Gaetāno Doniceti Mīlas dzēriens

Gaetāno Doniceti
Mīlas dzēriens

Feličes Romani librets

Pirmizrāde 2009. gada 12.februārī Latvijas Nacionālajā operā
Pirmizrādes tiešraide – Latvijas Radio programmā Klasika
Iestudējums top ar AS Latvijas Balzama ražotā Klasiskā Rīgas šampanieša atbalstu

LOMĀS

Adīna     Marina Rebeka, Kristīne Gailīte, Inga Šļubovska
Nemorīno    Dmitro Popovs (Dmytro Popov), Andris Kanniņš
Belkore       Jānis Apeinis, Armands Siliņš, Raimonds Bramanis
Dulkamara   Krišjānis Norvelis, Sergejs Martinovs
Džaneta     Evija Martinsone, Inga Šļubovska


Latvijas Nacionālās operas koris, Latvijas Nacionālās operas orķestris, mīmisti

Muzikālais vadītājs un diriģents Aleksandrs Viļumanis
Režisors Gijs Montavons (Guy Montavon)
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Henks Irvins Kitels (Hank Irwin Kittel)
Gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis
Dramaturgs Johens Breiholcs (Jochen Breiholz)
Horeogrāfe Elita Bukovska
Grima māksliniece Vivita Jansone

Iestudējumu veido starptautiska radošā komanda. Pēc ilgāka pārtraukuma pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults atkal stāsies Aleksandrs Viļumanis. Iestudējuma režisors ir Erfurtes Teātra mākslinieciskais vadītājs Gijs Montavons, kurš strādājis daudzos opernamos visā pasaulē, tostarp Ņujorkas Metropolitan, darbojas kā prestižu starptautisku vokālistu konkursu žūrijas un dažādu režisoru organizāciju valdes loceklis, bet pagājušajā gadā saņēmis Francijas goda apbalvojumu Chevalier des Arts et des Lettres. Savukārt scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Erfurtes Teātra galvenais mākslinieks Henks Irvins Kitels, kurš pazīstams ne tikai kā veiksmīgs skatuves ietērpa veidotājs Eiropas operas un dramatiskajos teātros, bet arī kā gleznotājs un instalāciju mākslinieks, kura darbi izstādīti daudzviet pasaulē. Kopā ar viņiem pie iestudējuma strādā gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, dramaturgs Johens Breiholcs, horeogrāfe Elita Bukovska un grima māksliniece Vivita Jansone.

„Izrādes unikālo sajūtu auru saistām ar A/S Latvijas balzama ražoto Klasisko Rīgas šampanieti. Tas ir vienīgais dzirkstošais vīns Latvijā, ko gatavo pēc unikālas, gadsimtiem senas metodes, kas radīta Šampaņā, Francijā. Ražošanas procesā tiek izmantotas tikai augstvērtīgas Itālijā audzētas vīnogas. Gribu atzīmēt, ka šī metode gadsimtiem ilgi ir kalpojusi labāko šampanieša šķirņu iegrūšanai. Klasisko Rīgas šampanieti izgatavo tikai nelielā skaitā, katrai pudelei tiek piešķirts unikāls kārtas numurs, kas ir roku darbs,” stāsta AS Latvijas Balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Ādamsons.

Stāsta LNO jauniestudējuma dramaturgs Johens Breiholcs: Lai gan Mīlas dzēriens formāli ir opera buffa – komiskā opera, tajā slēpjas daudz vairāk nekā tikai virspusēji, viegli joki un smieklīgas situācijas. Šis darbs ir apburoši jauks un asprātīgs, tomēr brīžiem arī dziļi aizkustinošs, pietiekami nopietns, pat traģisks. Neiespējamajam mīlētāju pārim Adīnai un Nemorīno, kas operas sākumā šķiet pilnīgi nesaderīgi, vienam otru pamazām jāatklāj. Abos gadījumos pirmie iespaidi izrādās maldinoši, jo Adīnai piemīt daudz vairāk nekā tikai koķeta pārākuma apziņa, un Nemorīno apveltīts ar ko vairāk par nevainīgu naivumu. Protams, beigās uzvar mīlestība.

Mūsu iestudējumā darbība risināsies kādā Itālijas makaronu fabrikā 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Tas bija laiks, kad milzīga nozīme tika piešķirta nevainojamai ārienei, kamēr aiz šīs fasādes viss izskatījās pavisam citādi: pār visu valdīja juteklība, un Itālijā, tāpat kā daudzās itāliešu operās, tā ir tieši saistīta ar ēdienu un ēšanu. Mīlestība, mūzika, vīns un makaroni ir neatņemamas itāliešu dzīves stila sastāvdaļas. Kas gan varētu būt vēl piemērotāka vide operai, kurā jauns cilvēks iekaro savu mīlestību ar pāris Bordeaux palīdzību?


SATURS
I CĒLIENS


Adīna, ienesīga uzņēmuma īpašniece, atpūšas kopā ar savu draudzeni Džanetu un grupiņu strādnieku. Turpat netālu Nemorīno slīgst žēlabās par to, ka viss, ko viņš Adīnai var piedāvāt, ir mīlestība. Strādnieki mudina savu saimnieci palasīt tiem priekšā stāstu par Tristānu, kas iekaroja Izoldes sirdi, iedzerot brīnumainu mīlas dzērienu.

Te pēkšņi lepni ierodas Belkore ar savu rotu. Viņa iedomība uzjautrina Adīnu, tomēr tas neattur Belkori no bildinājuma pārliecībā, ka neviena meitene nespēj pretoties kareivja valdzinājumam. Adīna tomēr no šī piedāvājuma atsakās. Greizsirdīgais Nemorīno ilgojas, kaut varētu tuvoties mīļotajai tikpat pašpārliecināti, kā to darījis Belkore. Adīna piedāvā Belkorem un viņa biedriem vīnu. Nemorīno saņem dūšu, lai atzītos Adīnai mīlestībā, bet viņa atbild, ka ir nepastāvīga un labprātāk vēlas palikt brīva, tādēļ jauneklim labāk viņu aizmirst, turklāt viņa iesaka tam doties uz pilsētu un apmesties uz dzīvi pie viņa bagātā, slimā tēvoča. Tomēr Nemorīno nav pa spēkam klausīt šim padomam.

Tauru skaņu pavadībā ierodas ceļojošais tirgonis doktors Dulkamara, piedāvājot līdzekļus, kas ārstē visas kaites. Tā kā viņa zāles ir lētas, strādnieki tās pērk aizgūtnēm. Kad visi aizgājuši, Nemorīno jautā Dulkamaram, vai tā krājumos ir arī Adīnas grāmatā aprakstītais Izoldes mīlas eliksīrs. Dulkamara sākumā apmulst, bet tad paziņo, ka viņam ir tieši tas, kas vajadzīgs. Izvilcis pudeli Bordeaux, šarlatāns paziņo, ka tā ir īstā manta, un pārdod to Nemorīno, pamācot dzert brīnumlīdzekli lēnām. Lai gan jāšķiras no pēdējiem grašiem, Nemorīno nopērk to, ko uzskata esam par mīlas dzērienu, un steigšus izdzer.

Adīna atrod Nemorīno jau krietni iereibušu. Pārliecināts, ka pavisam drīz viņam piederēs Adīnas mīlestība, Nemorīno tēlo vienaldzību. Lai pielūdzēju sodītu, Adīna flirtē ar Belkori. Tas, uzzinājis, ka viņam jāatgriežas garnizonā, pierunā Adīnu tūlīt pat apprecēties. Nemorīno šausmās lūdz Adīnu pagaidīt vienu dienu, bet viņa par to neliekas ne zinis un ielūdz visus ciemata iemītniekus uz kāzu svinībām. Nemorīno metas prom, vaimanājot, ka Dulkamaras eliksīrs izpostījis viņam dzīvi.

II CĒLIENS


Visi sapulcējušies uz svētku vakariņām – trūkst vienīgi Nemorīno. Dulkamara, kas pats sevi iecēlis par ceremonijmeistaru, kopā ar Adīnu dzied duetu. Tas vēsta par meiteni, kura atsaka bagātam pielūdzējam, jo mīl nabadzīgu jaunekli. Kad pienācis laiks parakstīt laulību līgumu, Adīna vilcinās – viņa dusmojas, ka tuvumā nav Nemorīno. Viesi pamazām izklīst. Dulkamaru, kurš palicis nedaudz iepakaļ, vēlreiz uzmeklē Nemorīno. Jauneklis lūdz vēl vienu eliksīra pudeli, paskaidrojot, ka viņš nevar gaidīt dzēriena iedarbību līdz nākamajai dienai. Viņa lūgums tiek noraidīts, jo viņam nav naudas. Pavisam sapīcis atgriežas Belkore – Adīna atlikusi kāzas līdz krēslai. Kad Belkore uzzina, ka Nemorīno nomoka naudas trūkums, viņš aicina jaunekli pieteikties savā rotā un sola nekavējoties izmaksāt algu. Nelaimīgais mīlētājs tā arī dara, sagādājot Belkorem lielu gandarījumu – tas ticis pie kareivja un vienlaikus atbrīvojies no sāncenša.

Adīnas draudzene Džaneta uzzinājusi jaunumu un pavēsta to pārējām meitenēm – Nemorīno tēvocis ir nomiris un atstājis jauneklim mantojumā milzu bagātību. Kad iegrīļojas Nemorīno, apreibis no otrās vīna pudeles, ap viņu pulcējas meitenes ar uzmanības apliecinājumiem. Neko nezinādams par savu nupat iegūto bagātību, viņš nodomā, ka eliksīrs beidzot sācis iedarboties.

Adīnai nepatīk Nemorīno acīm redzamais atsalums, bet Dulkamara brīnās, vai tiešām nejauši būtu uzgājis īstu mīlas dzērienu. Dulkamara izstāsta Adīnai, ka Nemorīno nopircis eliksīru, lai iekarotu kādas bezjūtīgas skaistules sirdi, un Adīna saprot, ka Nemorīno viņu tiešām mīl. Viņa nožēlo savu izturēšanos pret jaunekli. Pamanījis, ka arī Adīna nav vienaldzīga, Dulkamara arī viņai piedāvā dzēriena devu, lai atgūtu jaunekļa pieķeršanos. Tomēr viņa pārliecina Dulkamaru, ka vienīgais nepieciešamais eliksīrs ir viņas skaistums, kuram pretoties nav Nemorīno spēkos.

Nemorīno redzējis asaras Adīnas acīs un jūtas pārliecināts, ka drīz tā piederēs viņam. Tomēr viņš joprojām izliekas vienaldzīgs, sakot, ka nespēj izvēlēties starp daudzajām ciemata meitenēm, kuras alkst pēc viņa uzmanības. Adīna paziņo, ka atpirkusi Nemorīno brīvību no armijas, jo viņš ir vajadzīgs ciematā, kur visi viņu mīl. Tomēr Adīna kavējas atzīt savas jūtas, līdz Nemorīno paziņo, ka, ja viņa to nedarīs, viņš tomēr kļūs par kareivi,.

Ierodas Belkore un atklāj, ka Adīna saderinājusies ar Nemorīno. Tomēr viņš ātri atgūstas no atraidījuma, paziņodams, ka viņu gaida tūkstošiem sieviešu. Dulkamara norāda uz sava eliksīra panākumiem un, pirms paspējis nozust, nonāk aizrautīgu pircēju aplenkumā.

Pirmizrāde: 12. februārī plkst. 19:00
Izrādes: 13., 15., 17. februārī, 31. martā, 3. aprīlī, 5., 13. jūnijā

Gijs Montavons dzimis 1961. gadā Ženēvā. Ženēvas Konservatorijā viņš ieguvis fagotista izglītību. Strādājis par režisora asistentu Ženēvas Grand Théâtre . Studējis teātra režiju Hamburgas Mūzikas un skatuves mākslas koledžā pie Geca Frīdriha. Kā režisora Džankarlo del Monako asistents strādājis daudzos opernamos, tostarp Hamburgas, Berlīnes, Štutgartes, Bregencas, Barselonas operās un Ņujorkas Metropolitan operteātrī, bet pēc studiju beigšanas 1986. gadā bijis režisors Hamburgas Valsts operā, Livorno, Pizā, Lionā, Monpeljē, Zārbrikenē un citviet. No 1985. līdz 1988. gadam viņš bijis režisora asistents un dramaturgs Brēmenes Teātrī, bet no 1992. līdz 1995. gadam strādājis par galveno režisoru Bonnā. 1993. gadā par godu jaunās Somu Nacionālās operas atklāšanai Helsinkos iestudējis Žorža Bizē Karmenu . No 1996. gada bijis Gīsenas Pilsētas teātra mākslinieciskais vadītājs un direktors.

Gijs Montavons ir daudzu žūriju loceklis slavenos starptautiskos dziedāšanas konkursos, tostarp dziedoņu sacensībās Parīzē, Barselonā, Vervjē, Monreālā. Kopš 2002. gada augusta viņš ir Erfurtes Teātra vadītājs. Gijs Montavons ir Vācijas Skatuves mākslas asociācijas Tīringas reģiona valdes loceklis un Eiropas teātru režisoru ģildes ( European Theatre Directors' Guild ) Parīzē ģenerālsekretārs kopš 2007. gada. 2008. gadā viņš apbalvots ar Francijas goda titulu Chevalier des Arts et des Lettres .   

Henks Irvins Kitels studējis mākslu Karlsrūes Mākslas akadēmijā Vācijā. Savu darbību viņš sācis kā gleznotājs un instalāciju mākslinieks, kura darbi izstādīti vairākās valstīs.

1989. gadā Henks Irvins Kitels pārcēlies uz Berlīni, kur pirmoreiz darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks. Drīz vien sekojusi sadarbība ar operas, dramatiskajiem un dejas teātriem Leipcigā, Nirnbergā, Dortmundē un Braunšveigā. Vienlaikus mākslinieks turpinājies piedalīties izstādēs un strādājis par pasniedzēju Dortmundes Reklāmas akadēmijā.

Kopš 2001. gada Hanks Irvins Kitels strādā kopā ar Giju Montavonu dažādos opernamos, bet kopš 2002. gada viņš ir Erfurtes Teātra galvenais mākslinieks.

Paralēli šim darbam Henks Irvins Kitels darbojas arī kā viesmākslinieks Lisabonas Teatro São Carlos , Bratislavas Nacionālajā teātrī, Maksa Reinharda seminārā Vīnē, Diseldorfas Dramatiskajā teātrī, Darmštates Pilsētas teātrī, Insbrukas un Lincas teātros u. c.




Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 21. maijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Uz McDonald’s Bic Mac maizītes ir vidēji 178 sezama sēkliņas

Pasākumi

Dziedātāja Emi pavedina futbolistus

Šī gada 23.maijā izklaides un atpūtas centrā Riga Plaza norisinājās Ielu Futbola turnīru atklāšana. Pasākumā kopumā piedalījās 48 komandas. Tas ir sociāls projekts, kura mērķis ir...