Spānijas virtuve

Spānijas virtuve

Spānija ir kontrastu zeme. Tās nacionālā virtuve veidojusies dažādu šīs valsts reģionu tradicionālās virtuves īpatnību ietekmē. Spānijas virtuvi ļoti iespaidojusi arī tās atrašanās vieta pie jūras, kas ļauj un vienmēr ļāvusi pārtikā izmantot jūras veltes. Spāņu plašā un sarežģītā vēsture, kuras laikā šo tautu iespaidojusi daudzu citu nāciju kultūra, spāņu virtuvi vērsusi unikālu un bagātu ar tūkstošiem brīnišķīgu recepšu un garšu.

Lielu ietekmi spāņu virtuve guvusi no ebrejiem un marokāniešiem. Pēdējiem bija īpaši liela ietekme daudzu gadsimtu garumā un daži šīs tautas ēdieni tiek ēsti vēl joprojām. Savukārt daži produkti, kas auguši Amerikā, tika ievesti Eiropā tieši caur Spāniju, kā rezultātā modernos spāņu virtuves ēdienus nemaz nevarētu pagatavot bez kartupeļiem, tomātiem, pipariem vai pupiņām. Šie ir tikai daži piemēri citu tautu ietekmei spāņu virtuves attīstībā.

Spānijas virtuvē ir svarīgi nošķirt andalūziešu, kataloniešu un basku virtuvi (tajās dominē galvenokārt konkrētajā reģionā audzētie produkti). Piemēram Andalūzija ir slavena ar auksto gaspacho zupu, kas šim reģionam tik ļoti raksturīgajā svelmē lielisksi atsvaidzina. To pagatavo no kubiņos  sagrieztiem gurķiem, paprikas, sīpoliem, tomātu biezeņa, olīveļļas un dažādām garšvielām.
spanu_gaspacho1.jpg - 17.42 KB
Svarīgs spāņu virtuves produkts ir olīveļļa - kā nekā, tieši šī zeme audzē 44% no visām pasaules olīvēm. Tieši olīveļļā Spānijas labākajos restorānos tiek pagatavotas aizjūru delikateses, jo spāņi ir pārliecināti, ka tā ir labākā zināmā eļļa. Taizemieši ir līdzīgās domās par kokosriekstu eļļu, lai gan tiek uzskatīts, ka salīdzinājumā ar olīveļļu, tā ir zemākas kvalitātes, turklāt treknāka.

Ēdieni šajā valstī tiek bagātināti ar dažādām mērcēm (sofrito), ko pārsvarā gatavo no vīna, visbiežāk no šerija (tipisks spāņu baltvīns, kas pirms celšanas galdā tiek izturēts 5-25 gadus). Taču arī sarkanvīni netiek noniecināti. Tos visbiežāk izmanto, pagatavojot mērces gaļas ēdieniem, piemēram, Madeira vai Marsala. Šeit gan jāpiebilst, ka šoreiz ar jēdzienu Marsala patiešām ir domāts vīns, nevis indiešu garšvielu maisījums, kura pamatā ir kardamons.

Galvenās garšvielas spāņu virtuvē ir ķiploki. Tie šeit ir neizsakāmi iecienīti. Katram vajadzētu nobaudīt tādus ēdienus kā champignon al ajillo (ar ķiplokiem sautētas sēnes), sopa Juliana (spāņu gaumē pagatavota dārzeņu zupa ar ķiplokiem),
spanu)sopa_julina.jpg - 26.71 KB
kā arī gambas al aljillo (sviestā vai olīveļļā ceptas garneles ar ķiplokiem).

Galvenais uzsvars spāņu virtuvē tiek likts uz jūras veltēm (kā jau noskaidrojām iepriekš). Viens no iecienītākajiem jūras produktu ēdieniem Spānijā ir no jūras veltēm pagatavots sautējums zarzuella de mariscos. Savukārt kalmāru spāņi tradicionāli pagatavo tintē - savā  sulā (Calamares en su tinta).
spanu_kalmars.jpg - 13.69 KB
Rīsi no šī ēdiena kļūst zilganmelni, tālab tos attiecīgi mēdz saukt arī par melnajiem rīsiem (arroz negro). Atšķirībā no saviem kaimiņiem itāļiem, spāņi uzturā lieto ļoti daudz rīsu nevis makaronus. Agrāk spāņi dažādas zivis un citas jūras veltes zvejoja Vidusjūrā, bet, diemžēl, tagad šī skaistā jūra ir ļoti piesārņota. Tāpēc tagad spāņi ir vienojušies ar Taizemi un zvejo šīs valsts ūdeņos, kuri ir bagāti ar zivīm, garnelēm, gliemenēm un citām gardām jūras veltēm.

Praktiski katrā ēdienreizē spāņi dzer vīnu. Būtiska spāņu virtuves iezīme ir šerijs. To lieto pie uzkodām (tapas) - olīves, sardīnes, daudzveidīga salātu un dārzeņu plate (arī sparģeļi un artišoki), slavenais šķiņķis jamon vai tikpat slavenais šķiņķis serramo, desas chorizo un butifarra, kā arī maize, siers, mazās gaļas kotletītes, kas ceptas ar ķiplokiem un tomātiem, tortilla omlete (sastāv no kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, ķiplokiem un siera). Pie šīm uzkodām ir teicams sausais fino šerijs.
spanu_sherry-tapas.jpg - 48.07 KB
Ar uzkodām saistās kāda populāra spāņu tradīcija - vienmēr pasniegt dažādas uzkodas pie dzērieniem - pie jau minētā šerija, vīna vai alus. Dažās vietās, piemēram, Granadā, uzkodas tiek pasniegtas par brīvu, šādā veidā  dažus restorānus padarot slavenus. Savukārt viegls un sauss, ne pārāk izcils baltvīns, ko ražo no vietējām ogām, tiek pasniegts pie ēdieniem, kuriem pievieno safrānu. To saberž piestā, pievienojot nedaudz buljona. Viens no ēdieniem, kam šī garšviela piešķir lielisku garšu, ir paella. Ir vairāki šā ēdiena paveidi - zvejnieku paella,
spanu_coast_spanish_paella.jpg - 43.02 KB
kuras pagatavošanā izmanto jūras veltes (mīdijas, garneles ,zivis) un garšvielām bagātus rīsus, bet zemnieku paella galvenās sastāvdaļas ir vistas un truša gaļa. Interesanti, ka par paella sauc nevis pašu ēdienu, bet gan trauku ar divām osām, kurā tas tiek pagatavots. Ja safrānu pievieno šiem paella rīsiem, tie iegūst maigi dzeltenu nokrāsu un savdabīgu, taču nezubāzīgu smaržu.

Būtiska spāņu tautas iezīme ir vēršu cīņas. Tāpēc Spānijas virtuvē raksturīgs ēdiens ir arī steiks, ko parasti pasniedz ar rioja vīnu.
spanu_Rioja-745762.jpg - 54.12 KB
Steiku var aizstāt arī ar īstu zemnieku ēdienu fabada asturiana, ko pagatavo no sausām kāršu pupiņām, cūkgaļas un desiņām. 

Katrā Spānijas novadā iespējams nobaudīt cocidos - podiņā sautētas dažādas gaļas un desas ar dārzeņiem (obligāta ēdiena sastāvdaļa ir pupiņas) un garšvielā. Atšķirības ir vērojamas tikai katram reģionam raksturīgajā šī ēdiena pagatavošanas veidā.

Arī Spānijas sieri ir brīnišķīgi, piemēram, manchego, diazabol, iberico vai cabrales.
spanu_cabraleslrg.jpg - 3.25 KB
Tos nereti izmanto par desertu gatavošanai. Taču galvenās spāņu desertu sastāvdaļas ir augļi - apelsīni, granātāboli (attēloti pat valsts ģērbonī), firziķi un melones - un piena produkti. Tomēr tādus gardumus kā pīrāgus un kūkas spāņi mēdz pasniegt tikai īpašos gadījumos. Piemēram, Turron, kas gatavots no mandelēm un medus, ir tipisks Ziemassvētkus deserts.
spanu_Turron.jpg - 9.25 KB
No gaļas ēdieniem karstasinīgiem spāņi īpaši iecienījuši ir jēra gaļu (cordero). Tā tiek gatavota ar ķiplokiem, savukārt jēra gaļas karbonāde (chuletas de cordero) -
spanu_Chuletas_de_Cord.JPG - 53.31 KB
- ar tomātu mērci. To sauc par a la Navarra - par godu reģionam Navarra, kurā tiek audzēta lielākā daļa Spānijas tomātu. Īsi pirms pagatavošanas spāņi gaļu marinē etiķa, olīveļļas, ķiploku un sīpolu marinādē (adobado). Šai marinādei garšas bagātināšanas nolūkos dažkārt tiek pievienotas arī jēra aknas (estofado).

Spāņi savā virtuvē plaši izmanto arī dzīvnieku subproduktus, kā arī neparastus gaļas atgriezumus, piemēram, mēli. Īpaši iecienīts ēdiens šajā valstī ir vērša mēle (lengua), cūkas stilbiņi un ķidas (callos).
spanu_callos.jpg - 12.26 KB
Šie produktu tiek gatavoti ļoti rūpīgi, izmantojot sarežģītas pavārmākslas metodes. Piemēram, cūkas ķidas var tik pagatavotas un pasniegtas ar desu.

Daudzos Spānijas reģionos ikdienas maltītes tiek gatavotas no svaigiem produktiem, kas tiek pirkti vietējā tirgū. Šī tradīcija vairāk raksturīga mazākām pilsētām un ciemiem, savukārt lielākās pilsētās, piemēram, Madridē, tirgus ir aizstājuši lielveikali. Gandrīz vienmēr pie maltītes tiek pasniegta maize, taču sezonas laikā spāņi ēd ļoti daudz salātu. Īsti spāņi brokastojot trijos pēcpusdienā, bet pusdienas ieturot desmitos vakarā, lai baudītu karstu, saules pielietu un svelmainu virtuvi.

Komentāri (13)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Царь
Nihuja sebe
03.09.2019. plkst. 08:29
mincuks
es dzivoju ar spaniem viena maja...vini vara dzunglu zupu veselus kartupelus tomatus kiplokus petersilus un vel daudznko citu veselus sabaz katla un tad veselu vistu un ta viniem ir zupa..galvenais taja visa iemet olasnar caumalu..man nak vemiens...vinu tradicija rit alu un dziedat 2 dienas tad vemt un gulet kadu nedelu...fui...spani ir cukas,,,,,,
26.10.2014. plkst. 17:29
kaka
ejiet kārties.;DD
27.02.2013. plkst. 15:05
ser
fignja. 1. nezvejo vidusjūrā - meli; 2. brokasto 3 dienā - murgs 3. ...
05.05.2012. plkst. 16:42
čauuuu
Pilnīgs suds nav ēdiena receptes. :D
03.11.2011. plkst. 17:57

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 17. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Mīkstais margarīns ir mazāk piesātināts ar taukiem un veselīgāks par dzīvnieku sviestu un cieto margarīnu

Pasākumi

Pavasara saulgrieži – Lieldienas

Izsenis, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bija saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to...