Anna Orlova: ”Man patīk ātrums!”

Anna Orlova: ”Man patīk ātrums!”

Tikko noslēgusies kamaniņu sporta sezona, un tādēļ irlaiks.lv uz sarunu par kamaniņām un ne tikai aicināja vienu no Latvijas kamaniņu izlases līderēm Annu Orlovu. Aizvadītā sezona nav bijusi Annai tā veiksmīgākā, bet viņa savā nākotnē lūkojas ar neizsīkstošu optimismu. Kā nekā viņa ir 5 (!) Olimpisko spēļu dalībniece, un nākamās būs sestās spēles – robeža, kas ir pa spēkam ļoti mazam sportistu skaitam. Turīnā 2006.gadā izcīnīta līdz šim augstākā, 7.vieta. Anna ar labiem panākumiem startējusi arī Pasaules un Eiropas čempionātos.

Kā Jūs atpūšaties no treniņiem un sacensībām brīvajā laikā? Kādi ir Jūsu iecienītākie aktīvās atpūtas veidi?

- Mans pašreizējais hobijs ir kalnu slēpošana, tādēļ bieži esmu sastopama uz kalna. Man patīk apmeklēt kafejnīcas, kino, teātri..

Kāds ir Jūsu mīļākais sporta veids ārpus kamaniņām?

- Tā pati kalnu slēpošana jau vien ir! Patīk uzspēlēt basketbolu, volejbolu, vienīgi futbols nepatīk, jo ir gadījies traumēt kājas.

Vai interesējaties arī par Latvijas izlašu startiem pasaules čempionātos?

- Fanot es nefanoju, bet interesējos, jā! Pārdzīvoju, lai būtu rezultāts. Tā kā pati esmu sportiste, tad par citiem nefanoju.

Ir kāds talismans vai rituāls, kuru piekopjat pirms sacensībām?

- Patiesībā šo jautājumu man uzdod bieži. Jā, man ir talismans – mīksts bruņurupucītis, kuru es vienmēr vadāju līdz, tas man ir kā laimīte. Un vēl – uz ledus vienmēr uzkāpšu ar kreiso kāju!

Vai bruņurupucītis dodas arī braucienos pa trasi?

- Nē, viņš man dodas līdzi tikai uz sacensībām ārzemēs, bet pats nebrauc!(smejas)

Ja mazliet palūkojamies nākotnē – vai brauksiet arī līdz Vankūveras Ziemas Olimpiskajām spēlēm 2010.gadā? Droši vien, ka tas arī tiek bieži jautāts!

- Grūti pateikt! Braukt es gribu, zinu, ka es varu. Zinu arī savas kļūdas un to, kas jāizlabo, lai brauktu vēl labāk. Es mierīgi varu braukt pa sešinieku, tā nebūtu problēma. Laiks rādīs, redzēsim! Principā ir tā, ka Latvijā jau arī nav vairāk, kas brauc. Es neredzu nākotni, vismaz līdz Vankūverai noteikti ne, it īpaši dāmu sacensībās. Vienkārši nav, kas brauc…

Dažkārt saka: galvenais ir gribēt!

- Man patīk braukt, patīk ātrums, viss, kas saistīts ar kamaniņām. Bet ir tādi brīži, kad vienkārši neiet un tad vairāk arī negribas neko, nav dzirkstelītes. Ja nav dzirkstelītes, tad ir grūti.

Jūsuprāt, kura ir vissarežģītākā kamaniņu un bobsleja trase pasaulē?

- Manuprāt, viena no sarežģītākajām trasēm ir jaunuzceltā ledus rene Leikpleisidā, ASV. Ārzemnieki saka, ka Siguldas trase esot ļoti grūta. Man gan tā nešķiet, jo esmu tajā uzaugusi.(smejas)
Vēl no grūtajām jāmin Turīnas trase, kuru uzcēla speciāli Olimpiskajām spēlēm. Tā vienkārši ir ļoti ātra. Varbūt ne tik grūta, cik tas, ka viss jādara ātrāk kā citās trasēs, vajag paspēt! Bet Leikpleisida ir grūtākā.

Kāpēc izvēlējāties tieši kamaniņu sportu? Ir taču tik daudz sporta veidu..

- Man šķiet, ka tā vienkārši ir sakritība. Manas klasesbiedrenes Daces māte bija pazīstama ar Veru Zozuļu (Olimpisko čempioni kamaniņu sportā, Annas pašreizējo treneri). Vera tieši tajā laikā beidza savas aktīvās sporta gaitas un vāca kopā bērnu grupu sporta biedrībā „Vārpa”. Dace aicināja mani līdz uz nodarbībām un es aizgāju. Principā nemaz nezināju, kas tas kamaniņu sports tāds ir. Man vienkārši patika sportot un arī treniņos mēs spēlējām dažādas sporta spēles. Un tikai pēc tam es sapratu, kur esmu iekūlusies (smejas).

Kā īsti ir ar treneriem? Vai nav tā, ka tādā trenerī, kurš ir kaut ko sasniedzis savā karjerā, kā Jūsu trenere Vera Zozuļa, tomēr ieklausās vairāk un nopietnāk nekā tādā, kurš šo lietu pārzina tikai teorētiski? Mazie bērni meklē elkus, kam līdzināties…

- Jā, patiesībā ir ļoti liela atšķirība starp tiem treneriem, kas ir braukuši paši, un tiem, kas nav braukuši. Bērni ieklausās, skatās. Es tieši tagad arī esmu treniņā Siguldas sporta skolā! Bērni klausa mani, klausa Veru, var just, ka viņiem ir tāds respekts. Kad es biju maza, man ļoti svarīgi bija klausīties trenerī, un es arvien to daru. Bez trenera jau nebūs rezultāta!

Tātad arī pati esat sākusi trenera gaitas paralēli sportistes karjerai?

- Jā, esmu Siguldas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) trenere. Drusciņ apmācu jauno paaudzi (smejas).

Kā Latvijas kamaniņu sporta saimniecību ietekmēs jaunā starta estakāde Ventspilī?

- Kā lai pasaka.. Tas ir diezgan tālu no Rīgas, un ir derīgs vien tiem, kas dzīvo Ventspilī. No Ventspils mums nāk, pat ne nāk, bet vienkārši aizbraucis dzīvot vien Mārtiņš Rubenis, kurš tur nav ne dzimis, ne audzis. Vasarā tur varētu uztaisīt kādas 2-3 sporta nometnes, kas ir stipri par maz. Starta estikādei jābūt blakus, lai sasniegtu rezultātus. Arī Murjāņos ir laba starta estikāde. Es domāju, ka divas starta estikādes – tas ir labi Latvijas apstākļiem. Varbūt arī Ventspilī izveidojas kāda kamaniņbraucēju grupa.
 Es pagaidām neredzu to Latvijas kamaniņu sporta nākotni, izveidojies tāds kā lūzums, praktiski ir tā, ka nav kas brauc izlasē. Nav ko izlikt uz starta! Tā ir aktuāla problēma.

Un nobeigumā – ko Jūs novēlētu saviem faniem?

- Fanojiet un jūtiet man līdzi! Paldies!

Paldies par sarunu!

Komentāri (2)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
celina.gomaz88@gmail.com
Dārgie Webmaster,Es apmeklēju jūsu mājas lapā, un konstatēja, ka tā ir diezgan noderīga content.I aicinām jūs saite apmaiņu (3-way saite) uz mūsu mājas lapā (s).Celina
12.04.2012. plkst. 09:54
Veiksmi!
01.08.2007. plkst. 23:38

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies


Translate

Šodien

2018. gada 25. septembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Izsaki viedokli

Vai Tu vēlies, lai sadaļa "Iegūsti ideālu figūru" tiktu atstāta arī pēc konkursa beigām?

Interesanti fakti

Daudzi dārzeņi un praktiski visas augļu sulas satur vismaz nelielu alkohola daudzumu

Pasākumi

Fatboy Slim šovasar uzstāsies lielākajos festivālos

Pretēji vairāku “Positivus AB festivālu” skeptiķu komentāriem, ka Fatboy Slim “nav piemērots festivāla galvenais mākslinieks” un “ir tikai DJ’s”, šobrīd ir zināmi vismaz divi...