Apskates vietas Tukumā

Apskates vietas Tukumā

Tukums ir neliela, dārzu ieskauta pilsētiņa Kurzemes pievārtē. Tās skaistajā, kalnainajā ainavā izteiksmīgas vertikāles iezīmē baznīcu torņi un vecā spirta brūža skursteņi. Pirmo reizi Tukuma vārds minēts 1253. gadā Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Tukuma nosaukums lībiski nozīmē „smilšu kaudzes, kalni”. No hercoga Jēkaba laikiem līdz pat 1747. gadam neatņemama pilsētas ainavas sastāvdaļa bija Tukuma ezers jeb Slocenes dzirnavdīķis, kurā spoguļojās pilsētas torņi. Pie ģērboņa un attēlotajām trim eglēm uz kalna Tukums tika 1837. g.

Tukums ir pilsēta, kur jaušams gan mazo ieliņu vecais rāmums, gan sarkano dakstiņu klusais smukums. Paceļot galvu augšup, acīgākais pamanīs mežģīņotos balkonus – greznākus un svinīgākus, raupjākus un vieglākus.

Vecpilsētas 19.gadsimta koka arhitektūra, mežģīņoti balkoni, vecais ielu bruģis veiksmīgi sadzīvo ar mūsdienīgu arhitektūru pilsētas ielās.

Tukumā mazpilsētas miers satiekas ar mūsdienu dzīves spraigumu  - skaļš un jautrs pasākums līdzās mierīgai muzeju apskatei.



Tukuma vēsturiskais centrsielinas.jpg - 71.24 KB

Pilsēta izaugusi ap brīvības jeb veco Tirgus laukumu. Tā ir iecienīta tukumnieku atpūtas un sarīkojumu vieta, šeit vienlaikus var baudīt rožu skaistumu un strūklakas šļakatu rotaļas. Sajust seno pilsētas garu un redzēt 18. – 19. gs. raksturīgo Kurzemes mazpilsētu apbūvi vislabāk var, staigājot pa Harmonijas un Dārza ielām, kā arī Elizabetes un Uguns ielu, kur senlaicīgās namu durvis rāda tālaika amatnieku meistarību un gaumes izjūtu. Greznākie nami 20. gs. sākumā celti Pils ielā, kur dižojās lepnas viesnīcas un veikali. Sv. Stefana katoļu baznīca būvēta 1893. – 1896. g., tās altārgleznu „Golgāta” darinājis J. F. Grune. Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca celta 1871. g., tā izceļas ar krāšņu interjeru un unikālu ikonu „Dievmāte”, kas tapusi 1791. g.

Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcasv.baznica.jpg - 104.02 KB
Telefons: 3122305
Brīvības laukums 1

Celta 1644. - 1687. g. Tornis būvēts 1753. g. Tagadējo altārgleznu „Kristus pie krusta” dievnams ieguvis 1859. g., bet 20. gs. 30. gados – četras krāsainas vitrāžas. Līdz 1725. g. mirušie glabāti tikai pagrabos zem baznīcas, bet 1789. g. apglabāšanu baznīcā aizliedza, jo trūdu smaka bijusi pārāk stipra. No baznīcas torņa, kur 2001. g atjaunotais pulkstenis zvanījis ik stundas ceturksni, iespējams pavērties uz pilsētu no 20 m augstuma.

Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcanikolaja.jpg - 105.45 KB
Pils iela 13, Tukums
Telefons: 31 25329

Uzcelta 1871. gadā. Tās interjers ir krāšņs un neparasts. Baznīcā apskatāmas vairākas 18. -19. gadsimta ikonas, īpaši ievērojama ir 1791. gada ikona “Dievmāte” ar rizu. Lai apskatītu baznīcas interjeru

Livonijas ordeņa pils tornislivonijas_torna.jpg - 94.74 KB
Telefons: 3124348
Brīvības laukums 19a

Atvērts O.-S. 10.00-17.00; Sv. 11.00-16.00, P.- slēgts.
Ieeja : Ls 0,30/0,50.

No 13. gs. beigās celtās Livonijas ordeņa pils saglabājies vien mūra fragments un ap 1730. g. uzbūvētais pils tornis, kas pēdējo 200 gadu laikā izmantots par cietumu, noliktavu un zirgu stalli. Tagad tornī izvietota Tukuma muzeja vēstures ekspozīcija, kurā pieaugušie atradīs nopietnu informāciju, bet bērniem patiks Tukuma senatnes ainavas ar lellēm vēsturiskos tērpos.

Durbes pils ar parkudurbes_Pils.jpg - 57.42 KB
Mazā Parka iela 7
Telefons: 3123694, 3122633

Atvērts: O - S 10.00-17.00, Sv. 11.00 - 16.00, P - slēgts.
Ieeja Ls 0,50/1,00.

Viens no skaistākajiem klasicisma paraugiem Kurzemes arhitektūrā. Celta pakalnā virs Slocenes ielejas jau 1671. g., vairākkārt pārbūvēta, pēdējoreiz grāfa Mēdema valdīšanas laikā 1821. g., pēc arhitekta J. Berlica projekta. Vēlāk pilī mitinājusies gan barona Rekes dzimta, gan Rainis un sanatorijas atpūtnieki. Tagad pili restaurē, top kultūrvides muzejs. Kalpu mājā apskatāma etnogrāfiska ekspozīcija „Latvietis un viņa kungs” par zemnieku un amatnieku dzīvi muižās dažādos laikos. Pastaiga brīva plānojuma pils ainavu parkā aizved līdz akmens tiltam pār gravu, kur, kā stāsta, savulaik esot noslepkavots baroneses mīļākais, un rotondu, no kuras reizēm atskanot dīvainas suņu rejas. Nostāsts vēsta, ka rotondu barons uzcēlis sava mīļotā suņa piemiņai.

Pils saimniecības ēkā un pagrabstāvā atvērta keramikas darbnīca. Te saimnieko keramiķe Velga Melne, kas iepazīstinās ar keramikas tapšanas procesu. Lielākas grupas iepriekš pieteikt pa tālr.: 26478677. Atvērts: C - S 10:00 - 17:00. Ieeja Ls 5 no grupas (līdz 15 personas).

Šlokenbekas pilsslokenb.jpg - 42.61 KB

Muižas ansamblis Milzkalnē veidojies 15.gs. kā franku tipa slēgts komplekss ordeņa saimniecības vajadzībām. Tas ir vienīgais saglabājies nocietinātas muižas paraugs Latvijā. 17. gs. beigās uzcelti vārtu torņi ar grezniem vējrāžiem, 18. – 19. gs. tapušas arī saimniecības ēkas. No sākotnējās apbūves saglabājies mūris ar šaujamlūkām. Tiem, kam vairāk interesē ceļu būve, patiks Latvijas ceļu muzejs: vienā rūpnīcā ir rati, ores, ragavas un pat katafalks, otrā – traktori, kāds buldozers un cita tehnika, kas noderējusi ceļu būvei visā Latvijā. Mūsdienās kompleksu izmanto semināru, konferenču un svinību rīkošanai. Uz Tukuma pusi Slocenes upi šķērso Štokenbekas ūdensdzirnavu dambis, tagad šeit uzbūvēta mazā HES. Dzirnavas būvētas ap 1780. g., ūdensrats darbojies līdz 1927. g. Pie dzirnavām piemineklis baronam M. Rekem.

Milzkalnsmilzkalns.jpg - 43.98 KB

Tukuma ģerbonī attēlotais paugurs (114 m v.j.l.) un kalnainā apkārtne iekļauta Milzkalna dabas liegumā. Pauguram ir stāvas nogāzes un liels relatīvais augstums (līdz 57m), ko novērojuši ziemas prieka mīļotāji. Šeit izveidots moderns ziemas atpūtas centrs. Ugunsnovērošanas torņa virsotnē gan vairs nav. Piekļūšana no Milzkalnes - Apšuciema ceļa.

Jaunmoku pilsjaunmoku_pils.jpg - 75.19 KB

Neogotiskā pils Ventspils šosejas malā iepriekšējās muižas kungu mājas vietā būvēta 1901. g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta kā Rīgas pilsētas galvas Dž. Ārmitsteda ārpilsētas rezidence un medību pils. Pilī noteikti jāredz unikāli firmas „Celms un Bēms” krāsns podiņu gleznojumi (1901.g.) ar Rīgas un Jūrmalas skatiem.  20. gs. 20. gados pilī iekārtota paraugsaimniecībam vēlāk bērnu sanatorija. 2. pasaules kara laikā pili izmantoja kā kara hospitāli gan krievu, gan vācu armija. Padomju varas gados pilī atradies kantoris, veikals un dzīvokļi. Pils atjaunošanas darbi veikti 1979. – 1989. g. 1991. gadā tajā iekārtots mežsaimniecības muzejs un ekspozīcija par medībām. Mūsdienās pili izmanto izstāžu, svinību, konferenču rīkošanai, viesu izmitināšanai un ēdināšanai.

Kaives Senču ozolskaives_ozols.jpg - 68.66 KB

Pie Senču mājām aug resnākais ozols Baltijā, tā stumbra apkārtmērs pārsniedz 10 m. Pētnieki lēš, ka tam ir ap 1000 gadu. Ozola stumbra apkārtmērs 20. gs, laikā pieaudzis par vairāk nekā 2 m. koks gan ir stipri cietis: 20. gs. 20. gados pēc zibens spēriena zaudējis galotni, vēlākajās desmitgades nolūzuši vairāki lieli zari. Tagad koks saglabājis dzīvu tikai vienu lielu zaru, kas atstutēts, lai nenolūztu, tomēr zīles nogatavina ik gadus.

Zentenes muiža un dižīvezentenes_muiza.jpg - 58.16 KB

Viens no spilgtākajiem klasicisma muižu paraugiem Latvijā. Muižas pils celta firstam Līvenam 1850. g., tāpēc tās zeltenis greznojas ar Līvenu ģerboni. Kopš 1938. g. muižas kungu ēka izveidota skola. Tās priekšā zaļo Latvijas resnākā īve 2,35 m apkārtmērā. Pie muižas atrodas liels ainavu parks.

Pastariņa muzejsPastarina_muzejs.jpg - 62.05 KB
Telefons: 3142473, 3182392

Rakstnieka E. Birznieka – Upīša (1871 – 1960) dzimtajās mājās „Bisniekos” atvērts neliels muzejs, veltīts populāram grāmatu tēlam pastariņam, kā Ernests saukts bērnībā, rakstnieka daiļradei, dzīves gājumam un Birznieku dzimtas vēsturei. Šeit apmeklētāji var iepazīties ar Ziemeļkurzemes lauku sētas iedzīvotāju dzīvesveidu un sadzīves tradīcijām, kā arī apskatīt savdabīgu 19. gs. beigu lauku sētu: lieliem cilvēkiem knapi līdz viduklim, bet bērniem pašā laikā. Iepriekš piesakoties, iespējams piedalīties pasākumā „Maizes cepšana Pastariņa muzejā”, redzēt, kā top maizīte, un arī pašām izveidot savu maizes kukulīti.

Z.A. Meierovica bojāejas vieta

Apmēram 1 km no Birzules gravā pie ceļa malas uzstādīts piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z.A. Meierovicam. 1925. g. šajā vietā viņš gāja bojā autokatastrofā, dodoties atceļā no ciemošanās pie bērniem. Lai gan ātrums neesot bijis lielāks par 35 km/h, ievērojamais valstsvīrs kā pasažieris nav paspējis izlēkt no slīdēt sākušā automobiļa un pakļuvis zem tā. 1935. g. šeit iestādīta piemiņas birzs, kas daļēji saglabājusies.

Lamiņu muižalaminu_muiza.jpg - 165.86 KB
Telefons: 3182321

Muižas pils uzcelta 1858. g. Pie muižas 18. gs. veidots parks ar simetriskām terasēm un alejām, vairāku svešzemju koku krūmu sugu stādījumiem. Tagad muižā darbojas Dzirciema speciālā internātskola. Netālu atrodas Lamiņu Sv. Jura katoļu baznīca, kas būvēta 1865. g. un ir ievērības cienīga ar to, ka ir viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām šajā Kurzemes pusē.

Abavas ielejaAbava.jpg - 46.15 KB

Abavas garums līdz ietekai Ventā ir 129 km. Vidustecē upe līkumo pa izteiktu senleju, ko veidojušas ledāju kušanas straumes. Te vienkopus sastopami daudzi dabas pieminekļi – iežu atsegumi, straujas pietekupītes stāvās sāngravās, ūdenskritumi un krāces. Kopš seniem laikiem pa Abavas ieleju gājis tirdzniecības un kara ceļš no lībiešiem un prūšiem. Tā malā veidojušies miesti, būvētas pilis, baznīcas un krogi. Vietumis nogāzes iekoptas laukiem. Daba un cilvēki radījuši krāšņu ainavu, ko ceļotāji novērtējuši jau 19.gs. no tā laika vietām līdz 40 m dziļo ieleju posmā starp Kandavu un Sabili sauc arī par Kurzemes Šveici. Abava ir piemērota nobraucienam ar laivām gan pavasara palos, gan vasaras pilnziedā. Ziemā nogāzes izmanto kalnu slēpotāji. Atpūtniekus izmitinās un pabaros viesu namos, lauku mājās un krogos. Abavas ielejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija „Abas ieleja”.

Audēju darbnīcaUntitled 4.jpg - 41.05 KB
Smilšu iela 42
Telefons: 31 25539

Atvērts: T 15.00-18.00, C 11.00-15.00,  S 10.00 - 13.00.
Ieeja Ls 0,40/0,60.

No prievītes līdz tautastērpam – studijas “Durbe” darinājumi. Interesanta pieturas vieta tūristiem, lai aizraujošā veidā iepazītu Tukuma novada tautas tērpu. 

Lai Tukums ir vārti, kur sākas ceļojums pa Kurzemi!

Komentāri (13)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
evuxs
Jus nezināt our varētu aibraukt as 5.klasi?
22.04.2014. plkst. 22:49
Emīlija
Jauki būtu to visu apskatīt, tikai laika jau nav... Visvairāk jau - tās pilis, noteikti būtu skaistas! :)
14.06.2013. plkst. 21:06
Laimiņa
Noteikti jaapskata Laimiņu muiža...:)
15.02.2012. plkst. 14:38
Ziema dazreiz vakara pec darba uz Milzkalnu snovot braucam, ja protams ir sniegs!
29.06.2008. plkst. 21:15
Bus vasara jaaizbrauc..
21.05.2008. plkst. 09:04

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Lielākajā daļā valodu tikai 100 vārdi veido pusi no visiem vārdiem, kas tiek lietoti sarunās

Pasākumi

Izdoti divi pirmie CD sērijā „Uzliec kaut ko jautrāku”

Kompānija Mikrofona Ieraksti uzsākusi jaunu izlašu sēriju „Uzliec kaut ko jautrāku” un šonedēļ mūzikas veikalos būs pieejams pirmie divi CD. Tajos apkopotas dziesmas, kuras jau guvušas...