Ziemassvētki citās zemēs

Ziemassvētki citās zemēs

Gandrīz katrā zemē ir savas Ziemassvētku svinēšanas īpatnības, kas saistītas ar tajā valdošo ticību un valsts vēsturi, arī ar teiksmām, pasakām un ticējumiem.

Valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie, - Polijā, Čehijā, Spānijā,, Itālijā – baznīcās, veikalu skatlogos, dažādās sabiedriskās vietās un bieži vien arī dzīvokļos, it īpaši, ja mājās ir mazi bērni, tiek iekārtots jaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām ar Betlēmes atainojumu: ar kūtiņu, kurā dzimis Jēzus bērniņš, līdz ar visiem, kas šajā notikumā ņēmuši dalību. dekors.jpg - 76.96 KBPēc Ziemassvētkiem māla, koka, porcelāna un nu jau arī plastmasas figūriņas tiek rūpīgi iesaiņotas un noglabātas līdz nākamajiem Ziemassvētkiem. Arī Latvijā vietām redzama kāda ainiņa, piemēram, Jēkaba Kazarmās ap Ziemassvētku laiku jau vairāku gadu garumā varam aplūkot Betlēmes atainojumu ar Jēzus bērniņu, Jāzepu, Mariju, aitām.

Ziemassvētku bluķi velk ne tikai latvieši. To dara daudzās Eiropas valstīs, cerot, ka līdz ar bluķa sadedzināšanu tiek iznīdēts viss sliktais un ļaunais. Bluķa dedzināšanu daudzās valstīs saista ar labklājības vairošanu. Nav gan dzirdēts, ka pelnus vajadzētu likt maciņā līdzīgi zivs zvīņām, bet ir zināms, ka kādu pagalīti no Ziemassvētku bluķa ir jāpataupa Jaungada ugunskuram, lai nākamais gads būtu bagāts.

Francijā Ziemassvētku bluķis ir...jāapēd! blukis_kuka.JPG - 56.51 KBTā ir rulete jeb, kā mēs teiktu, - rolbiskvīts, kas apliets ar šokolādi un izrotāts ar marcipāna sēnītēm un meža vīriņiem rūķīšiem.
Saldais „Ziemassvētku bluķis” vainago pusnakts mielastu, ko ietur pēc atgriešanās no nakts dievkalpojuma.

„No Ziemassvētku eglītes man spīd daudz gaišas svecītes...”Bet ko dara tajās zemēs, kur egles neaug? Tuvojoties svētkiem miljoniem Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikas ziemeļos (Kanāda un ASV mežainie Kordiljeri) izaugušu vai īpaši izaudzētu eglīšu pošas ceļojumā pa visu pasauli, un nav nekāda problēma, teiksim, karstajā Latīņamerikā nopirkt Kanādā izaugušu skaistuli. egles.jpg - 67.13 KB

Arī rotāšanas tradīcijas ir dažādas. deko.jpg - 102.52 KBJapānā, piemēram, eglītes zaros kar košus papīra lukturīšus, Austrālijā – putnu ligzdiņas un putniņus.

Pie Ziemassvētku dāvanām bērni visagrāk tiek Holandē – jau kopš 6. decembra, jo tad ceļojumu pa visu valsti sāk Nikolass – tā ir saviesīga procesija, kas virzās no valsts dienvidiem un ziemeļiem.
holande.jpg - 22.92 KB
Pats svētais Nikoass ir tērpies nevis anglosakšu sarkanajā mētelī, bet bīskapa tērpā ar augstu cepuri galvā. Viņu pavada melnādains moru princis. Tā kās svētais Nikolass ir ieradies zirgos (nevis ziemeļbriežu pajūgā), tad, protams, jāpabaro arī viņa zirgi, tāpēc bērni savas kurpītes vakarā piepilda ar sienu un cukuru. No rīti viņi tās atrod pilnas ar riekstiem un konfektēm.

Visvēlāk dāvaniņas saņem Spānijas bērni, kas 5. janvāra vakarā, Zvaigznes dienas priekšvakarā, savas kurpītes piepilda ar salmiem.3.jpg - 62.1 KB Naktī ar salmiem mielojas Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu pabarošanu atstāj bērniem dāvaniņas.

Anglijā, kur ikvienā mājā parasti ir kamīns, bērni vakarā pie tā uzkar savas zeķītes. Ziemassvētku naktī pa kamīna skursteni istabā ieveļas Santa Klauss un piepilda  zeķītes ar dāvanām un saldumiem. zekes.jpg - 88.71 KBŠo tradīciju  pārņēmuši ar Amerikas bērni.

Francijā, kur klimats ir siltāks un mājās nav kamīnu, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels vai Jēzus bērniņš tur ielicis.

Itālijas bērnus apdāvinātāja Burvju Feja arī ierodas caur skursteni, un viņa to dara Zvaigznes dienā – 6. janvārī. Viņa katrā mājā dāvanas ieliek īpašā lielā krūzē. befana.jpg - 21.52 KB

Arī meksikāņu bērniem tiek spilgti izkrāsota krūze vai apaļa figūra, saukta par pinatu. frankhits.jpg - 62.08 KBTo piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem. Bērniem aizsien acis un rokā iedod garu nūju, ar kuru pinatu nokacēt zemē. Tad troksnis un jautrība sit augstu vilni.

Zviedrijā, kur zem katras mājas, klēts un kūts grīdas dzīvo rūķīši, Ziemassvētkos viņi uzņemas bērnus apdāvināt. tomte_s.jpg - 17.41 KBTad nu pašiem bērniem jāprotas būt čakliem, godīgiem un kārtīgiem, jo rūķiem viss ir zināms. Tos nevar tik viegli piemānīt ar labi iegaumētu dzejolīti, kā mēs to reizēm darām ar Ziemassvētku vecīti.  


Komentāri (3)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Marite
Aizmirsu pieveinot ka Sint Nikolaas ierodas Holande ap 14 novembri un katru vakaru berni var likt savu kurpiti un no rita taja atrast kadu sikuminu,bet 5 Decemri un nevis 6 ka saja stasta minets vinam ir dzimsanas diena un vins dodas atpakal uz Spaniju.Sas dienas vakaru sauc par Pacinu vakaru un tad sanem visi gan lieli gan mazi davanas.
10.01.2009. plkst. 12:26
Marite
Vienigais ko gribeju pateikt ka Sint Nikolaas kas nak Holande pirms ziemassvetkiem nav nekada sakariba saistams ar Ziemasvetkiem,ta ir tradicija kas ir parnemta no bibeles stasta un tas kas vinam palidz ir melnais paligs un nevis melnais princis,Sant Nikolas naak paar juru no Spanijas uz Holandi lai berniem dotu davanas. Un pie kaminiem un krasninam tiek noliktas kurpes kuras nevis ar sienu un cukuru pilda bet ar burkaniem. Ta ka pati dzivoju Holande tad sos sikukus zinu.
10.01.2009. plkst. 12:22
Gribētu tikt pie Francijas Ziemassvētku bluķa !
18.12.2007. plkst. 11:03

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 14. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Indija ir otrā apdzīvotākā valsts pasaulē, ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 1 miljards. Trešā apdzīvotākā valsts pasaulē – ASV – iedzīvotāju skaits ir vairāk kā 30% mazāks

Pasākumi

Izdots Ingus Pētersons un Ziemeļlatvijas kameransambļa CD “Emīls Dārziņš un Volfgangs Dārziņš –Satikšanās”

“Satikšanās” – tā ir tēva un dēla Emīla un Volfganga Dārziņu, dziedātāja Ingus Pētersona un Ziemeļlatvijas kameransambļa satikšanās ne tikai mūzikā, bet arī dzīvē un mūžībā....