Olu dāvināšana

Olu dāvināšana

Lieldienās raksturīgas dažnedažādākās darbības ar olām. Tās ēd, dāvina, ar tām mainās, spēlē spēles.

Olu krāsošana ir salīdzinoši nesena paraža. Tā ieviesusies tikai jaunākos laikos. Neskatoties uz to, tā šobrīd noteikti ir visizplatītākā no visām Lieldienu izdarībām.


Visi jau zina, ka Lieldienās cilvēki krāso un cits citam dāvina olas. Koši krāsotas olas šajos svētkos ir vispopulārākā velte. Taču šis paradums bija ieviesies jau krietnu laiku pirms kristietības un citu pasaules reliģiju rašanās.

Jau senie ēģiptieši un persieši krāsoja olas un dāvināja tās saviem draugiem
. Šāda paraduma pamatā bija seno persiešu ticējums, ka Zeme savā laikā esot izšķīlusies no olas, jo viņi uzskatīja, ka olai piemīt burvju spēks.

Saskaņā ar kristiešu leģendu pirmo Lieldienu olu Svētā Marija Magdalēna Romā pasniegusi imperatoram Tibērijam, ar vārdiem „Kristus ir augšāmcēlies!” sākdama savu svētrunu par Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos.

Ola vienlaikus bija gan nāves (zārka), gan dzīves atjaunotnes simbols. Nokrāsodama olu sarkanā krāsā, Marija Magdalēna piešķīra tai vēl kādu, kristiešiem svarīgu nozīmi: sarkanā krāsa simbolizē Kristus asinis, kas liek atcerēties viņa augšāmcelšanos un sevis upurēšanu cilvēku dzimuma glābšanai.

Slāvu tautām jau izsenis bijusi tradīcija apmainīties ar krāsotām olām – tas noteikti bija jādara pavasara sagaidīšanos svētkos. Ola tika uzskatīta par auglības un atdzimšanas simbolu. Svētkos tā kļuva par kulta izdarību priekšmetu, piemēram, izrakstītas olas tika ripinātas pa slīpu plakni.

Pēc kristietības pieņemšanas pareizticīgo tradīcijas tika savienotas ar pagānisko simboliku: olas sāka dāvināt kristiešu galvenajos svētkos – Lieldienās. Šis paradums bija spēkā visos krievu sabiedrības slāņos – no zemnieku sētas līdz cara pilij.

Par „Lieldienu olām” iekrustīja ne tikai pašas krāsotās olas, bet jebkuru dāvanu, ko pasniedza Lieldienās. Pati ola bija zaudējusi saikni ar svētās Marijas Magdalēnas vaļsirdīgā tiešumā pasniegto velti, sludinot prieka vēsti par augšāmcelšanos, ola bija kļuvusi par dārgu un izmeklētu dāvanu.

Jau cara Alekseja Mihailoviča galmā, kur Lieldienās patērēja līdz 37 tūkstošiem olu, reizē ar īstajām – gulbju, zosu, pīļu un baložu olām, lietoja arī prasmīgu meistaru darinātas un izrakstītas koka vai kaula olas. To izgatavošana kļuva par īpašu tautas daiļamatniecības paveidu.

Ar laiku, astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā, Lieldienu olu veidošana kļuva par patstāvīgu juveliermākslas nozari. Visplašāko atzinību iemantoja K.Faberžē firmas ražotās Lieldienu olas.

Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Komentāri (1)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
ola fotogrāfijā.. ja tā ir no šokolādes..mmm.. :D
14.07.2008. plkst. 11:43

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 21. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Garākais bārs pasaulē atrodas New Bulldog, Rock Island, Illinoisā un tas ir 208 metrus garš

Pasākumi

Reperis Nelly izdod albumu “Brass Knuckles”

Latvijā klajā nācis amerikāņu repera Nelly piektais albums “Brass Knuckles”, kurā iekļauts arī vasaras aktuālais singls “Party People”, piedaloties “hercogienei” Fērgijai....