Viļņas mākslas aina pēc 2000

Viļņas mākslas aina pēc 2000

Seminārs paredzēts vizuālās mākslas, mākslas vēstures un kultūras vēstures skolotājiem, kuri vēlas uzlabot savas prasmes mācību darbam muzejā.
Šis seminārs dos Jums iespēju:
1. piedalīties tieši Jums sagatavotā paraugekskursijā Lietuvas laikmetīgās mākslas izstādē Viļņas mākslas aina pēc 2000;
2. uzzināt par mācību iespējām izstādē, plānojot skolas grupas vizīti.


Viļņas mākslas aina pēc 2000
Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde
/ 05.12.2008 – 18.01.2009 /

2009.gadā Viļņa kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šis nozīmīgais notikums ir veicinājis daudzu pasākumu norisi, dodot iespēju iepazīties ar Lietuvas dinamisko mākslas un kultūras dzīvi. Izstāde Viļņas mākslas aina pēc 2000, kura no 2008.gada 5.decembra līdz 2009.gada 18.janvārim būs skatāma Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls, ir to skaitā.
Projekta mērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Viļņas mākslas pasaules vitalitāti un daudzveidību. Viļņā dzīvojoši un strādājoši mākslinieki ir labi pazīstami starptautiskajā mākslas kontekstā un savā daiļradē prezentē būtiskas mūsdienu mākslinieciskās aktualitātes.
Veidojot ekspozīciju, uzsvars tiek likts uz trim galvenajām tendencēm, kas dominē mākslas pasaulē kopš konceptuālisma perioda beigām, tās ir politiski un sabiedriski angažēta māksla, kura izmanto dokumenta un metaforas vizuālos aspektus, neoreālisms un neoabstrakcionisms. Izstāde eksponē sociāli dokumentālu video- un fotomākslu, subjektīvas un liriskas interpretācijas reālistiskā glezniecībā, liela izmēra skulptūras, kurās apvienota abstrakta un reālistiska pieeja.

Viļņā, tāpat kā citur Centrāleiropā un Austrumeiropā, sociāli angažēta māksla saglabā savas pozīcijas. Mākslinieki vizuālās, foto- un videoinstalācijās pievēršas dažādiem laikmetiem un vēsturiskām paralēlēm, dokumentē un analizē jaunās sabiedrības fenomenus, apvienojot šīs metodes ar metaforām un polisemantiskām asociācijām. Rīgā minētās tendences pārstāv starptautisku atzinību guvuši mākslinieki Deimants Narkevičs, Svajone Satnikiene, Pauls Stanikass, Egle Rakauskaite, Artūrs Raila, Gintars Makarevičs, Dariuss Žiūra,

Ēvalds Janss, kā arī jaunie autori Agne Bagdžiunaite, Domass Noreika un Laima Buividaite.
Izstādē plaši parādītas neoabstraktās mākslas tendences. Runa ir par tā dēvētajām „lidojošām formām”, kuras jau kādus divus gadus Viļņas mākslā kļuvušas par jaunu notikumu. Šo virzienu prezentē Ričards Nemeiekšis, Egle Ridikate, vācu tautības gleznotājs Heincs Hermans Jurčeks, kurš pēdējo pāris gadu laikā kļuvis par aktīvu Viļņas mākslas pasaules dalībnieku. Spilgtākos meklējumus jaunās abstraktās mākslas jomā atspoguļo Rimanta Milkinta ironiskās un post-minimālās skulptūras.

Neoreālisma vilnis Lietuvā kļuvis sevišķi būtisks tieši skulptūrā. Atgriežas vizuālās estētikas un pat figurālie elementi. Mākslinieki veido skulptūras no bronzas, ģipša, putām, tekstila un koka. Ekspozīcijā šīs tendences pārstāv Mariuss Zavadskis, Andris Petkuss, Mariuss Skudžinsks un Martins Martišs. Savukārt Petrs Mazūrs, Mindaugs Nedziagolskis un Stasis Nefčesausks demonstrē mobilas skulpturālas kompozīcijas, kuras balansē starp vizuālu un konstruktīvistisku pieeju. Neofigurālismu gleznās demonstrē Andris Zakarausks, kurš neoekspresionistiskajā glezniecībā pievēršas pašapceres tēmām.

 

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2018. gada 21. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Uz McDonald’s Bic Mac maizītes ir vidēji 178 sezama sēkliņas

Pasākumi

VĀCU DŽEZS Gētes institūtā Rīgā

Izstāde aptver gan šī mūzikas žanra vēsturi, gan arī aktuālās tendences, stāsta par klubiem un festivāliem, skaņu ierakstu kompānijām un radio lomu, iepazīstina ar atsevišķām...