Apskates vietas Liepājā

Apskates vietas Liepājā

Liepāju dēvē par vēju, dzintara un mūziķu pilsētu. Latvijas trešā lielākā pilsēta izveidojusies uz 2 km platas zemes strēles starp jūru un Liepājas ezeru, kad te uz dzīvi apmetās pirmie zvejnieki, dzintara vācēji un tirgotāji.

Rakstos Liepāja pirmo reizi minēta 1253. gadā. Jūras tirdzniecības osta sāka uzplaukt 16. gs. beigās.

Liepājā ieradās ārzemju tirgotāji, tika nodibināta tirgotāju ģilde un atvērta pirmā skola.

1625. g. Liepāja ieguva pilsētas tiesības. Īpaši rosīgs bija Kurzemes hercogu Jēkaba un Frīdriha Kazimira valdīšanas laiks, kad caur Liepāju gāja Lietuvas un Kurzemes preču eksports un imports. Tajā laikā klejojošās kāpas aizbēra Līvas upi, līdz ar to iznīcinot seno ostas vietu. Tās vietā izraka kanālu, ko izmantoja arī par ostu un kuģu piestātni. Lai gan Ziemeļu kara laikā pilsēta stipri cieta un kara postījumiem sekoja Lielais mēris (1710.g.), pilsētas izbūve 18. gs. turpinājās. Nami kļuva lielāki un greznāki.

1795. g. Kurzemi pievienoja Krievijai, un Liepājai tas nozīmēja straujāku saimniecisko attīstību turpmāk jau kā Krievijas impērijas ostai. Nākamo simt gadu laikā Liepāja kļuva par rūpniecisku lielpilsētu.

18. gs. beigās, bet īpaši 19. gs. skaisto Liepājas apkārtni sāka izmantot atpūtai Pēterburgas aristokrātija, arī cars ar savu ģimeni. 19. gs. beigās sākās apjomīgi Karostas un cietokšņu izbūves darbi, un pilsēta kļuva par nozīmīgu militāro centru.

2. pasaules kara laikā pilsēta smagi cieta gan tā sākumā, gan beigās. Pēckara gados Liepājas attīstība noritēja līdzīgi citu Baltijas lielpilsētu attīstībai. Vadoties no militārajām interesēm, 1967. g. Liepājā darbu pārtrauca jūras tirdzniecības osta, un Liepāja kļuva par slēgtu pilsētu.

Kopš 20. gs. 80. gadu beigām notiek vecpilsētas sakopšana un restaurācija. Liepāja atgūst sev raksturīgo izskatu, kas lieliski papildina īpatno kultūrvidi, ko liepājnieki uzturējuši visus pēckara gadus, un liekas, ka ne jau tikai Liepājas teātris, mūzikas vai lietišķās mākslas vidusskola Latvijai devusi tik daudz talantu, bet gan pati pilsēta. Vislabāk to var sajust gaumīgi iekārtotajos krodziņos un bāros, kur uzstājas muzikanti un mākslinieki.

Liepāju nevar iepazīt vienā dienā, tādēļ tūristu izmitināšanai te iekārtotas smalkas viesnīcas un viesu nami – ciemiņiem ar dažādām vajadzībām. Liepājā ir, ko darīt, ir, kur piedalīties.

Vecliepājavecliepaja_petera_namins.jpg - 55.57 KB
Unikāls 17. – 19. gs, pilsētbūvniecības piemineklis. Senais pilsētas centrs ir Vecais tirgus, tagadējais Kuršu laukums, kur aktīva tirgošanās notikusi no 16. gs. 60. gadiem līdz 1792. g., tas kalpojis arī kā soda vieta. Ielu tīkls pilsētas centrā joprojām daļēji saglabājis viduslaiku haotismu, šeit atrodas daudzi vērtīgi vēstures un arhitektūras pieminekļi. Viens no vecākajiem pilsētas namiem ir Pētera I namiņš Kungu ielā, celts 17. gs. otrajā pusē, tā ir savdabīga koka guļbūve ar kārniņu jumtu. Pretī atrodas otra vecākā Liepājas dzīvojamā ēka Amatnieku nams Bāriņu ielā 33, kas celts 1699. g. pilsētas birģermeistaram.

Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca

Lielā iela 9
9438050
sv.trisvieniba.jpg - 73.07 KBApjomīgā mūra baznīca pēc J. K. Dorna projekta celta 1742. – 1758. g. vācu draudzes vajadzībām. 55 m augstais tornis pabeigts 1866. g. Dievnamam ir velīnā baroka stila fasāde, grezns rokoko un baroka interjers. Baznīca slavena ar savām ērģelēm, kas būvētas no 1773. – 1780. g. Kopš 1885. g. Grīnberga firmas veiktās instrumenta pārbūves ērģelēm ir vairāk nekā 7000 stabuļu, 131 reģistrs un 4 manuāļi. Līdz1912. g. Sv. Trīsvienības ērģeles bijušas lielākās pasaulē, tagad tiek uzskatītas par lielākajām Eiropā.

Rožu laukumsrozu_laukums.jpg - 85.07 KB
Izveidots bijušajā Jaunā tirgus vietā. Tas ir pilsētas centrālais laukums, populārākā ļaužu pulcēšanās vieta. Izveidots 1911. – 1913. g, kā atklāts rožu dārzs ar vairāk nekā 500 rožu krūmiem. Rožu laukums rekonstruēts 2000. g.

Sv. Annas luterāņu baznīca

E. Veidenbauma iela 1
343384
sv-annas.jpg - 91.53 KBPie Pētertirgus atrodas Liepājas vecākā baznīca, par kuru ziņas ir jau no 1508. g. Sākotnēji tā bijusi no koka, vēlāk vairākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi 1893. g. arhitekta P.M. Berči vadībā neogotikas stilā. Baznīca ir slavena ar savu altāri, kam 1997. g. atzīmēja 300 gadskārtu. Altāra rentabls ar Kristus ciešanu tematisko ciklu ir ļoti liels – 5,8 * 9,7 m. to ir vērts redzēt! Baznīcas tornis ir turpat 60 m augsts.

Sv. Jāzepa katoļu katedrāle
K. Valdemāra iela 28
349775
jazepa_baznica.jpg - 64.77 KBViena no greznākajām Liepājas būvēm. 19. gs. beigās katoļu baznīciņai bija nepieciešams remonts, bet draudzei bija grūti saņemt atļauju jaunas ēkas celtniecībai. Tad ar nelielu viltību uz vecās ēkas uzbūvēja jauno, radot baznīcu baznīcā. Tā vecā baznīca kļuva par jaunās ēkas sānu kapelu. Apjomīgā dzelteno ķieģeļu ēka ar sarežģīto plānojumu neoromantikas formās ir ārkārtīgi grezna - divas kolonnu rindas milzīgo telpu sadala trīs daļās, kolonnas, sienas un koka griesti ir apgleznoti, izmantojot Bībeles sižetus. Baznīcā pēc katoļu tradīcijas ir vairāki altāri.

Liepājas muzejs
Kurmājas prosp. 16/18
3422327
liepajas_muzejs.jpg - 57.75 KBMuzejs ierīkots namā, kas celts turīgam tirgonim 1901. g. pēc profesora Īves skicēm un arhitekta M Berči projekta eklektisma stilā ar gotikas elementiem. Te aplūkojamas ne vien krāšņs interjers, bet arī bagātīga muzeja ekspozīcija.

Jūrmalas parksjurmalas_parks.jpg - 125.12 KB
Liepājas jūrmalas apstādījumi jeb Jūrmalas parks ir lielākais dēstītais parks (50 ha) Latvijā. Tas stiepjas gar pludmali vairāk nekā 3 km garumā. Parkā aug ap 140 dažādu sugu koku un krūmu. Parku sāka veidot 1870. g., un viesu ērtībām tolaik parkā izbūvēja kūrmāju, greznas vasarnīcas, ierīkoja strūklaku. Mūsdienās Jūrmalas parks ir jauka pastaigu vieta, parka zonā ir stadions, tenisa laukums, koncertdārzs „Pūt, vējiņi!”, vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums, bērnu rotaļu laukums, skeitparks. Aiz kāpām savus ūdeņus mirdzina jūra ar balto smilšu liedagu. Kā apliecinājums pludmales tīrībai tur plīvo Zilais karogs, kas rāda – par atpūtnieku ērtībām te rūpējas.

Sv. Meinarda katoļu baznīca
Ganību iela 120

meinarda.jpg - 68.15 KBInteresants modernās arhitektūras paraugs. Dievnams iesvētīts 2001. g. – tas bija Vatikāna paviljons Pasaules izstādē „Expo 2000”. Baznīca uzbūvēta un uz Liepāju pārcelta par Vācijas katoļu saziedotajiem līdzekļiem.

Sv. Nikolaja pareizticīgo katedrāle
Katedrāles iela 7
347634

nikolaja.jpg - 62.24 KBPērle kontekstā ar apkārtējo vidi. Celta 1900. – 1903. g. , arhitekts V. Kostjakovs, mākslinieks V. Frolovs.
Bizantiešu stilā celtā ēka izceļas ar savu monumentalitāti un pārsātināto arhitektūru. Celtniecībā izmantota tolaik unikāla tehnoloģija: būves konstrukcija ir bez atbalsta kolonnām un viss tās smagums balstās tikai uz sienām. Ļoti grezno baznīcu vācieši 1. pasaules kara laikā izlaupīja. Pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā baznīca darbojās kā Liepājas garnizona baznīca, bet padomju armija telpas izmantoja noliktavai, sporta un matrožu klubam. Tagad te atkal saimnieko pareizticīgo draudze.

Latvijas mūziķu Slavas alejaslavas_aleja.jpg - 97.95 KB
2006. gada 12. maijā Liepājā, Zivju ielā, tika atklāta Latvijas mūziķu Slavas Aleja. Bronzas plāksnēs var redzēt Ievas Akurāteres, Imanta Kalniņa, Pita Andersona, Mārtiņa Brauna, Ojāra Grīnberga, Jāņa Groduma un Igo, grupas Dzeltenie pastnieki, Eolika, Jumprava, Līvi, Menuets, Modo, Pērkons un citu mūziķu roku nospiedumus, kā arī piemiņas logo. Atsevišķas piemiņas zvaigznes Slavas alejā ir veltītas jau aizsaulē aizgājušajiem Norai Bumbierei, Ērikam Ķiģelim, Edgaram Liepiņam, Eduardam Rozenštrauham un Dainim Virgam. Ik gadu plānots Slavas aleju papildināt. Projektu īstenoja Latvijas 1. Rokkafejnīca sadarbībā ar mūzikas izdevniecības "Micrec" repertuāra direktoru Guntaru Raču un Liepājas pilsētas domi.

Promenāde un Dzintara pulkstenispromenade.jpg - 56.41 KB

Šī kādreiz bija slēgta zona. Tagad te ir izveidota jauka pastaigu vieta. Gājēju celiņa – laipas – virsotnē paveras skats uz ostas piestātnēm ar kuģīšiem, jahtām un strūklaku, kura atgādina jūras vilni, kas no krasta veļas Tirdzniecības kanālā. Naktī izgaismota krāsainās gaismās tā izskatās īpaši.
Šī ir viena no iecienītākajām liepājnieku pastaigas vietām. Pašlaik izbūvētā Promenādes daļa stiepjas 200 metru garumā — tā ir apmēram trešā daļa no iecerētās labiekārtojamās joslas gar Tirdzniecības kanālu. “Dzintara pulkstenis” veidots no apmēram 50 litriem dzintara gabaliņu, kurus saziedojuši paši liepājnieki 2003. gadā notikušajā akcijā “Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā”.

Bijušie nocietinājumiforti.jpg - 57.87 KB
1884. g. visapkārt Liepājai sāka izbūvēt cietokšņu un fortu sistēmu ar daudziem nocietinājumiem, pulvera pagrabiem un mākslīgi raktiem kanāliem. Pilsētu iekala dzelzsbetona skavās un apjoza ar ūdenstilpēm. 1908. g. pēc Krievijas – Vācijas līguma noteikumiem cietoksnis beidza funkcionēt. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi fragmenti: Vidusforts, Austrumu forts, Dienvidu forts, Baterija nr.6, Baterija nr. 3, Baterija nr. 2, Redāns un Lunete.

Karosta

Liepājas Z trešdaļu no pilsētas platības aizņem Karosta. Tas ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā. Karosta veidota 19. gs. beigās pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles un izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu. Padomju varas gados Karosta bija dislocētas PSRS armijas daļas, tādēļ šī Liepājas teritorija atradās slēgtā zonā. Armijai no šejienes aizejot, te palika drupas daudzstāvu ēku tukšās logu ailas, postaža un pamestība. Tagad pilsētvidi šeit pamazām sakopj un iedzīvotāji integrējas sabiedrībā. Šīs pilsētas daļas militarizētā pagātne, ilgie nošķirtības gadi, savdabīgā un vērienīgā arhitektūra, kā arī īpašā sociālā vide padarījusi Karostu par apbrīnas vērtu un nozīmīgu, tūristiem īpaši interesanti apmeklējuma vietu.

Ziemeļu molsziemelu_mols.jpg - 50.13 KB
Mols nodrošina Liepājas ostas akvatorijas aizsardzību no Z pret vētrām un smilšu sanesumiem. Mola kopgarums ir 1800 m, platums 7,35 m. Lai mazinātu viļņu triecienspēku, gar mola Z sienu novietoti betona trijragi. Dabas spēka un stihijas valdzinātie – dodieties turp vētras laikā! Bet tad gan piesardzīgi!

Karostas Ziemeļu fortiziemelu_forti.jpg - 65.49 KB
Laikā no 1894. līdz 1908. g. jūras krastā izbūvēja plašu nocietinājuma sistēmu. Pirms 1. pasaules kara Ziemeļu fortus saspridzināja, un pamazām tos ieskalo jūra. Šobrīd ir iespēja izstaigāt šo agrāk apmeklētājiem slēgto militāro objektu. Varat izpētīt to daudzos pazemes eju labirintus. Dzirdēts runājam, ka fortus savienojot kopīga eja. Atrasta tā vēl nav, taču kādam ir jābūt atklājējam...

Ūdenstornisudenstornis.jpg - 64.54 KB

Kā liecinieks skaistumam blakus izdemolētiem namiem slejas 20. gs. sākumā pseidogotiskā stilā celtais Tosmares ūdenstornis. Tā augstums ir 37 m. Ūdeni no dziļurbuma ar tvaika sūkņiem pumpēja torņa rezervuārā. No turienes trīs reizes dienā ūdens tika padots Karostas iedzīvotājiem. Šobrīd ūdens padevi nodrošina elektrosūknis.

Manēžamaneza.jpg - 67.04 KB
Tikai sienu mūri palikuši no bijušās zirgu izjādes un ģimnastikas manēžas, kuru savulaik klājis stikla dakstiņu jumts. Tā bijusi militāru vingrinājumu vieta, kā arī kalpojusi masu izklaidēm. Līdz 1. pasaules kara katru svētdienu manēžā esot notikuši kavalērijas uzvedumi un sacensības jātnieku veiklības vingrinājumos. Manēža bijusi ietilpīga, tur rīkotas pat oficiālas maltītes garnizona matrožiem līdz 4000 cilvēku.

Karostas cietums

Invalīdu iela 4
6369470
karostas_cietums.jpg - 65.58 KBCelts 20. gs. sākumā kā Karostas hospitālis, tomēr jau kopš 1905. g. revolūcijas visas varas to izmantojušas kā ieslodzījuma vietu. Pēdējie ieslodzītie (Latvijas Jūras spēku nosodītie kareivji) savus pierakstus uz kameru sienām atstājuši salīdzinoši nesen – 1997. g., taču iepriekšējās desmitgadēs cietuma sienas ir piedzīvojušas daudz baisākus un traģiskākus notikumus. Mūsdienās Karostas cietumā apmeklētājiem piedāvā savdabīgu teatralizētu uzvedumu ar skatītāju līdzdalību „Aiz restēm”, kas ļauj iepazīties ar baiso iestādi un uz brīdi pašiem iejusties cietumnieka ādā. Īpašs piedāvājums – nakts cietumā!

Liepājas ezersezers.jpg - 37.67 KB
Pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā. Lagūnas tipa ūdenstilpne atrodas tiešā Liepājas tuvumā, ap 3 km no jūras. Ar jūru to savieno Liepājas ostas kanāls. Vidējais dziļums – ap 2 m, bet maksimālais dziļums – tikai 2,8 m. ezers un tam piegulošās pļavas ietilpst dabas liegumā un ir iekļauts putniem starptautiski nozīmīgu vietu sarakstā.



Komentāri (20)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
daniela
00000000
20.11.2015. plkst. 18:44
olivija
loti noder prieks informacijas macibam tiešam laba lapa
21.09.2015. plkst. 17:51
7 klases skolniece
ļoti jauki kad ir tāda vieta kur var apskatīties liepājas vietas vismaz man tas palīdzēja uzrakstīt krievu valodā stāstu par liepājas vietām:)))
29.01.2014. plkst. 17:32
Viktorija Vesmiņa
man loti patika jo skaistas biudes loti skaisti nu vismaz ir uz ko askatities ES ATBALSTU DABAS KLUSUS MEZUZ UTTTT... man nepatik kad liepajā neuzlika zilo karogu BļEģ tur kautkada sumersound jeb tur red bufet nu koroc to njaam deputatini pelna naudu vini nemaz nedoma par cilvekiem uz vinu vajadzibam. es loti velos aizdedzinat liepajas domi...
07.06.2013. plkst. 22:58
5. klases skolniece
ļoti daudz labu ideju kur aizlaist izklaidēties un apskatīt vietas.
12.05.2013. plkst. 15:35

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Pie Somijas krastiem ir aptuveni 81000 salu, 20000 no tām veido Somijas arhipelāgu

Pasākumi

Skolēniem Cēsīs iespēja apgūt seno rotu ABC

Sākoties mācību gadam, rotkalis Daumants Kalniņš aicina skolēnus apmeklēt Seno rotu kalvi, kur dažādu interaktīvo nodarbību ietvaros skolēniem iespējams vērot un pašiem apgūt rotu darināšanas prasmi. ...