Voldemārs Avens (ASV) Personālizstāde

Voldemārs Avens (ASV) Personālizstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) no 2009.gada 16.jūlija līdz 23.augustam būs skatāma Amerikā dzīvojoša latviešu mākslinieka, arhitekta un dzejnieka Voldemāra Avena retrospektīva darbu izstāde.


Voldemārs Avens ir Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) un Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs. Ar izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē tiek atzīmēta gleznotāja 85 gadu jubileja.

Voldemārs Avens dzimis 1924.gada 12.janvārī Ziemeļvidzemē, Ziemeros, mācījies Daugavpilī un Saldū. 1946.gadā Voldemārs Avens uzsāk arhitektūras studijas jaundibinātajā Baltijas universitātē Pinnebergā, kur vienlaicīgi arī apgūst glezniecību un grafiku. 1951.gadā Voldemārs Avens ar transportkuģi dodas uz ASV un nonāk Ņujorkā. Paralēli arhitektūras studijām Kolumbijas universitātē un projektētāja darbam Ņujorkas ostu pārvaldē viņš turpina apgūt glezniecību Mākslas studentu līgā gleznotāju V.Barneta (Vill Barnet) un J.Olitska (Jules Olitski) darbnīcās.

Ņujorka māksliniekam likās pati par sevi kultūras paradīze un „vienīgā vieta pasaulē, kur latvietis var justies kā savā viensētā. Dzīvo vai nedzīvo, nevienam nekāda daļa.” 1956.gadā Ņujorkas Franču mākslas centrā notiek Voldemāra Avena pirmā akvareļu izstāde, tai seko regulāra dalība latviešu un amerikāņu mākslinieku grupu izstādēs.

20.gadsimta 50. un 60.gados Elles ķēķis – Ņujorkas centrā grāmatām nokrautais dzejnieka Linarda Tauna miteklis – kļūst par Amerikā nonākušo latviešu kultūras dzīves centru. Arī Voldemārs Avens piedalās tur notiekošajos literārajos sarīkojumos un publicē pirmos dzejoļus Amerikas latviešu presē. Viņš ir pirmais ārzemju latviešu gleznotājs, kurš pēc Latvijas valsts atjaunošanas 1991.gada septembrī sarīko izstādi Rīgā.

Izstāde LNMM Mazajā zālē ļauj iepazīties ar Voldemāra Avena dažādu periodu izcilāko sniegumu. Pats mākslinieks sevi raksturo kā ekspresionistu ar noslieci uz abstrakcionismu. Savās kompozīcijās autors izmanto senlatviešu ēku elementus – klēts durvis, eņģes, logus un atslēgas. Periodiski atgriežoties pie kāda no tiem, veidojas savrupi cikli. Arhitektūras detaļas vai ainava ir ārējais vērojums un vienlaikus stāsts par cilvēka sākotnējo piederību un prombūtni. Tas ir zemapziņas kultūrslānis, kas ietekmē iztēli un rīcību, tās ir zināšanas par reiz notikušo vai atmiņas par reiz zināto, tie ir daudziem kopēji, dziļi simboli, dvēseles shēmas.

Gleznošanas procesā priekšmetu formas tiek vienkāršotas, apzināti neievērojot perspektīvas likumus, šķietami mierīgi, pat racionāli analizējot jūtu un pasaules attiecības. Audekla virsmas apdare pirmajā mirklī šķiet raupja, mākslinieks atzīst, ka labprāt izmanto izdevīgas nejaušības otas vai paletes naža vēzienos.

Radīt nozīmē darīt savu darbu, un Voldemāram Avenam ir sava formula kā runāt par pasaules kārtību un svarīgiem jautājumiem.

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 15. decembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Pizza Hut ir pasaulē lielākais picu restorāns, kas dienā pasniedz ap 1,7 miljonu picu

Pasākumi

Noskaties Lienes Šomases pirmo videoklipu “Jauna diena”

No 22. maija jaunajā “Mūzikas video” kanālā ir skatāms dziedātājas Lienes Šomases pirmais oficiālais video klips dziesmai “Jauna diena”. Klipa režisors ir pieredzējušais mūzikas...