Agonija. Juris Utāns, Ivars Poikāns, Māris Subačs, Juris Putrāms, Andrejs Kalnačs. Glezniecība un grafika

Agonija. Juris Utāns, Ivars Poikāns, Māris Subačs, Juris Putrāms, Andrejs Kalnačs. Glezniecība un grafika

No 2008.gada 15.augusta līdz 7.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (II stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) būs skatāma izstāde Agonija.


Izstāde Agonija veidota kā savdabīgs papildinājums un rezumējošs komentārs patreiz notiekošajai izstādei Padomjzemes mitoloģija LNMM izstāžu zālē Arsenāls, kas atspoguļo sociālistiskā reālisma metodes un ideoloģijas evolūciju Latvijas mākslā.

Izstādei Radošajā darbnīcā atlasīti muzeja krājumā esošie glezniecības un grafikas darbi, kuru izteiksmes stils uzskatāmi apliecina atteikšanos no sociālistiskā reālisma kanona Padomju Latvijas mākslā. Klātesot lielai groteskas un ironijas devai, tie atklāj mākslinieku attieksmi pret pastāvošās iekārtas ideālu melīgumu. Šo procesu var dēvēt par sociālistiskā reālisma kā daiļrades metodes agoniju (no sengrieķu valodas agonia – dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves, cīņa, mokoša pretošanās neilgi pirms sabrukuma).

Izstādē Agonija eksponētie darbi radušies 20.gadsimta 80.gadu vidū – laikā, kad Latvijā vēl pastāvēja sociālistiskā iekārta, un tā ietilpa Padomju Savienības sastāvā. Tas bija laiks, kad deklarētās vērtības bija diskreditējušas pašas sevi, un sabiedrība aizvien atklātāk sāka runāt par iekārtas pretrunām un dubultmorāli.

Šīs tendences skāra arī mākslas procesus. Ārēji saglabājoties lojalitātei pret pastāvošo oficiālo ideoloģiju, Latvijas mākslā norisinājās ilgais un juceklīgais socreālisma dogmu agonizēšanas process, kas savu apogeju sasniedza 1980.gadu beigās – neilgi pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas 1991.gadā.

Mākslinieki ironizēja par valsts ideoloģijas deklerētajiem, liekulīgiem ideāliem un autoritārismu attieksmē pret personību. Taču indivīda disidentiskās izjūtas varēja paust tikai metaforās un alegorijās, pie kurām sabiedrība pierada un akceptēja, ka patiesība vienmēr slēpjas zemtekstos. Darbojās tāds kā spēles mehānisms starp varu un mākslinieku – mākslas darbā tika iekodētas zīmes un simboli, kas īstenībā bija sarkastisks un kritisks oficiālās ideoloģijas un ikdienas novērtējums, taču atkarībā no autora drosmes un spējas polemizēt tika paustas ar dažādu tiešuma pakāpi. Šīs zīmes varēja palikt arī neatšifrētas, tad darbs tika interpretēts vēlamā (sociālisma ideāliem atbilstošā) kontekstā. Par nozīmīgu apstākli kļuva “pareiza” darba nosaukuma izvēle, kas nodrošināja tā iekļūšanu izstādē neatkarīgi no darbā tēlotā. Lai gan mākslas darbos saglabājās obligātās doktrīnas elements – darba tautas dzīves atainojums, formālā izteiksme sāka iegūt savdabīgu mutācijas formu, aizvien vairāk attālinoties no socreālisma kanoniem.

Tajā pat laikā 1988.gada Latvijas PSR Mākslinieku savienības 10.kongresā tika izvirzīts uzdevums: “(..) radīt mākslas darbus, kuros pulsē mūsu zemes jauncelsmes darbs, jūtama padomju tautas šodiena un rītdienas elpa… Uzturēt radošajā vidē atmosfēru, ko raksturotu augsts profesionāls prasīgums, atbildība un sabiedriskā aktivitāte, kā arī nesamierināma attieksme pret bezidejiskuma izpausmēm un mākslas novirzēm no sociālistiskā reālisma principiem”. Tādā veidā vietējie kultūras ideologi pastāvošo stilistisko daudzveidību izmisīgi centās interpretēt kā socreālisma attīstību un galu galā akceptēja kā sistēmai piederīgu, jo ideoloģiskās bremzes pamazām sāka dilt.
Mākslas darbi, kuri nebūt vairs nerādīja laimīgā un lepnā padomju pilsoņa dzīvi, tika iepirkti valsts mākslas krātuvēs kā sociālistiskās mākslas sastāvdaļa, tādējādi integrējot tos padomju kultūrā. Paradoksālā kārtā liela daļa no izstādē redzamiem darbiem ir tapuši kā līgumdarbi ar LPSR Kultūras ministriju un bija eksponēti izstādēs, kas veltītas PSKP kārtējam kongresam. Fakts, ka šādi darbi tika iepirkti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijai, liecina par neatgriezenisku demokrātijas procesu iesakņošanos sabiedrībā un to vērtību nostiprināšanos 1980.gadu beigās.

BIĻEŠU CENAS
Pieaugušie: 1,00 (0,70)* Ls
Skolēni, studenti, pensionāri: 0,50 (0,30) Ls

* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas

Komentāri (0)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 21. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Pizza Hut ir pasaulē lielākais picu restorāns, kas dienā pasniedz ap 1,7 miljonu picu

Pasākumi

Grupas “Remix” jaunā DVD prezentācijas koncerts

Latviešu supergrupa “Remix” 27.augustā ar prezentācijas koncertu Dzintaru koncertzālē atzīmēs jaunā DVD “Uz veselību!” klajā nākšanu.
DVD prezentācijas koncertā Dzintaru...