcijas un šūpoles. Jāņem vērā, ka te viļņi mēdz būt lielāki, atstraukmes viltīgākas un jūra pie krasta dziļāka nekā līcī. Pēdējo gadu laikā pludmale kļuvusi plašāka, jo krājas uzskalotās smiltis, ko vējš dzenā kā klejojošas kāpas, draudot aprakt būves. Tādēļ kāpu zonā vajadzētu pārvietoties tikai pa ierīkotiem celiņiem un saudzēt kārklu stādījumus.

Piejūras brīvdabas muzejspiejuras_muzejs.jpg - 61.93 KB

Dibināts 1954. g., lai parādītu piejūras zvejniekciemu senās tradīcijas un dzīves vidi, kā arī zvejnieku dzīvesveidu. Muzejā var iepazīties ar zvejnieku sētām, klētīm, vējdzirnavām no Užavas pagasta, dūmnamiem, kūpinātavām, tīklu būdām u.c tautas celtniecības objektiem un sadzīves priekšmetiem. Bērniem ierīkots plašs rotaļu laukums etnogrāfiskā stilā. Viens no ievērojamākiem muzeja eksponātiem ir šaursliežu dzelzceļa mazbānītis – tvaika dzinēja lokomotīve ar vagoniņiem, kas vēl 20. gs. sākumā un vidū regulāri kursējis starp zvejniekciemiem.

Dienvidu molsmols.jpg - 38.53 KB

Ostas moli būvēti 1905. g. pēc ostas inženiera M. Šistovska projekta. 2001. g. atklāja jaunu piebrauktuvi Dienvidu molam, kur izveidota labiekārtota pastaigu promenāde ar skatu platformu pie pašas bākas. Tā ir lieliska romantisku pastaigu vieta, kur ir aizraujoši vērot saules rietu, vareno jūras viļņošanos vētras laikā, kā arī lielo kuģu ienākšanu ostā. 2003. g. uzbūvēts skatu tornis..

Bērnu pilsētiņabernu_piseta.jpg - 65.88 KB
Lielā prospekta un Vasarnīcu ielas stūrī ierīkotas vairāk nekā 40 dažāda veida rotaļu iekārtas visdažādākā vecuma bērniem. Agrākajā kultūras un atpūtas parkā, kur padomju laikos bija novietota milzīga bronzas bumba kā veltījums kosmonautiem un notika brīvdabas deju un teātra sarīkojumi, tagad uzstādīts arī liels grozāms globuss 1,5 m diametrā.

Staldzenestaldzene.jpg - 55.34 KB
Sens zvejnieku ciems, kurā saglabājušās atsevišķas 19. gs. zvejnieku sētas, lai gan krasta erozijas dēļ vairākas ēkas jau ieskalotas jūrā. Jūras stāvkrasts un tuvējais Būšnieku ezers ir iecienītas atpūtas vietas. Ejot gar jūru uz Liepenes pusi un vērojot iežu atsegumus, iespējams ielūkoties ģeoloģiskos laikmetos. Ziemas sals, viļņi un tērcītes veido pasakainus lāsteku kritumus un leduspilis.

Ovišragsovisu_baka.jpg - 66.12 KB
Izteikts zemesrags Kurzemes piekrastē. Pie Ovišraga atrodas sens lībiešu zvejniekciems Oviši, kura iedzīvotāju skaits 20. gs laikā sarucis vairākas reizes. Ciema ievērojamākā vieta ir vecākā funkcionējošā bāka Latvijā. Masīvais, 38 m augstais Ovišu bākas mūra tornis celts 1814. g., un bāka bez ievērojamām ārējām pārbūvēm darbojas arī mūsdienās.

Irbenes radioteleskopsteleskops.jpg - 83.16 KB
Viens no iespaidīgākajiem militārajiem objektiem, kas Latvijā palicis pēc PSRS karaspēka aiziešanas. Padomju varas gados radioteleskops un tagad pamestā armijas pilsētiņa darbojās kā liels slepens militārs pretizlūkošanas centrs, ko izmantoja visa veida informācijas pārtveršanai no satelītpavadoņiem. Radioteleskopa paraboliskās antenas diametrs ir 32 m, augstums – 47 m, metāla konstrukcijas masa – 650 t. Tas ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā. Tagad šeit atrodas Ventspils Radioastronomijas centrs, kur nedēļas nogalēs zinātnieki iedarbina grandiozo teleskopa mašinēriju, lai uztvertu un pētītu radiosignālus no vistālākajiem kosmosa nostūriem.


Popes muižapopes_muzi.jpg - 55.96 KB
No 16. gs. beigām līdz 1920. g. muiža piederējusi baronu Bēru dzimtai. Kungu māja būvēta 17. gs. sākumā, vēlāk tai veiktas barokālas apdares un neogotiskas piebūves. Saimniecības ēkas ap pagalmu veidojušās 19. gs. sākumā, kad arī ierīkots parks.

Ugāles luterāņu baznīcaugales_baznica.jpg - 58.75 KB
Dievnams celts 1694.g. Mākslinieciski izcili vērtīgo baznīcas iekārtu – altāri, kanceli un biktssolu – 17.gs. beigās vēlā baroka stilā darinājis koktēlnieks J.D. Šauss. Baznīcā saglabājušās Liepājas ērģeļmeistara K. Rāneusa būvētās ērģeles ar 28 reģistriem. Tās ir arī vecākās ērģeles Latvijā.

Usmas ezersusmas_ezers.jpg - 63.52 KB
Viens no lielākajiem un arī ainaviskākajiem ezeriem Latvijā. Stipri izrobotās krasta līnijas kopgarums ir 74 km. Ezera dziļums vietām sasniedz pat 27 m, tomēr tajā ir ļoti daudz sēkļu un vairākas salas, tostarp arī Latvijas ezeru lielākā sala – Viskūžu sala. Usmas ezera līčiem, šaurumiem, sēkļiem un bedrēm doti savdabīgi vietvārdi – Kūldanga, Amjūdzupe, Lūžņērte, Bēģsēklis, u.c. Ezers ir iecienīta atpūtas un makšķerēšana vieta, ezera Z galā iekārtots jahtklubs un vairāki kempingi.

Dižstendes muižadizstendes_muiza.jpg - 71.59 KB

Muižas centra senākā daļa ir 16. gs. būvētas nocietinātas pils dzīvojamā ēka. Jaunā kungu māja klasicisma stilā celta 19. gs. pirmajā pusē un pārbūvēta jau pēc 50 gadiem. Dižstendes muižas centram apkārt veidots regulāra plānojuma 18,7 ha plašs parks ar vairākiem vareniem dižkokiem.

Vīcežu muižavicezu_muiza.jpg - 73.22 KB

Muižas dzīvojamā māja celta 1860. g. Mūsdienās Vīcežu muižā aforisma un karikatūru kolekcionārs J. Jansons ierīkojis savdabīgu ekspozīciju un atpūtas kompleksu, kas laikā gaitā iemantojis popularitāti gan bērnu, gan pieaugušo vidū ar dažādām atrakcijām un šūpolēm.

Komentāri (24)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
bigger nigger
es neatradu neko par japanu???!!!
13.10.2019. plkst. 16:30
FuT_MineR
Insta- FUT_MINER
29.11.2018. plkst. 17:14
Vita
Dižstendes muiža un Vīcežu muiža atrodas pie Talsiem. nezin kā var būt Ventspils apskates objekts???
16.05.2018. plkst. 11:41
Turn Down for what
navvvvvv adreses
12.12.2017. plkst. 19:54
ksuša
Ak dievs
11.02.2017. plkst. 17:26

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Lielākajā daļā valodu tikai 100 vārdi veido pusi no visiem vārdiem, kas tiek lietoti sarunās

Pasākumi

Bērnu un jauniešu konkurss festivālam „Rock`n`Roll visām paaudzēm”

Jau otro reizi Liepājā notiks festivāls „Rock`n`Roll visām paaudzēm”. Šogad liepājniekiem 22.un 23.augustā koncertestrādē „Pūt vējiņi” notiks trīs dažādi koncerti, kuros būs...