Grupa „Ēnas” mūk no „skūtgalvjiem”

Grupa „Ēnas” mūk no „skūtgalvjiem”

Šobrīd aizrit pēdējie darbi ap grupas pirmo albumu, kas tika ierakstīts jau vasarā, notiek aktīva koncertēšana dažādos pasākumos, piedalīšanās konkursos, taču neskatoties uz to, grupas puiši – Mārtiņš (bungas) un Lauris (balss) atrada laiku arī mums – portālam IrLaiks.lv, lai tieši Ēnu dienā (6. novembrī - skolēnu karjeras izglītības pasākums) pastāstītu par izklaides vietām, kuras viņi apmeklē, par atgadījumiem, kas mēdz notikt uz skatuves.


Kā Jūs izklaidējaties? Vai apmeklējat klubus vai no šī vecuma jau esat izauguši?

Lauris: mums visai grupa mīļš klubs ir Mūzikas akadēmijas Studentu klubs. Tur nāk mūsu vecuma mūziķi, uzstājās jaunie mūziķi.
Mārtiņš: mēs ejam uz viņu koncertiem, viņi nāk uz mūsu. Studentu klubā uzstājas visas aktuālās latviešu grupas, es gan nerunāju par Prāta Vētru, kas ir lielo koncertu grupa.
Lauris: šajā klubā jūtamies kā mājās, mēs tur visus pazīstam, visi pazīst mūs un, ja kāds no draugiem man zvana un jautā, kur esmu, tad atbildot otrajās mājās, visi saprot par ko ir runa.
Mārtiņš: sanāk jau būt mums klubos un redzēt tās negatīvās lietas, salietojušies cilvēki nav retums šobrīd, tāpēc man vairāk pie sirds iet mājas pasākumi, aiziet pie kāda ciemos – nu tā.

Vai ir kāda iemīļota vieta, kurā Jūs mēdzat iegriezties un papusdienot?

Lauris: picērijas, kuras atrodas centrā ir mūsu aktuālākās „ciemošanās” vietas – Čili Pica, Lulu Pica. Agrāk mums mēģinājumu telpa atradās blakus itāļu picērijai Un Momento.
Mārtiņš: jā, šo vietu mēs noteikti varam visiem rekomendēt, tur strādā itāļu pavāri un cenas arī nav īpaši augstas.
Mārtiņš: tā kā mūziķi Latvijā nav tā sociāli nodrošinātākā grupa, tad ļoti ekskluzīvi restorāni šobrīd mums iet secen.

Mārtiņš: mums ar draudzeni garšo suši. Esam gājuši uz Kabuki. Double Coffe un Čili Picas ēdienkarti zinām no galvas, jo bieži sanāk tur iegriezties, bet Un Momento mums ir tāds svētku variants.
Lauris: arī latviešu tradicionāli Lido mēdzam apmeklēt.

Kā jums pašiem ar gatavošanu? Labāk izvēlaties ēst ārpus mājas vai tomēr labprātāk gatavojat paši?

Mārtiņš: man trūkst pacietība. Draudzene dažreiz taisa suši, viņai sanāk ļoti garšīgi pīrāgi!
Lauris: man gāzes plīts rēķins ir minimāls, ļoti reti to izmantoju. Ikdienā mēģinu vismaz vienreiz dienā apēst ko siltu – vasarā tā varētu būt aukstā zupa, ziemā – soļanka. Mājās neesmu tik daudz, tāpēc pirms došanās mājās, piemēram, pēc koncerta ieskrienu Statoil, nopērku kādu šokolādes batoniņu vai Submarine maizi.

Kā jums ar aktīvo atpūtu? Tuvojas ziema un sniegs...

Lauris: mēs esam vairāk tendēti uz iekštelpu sporta spēlēm. Sirdij tuvs mums visiem ir basketbols, divas reizes nedēļā četri no mums pieciem nodarbojas ar basketbolu. Es personīgi ziemā labprāt uzspēlēju arī hokeju. Varētu arī paslēpot, bet to tā retāk.

Mārtiņš: man agrāk patika braukt ar snovbordu, līdz es vienreiz nokritu un smagi sasitu roku. Tā kā esmu bundzinieks un tā ir mana vienīgā nodarbošanās, tad es sapratu, ka man tas ir bīstami. Pirms tam es arī vienreiz „pārspēlēju” roku – par daudz spēlēju, neiesildījos un veselu pusgadu nevarēju normāli spēlēt. Neesmu vēl uzdrošinājies kāpt uz dēļa vai slēpēm, bet pieļauju, ka to noteikti izdarīšu. No basketbola atteikties gan es nevaru. Vēl man patīk vasarā uzspēlēt futbolu vai lēkt ar gumiju. Esmu divreiz jau lēcis, patīk man ekstrēmas izjūtas! Aizrauj arī ātrums, lai gan esmu prātīgs braucējs.
Lauris: jā, salīdzinoši ar pārējiem grupas dalībniekiem, tu esi vismierīgākais.
Mārtiņš: sava veida sporta veids ir arī aparatūras nēsāšana.
Lauris: piemēram, tāda lieta kā trenažieru zāle man personīgi ne īpaši, jo man vairāk patīk grupu sporta veidi. Citi var trenēties savā nodabā pēc izstrādātas programmas, skriet, mīties – tas gan nav priekš manis!

Vai pirms koncertiem Jums ir kāds rituāls, kuru piekopjat?

Lauris: viens rituāls, kuru izmantojam pirms katra koncerta mums ir. Līdzīgi kā sporta komandās visi dalībnieki saliek rokas un izbļauj saukli, arī mums ir savs sauklis – Bruno! Marčelo (Mārtiņš) to izdomāja un šis sauklis radās pilnīgi no nekā, tikai pēc apmēram gada vai pat vairāk mēs sauklim atradām arī pamatojumu. Mēs iegādājāmies track recorder (gudra mašīnas, kas atskaņo tās skaņas, melodijas, ko esam ierakstījuši studijā – Mārtiņš), ko arī nosaucām par Bruno. Tagad jau pavisam esam pieraduši pie „mūsu jaunā dalībnieka” un mēdzam pat ikdienā apspriesties, vai Brno brauks arī uz koncertu vai šodien piedalīsies mēģinājumā.
Mārtiņš: tad mums ir tikai vēl katram savi iesildīšanās rituāli.

Un kā ar iedzeršanu, iestiprināšanos drosmei pirms kāpšanas uz skatuves?

Lauris: visi grupas dalībnieki ir uz „Jūs” ar alkoholu. Es vispār stipros dzērienus nelietoju, pārējie dalībnieki minimāli.
Mārtiņš: nu šad tad jau „iekapājam”, bet reti. Vienīgais, ko mēs lūdzam parasti no organizatoriem ir ūdens. Negāzēts minerālūdens. Jo ar gāzētiem ūdeņiem mēdz notikt nepatīkami atgadījumi, piemēram, iznāk atrauga. Daudzi domā, ka tā ir mākslinieku kaprīze, bet ūdens tiešām ir nepieciešams negāzēts.

Un kā ar pārējām kaprīzēm? Varbūt ir Jums vēl kādas prasības?

Kamēr mums nebija cilvēks (arī Mārtiņš), kas nodarbojās ar stage manager (skatuves menedžeris) pienākumiem, mēs organizatoriem mēdzām lūgt arī dvielīšus, lai noslaucītu sviedrus. To arī daudzi uzskatīja kā kaprīzi, tāpēc mums tagad pašiem ir savi, ar Ēnu logo dvielīši, kurus mums sagādāja Mārtiņš – paldies viņam!

Vai jums ir bijis kāds amizants atgadījums uz skatuves bez tām atraugām?

Lauris: tradicionālā stīgu plīšana neriktīgajos brīžos ir bijusi, bungu vālīšu saplīšana, kad Mārtiņš steidz somā meklēt rezerves vālīšu komplektu arī ir bijusi. Ieejot mūzikā, gadās saskrieties vienam ar otru, paklupt, aizķerties aiz vadiem. Es reiz tik ļoti biju aizrāvies ar dziedāšanu, ka nemanīju, ka mikrofonam vads jau kādu laiku vairs neatrodas pie mikrofona.

Mārtiņš: kad pavisam tikko biju sācis koncertēt mums bija Jaungada koncerts kādā mazā pilsētiņā, kuru vārdā nesaukšu. Publika zālē bija skūtām galvām, notetovējušies, ģērbušies treniņbiksēs un maiciņās. Mēs bijām nobrīnījušies par tādu publiku, bet darījām savu darbu, līdz viens no šīs kompānijas pienāca uz skatuves pie manis un teica, ka viņš arī mākot spēlēt bungas, lai iedodot viņam uzspēlēt. Es mēģināju kaut kā atrunāties, bet viņš man izrāva vālītes un sāka kaut ko galīgi garām spēlēt, sist. Pārējie grupas dalībnieki pārstāja spēlēt un mēs nokāpām no skatuves un aizgājām uz ģērbtuvēm.

Tajā pasākumā apsardzē bija atstāta veca tantiņa, kura mums teica, lai mēs garderobēs ieslēdzoties. Tā arī izdarījām. Aiz durvīm dzirdējām, ka mūs jau intensīvi meklē un izrēķināties. Atceros vēl to, kā tantiņa vienam no koncerta apmeklētājiem teica :„Andri, es par tevi uzrakstīšu avīzē”...Tā viņi kaut kā pazuda un mēs ātri savācām savus instrumentus un devāmies prom. Atceros kā viņi vēl mūsu busiņu centās iešūpināt, bet kaut kā veiksmīgi tikām prom.
Vairs šajā pilsētiņā neesam bijuši un diez vai arī būsim.

Lauris: ir tādi pozitīvi cilvēki, kas grib savai draudzenei veltīt kādu dziesmu, ko mēs labprāt arī darām, ja pirms tam pie mums pienāk un normāli palūdz.. Taču ir arī tādi agresīvie.

Mārtiņš: es atcerējos vēl vienu gadījumu. Šoreiz publika bija atsaucīga, viss bija labi, tikai viens čalītis ap gadiem sešpadsmit bija kārtīgi kaut ko salietojies un visu koncerta laiku mums ļoti aktīvi rādīja šo un to. Tas jau tā, mēs neņemam tādas lietas vērā, bet ko viņš dara?! Viņš mēģināja pārgrauzt vienu vadu! Taču viņam nekas neizdevās, jo viņu savāca apsardzes darbinieki. Vakars puisim bija galā!

6. decembris – Ēnu diena. Vai jums pašiem kādreiz kāds jau ir pieteicies par ēnu un izsekojis visām jūsu dienas gaitām?

Lauris: februāra beigās bija ēnu diena, tad mums bija ēnas. Bija interesanti. Vakars noslēdzās radio SWH pie Toma Grēviņa. Viņam bija kādas 8 ēnas toreiz. Es par 6. decembri tieši no viņa arī uzzināju, kad viņš aicināja mūs pie sevis atkal studijā. Tie cilvēki, kas mums bija ēnas (man vismaz bija divas meitenes) pēc tam rakstīja pateicības vārdus, ka bijis interesanti, lai gan viņi mūsu ēnas bija no rīta, bet kā zināms mūziķiem aktīvākais laiks ir tieši vakars un nakts.

Kam jūs gribētu būt ēnas, ja būtu tāda iespēja?

Lauris: jaunu Ameriku mēs te neatklāsim, droši vien, ka tiem pašiem mūziķiem vien būtu. Arī sportistiem varētu. Mums ir viena tāda grupa, kas patīk mums visiem un kas kalpo mums par iedvesmas avotu. Šī grupa ir U2.
Mārtiņš: es gan nevaru teikt, ka tā ir vienīgā grupa, kas man patīk, jo man patīk tik daudzveidīga mūzika.
Lauris: es labprāt gribētu būt Bono ēna un paskatīties kā viņš dzīvo. Man personīgi patīk arī Strings. No sportistiem tas nepārprotami būtu Artūrs Irbe. Visus šos gadus esmu aktīvi sekojis līdzi viņa sportista gaitām, sasniegumiem. Mani vienmēr ir fascinējis viņa gribasspēks, viņa milzīgais darbs.

Lai gan Andris Biedriņš ir jaunāks par Mārtiņu, es domāju, ka Mārtiņš gribētu būt viņa ēna.
Mārtiņš: jā, es labprāt apskatītos, kā latvietis dzīvo ASV, kāds ir viņa dienas grafiks.
Lauris: kad Andris tev, ko stāstītu, būtu interesanti.
Mārtiņš: jā, viņam vajadzētu apsēsties un beņķīša (smejas).. No mūziķiem es labprāt pasekotu līdzi bundzinieka Stīva Getsa ikdienas gaitām. Būtu interesanti apskatīties kā viņš iesildās vai viņam ir kādi rituāli.

Grupas puiši vēl man beigās palūdza pierakstīt pateicības vārdus savai menedžerei Agnesei, kas grupai tik daudz ir palīdzējusi - paldies, Agnesei!

28. decembrī Studentu klubā gaidāms grupas „Ēnas” koncerts, uz kuru grupas puiši aicina un ielūdz ikvienu no Jums! Nu tad jau – uz tikšanos!

Komentāri (6)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Malači ēnas , es arī ar alkoholu esmu uz JŪS ;
05.05.2008. plkst. 19:10
es ar parasti mūku no skūtgalvjiem !,,
12.03.2008. plkst. 18:41
Ir bijis tas prieks klausīties viņus dzīvajā gan kā "Ēnas", gan kā "Galdi"! Patīk! Malači, tā tik turpināt ;)
17.01.2008. plkst. 11:07
Labi gan ka ēnām paveicās un izmuka no tiem skūtgalvjiem !
08.01.2008. plkst. 11:12
Vai šodien ĒNĀM arī ir kāda ēna ?;
06.12.2007. plkst. 14:01

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2017. gada 26. jūnijā Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Uz McDonald’s Bic Mac maizītes ir vidēji 178 sezama sēkliņas

Pasākumi

INTĪMAIS MĀKSLĀ

Ar izstādi Intīmais mākslā muzejs vēlas atjaunot dekoratīvās mākslas un dizaina izstāžu tradīciju, kas dod pārskatu par šajās mākslas nozarēs notiekošajiem procesiem, sniedzot...