Kā pareizi peldēties

Kā pareizi peldēties

Karstais laiks beidzot ir pārsteidzis arī mūs. Tie, kas bauda atvaļinājumu, dodas pie jūras un ezeriem, pavadot tur visu dienu, bet tie, kas čakli dienas aizvada pildot darba pienākumus, peldēties dodas pēc darba vai brīvdienās.

Izrādās, ka peldēšana ir ne tikai aizraujoša nodarbe un patvērums no saules, bet tā arī labvēlīgi iespaido organismu. Jūras ūdens skaitās pats derīgākais - tas satur 92 ķīmiskus elementus un tā sastāvs ir tuvs cilvēku asins sastāvam. Organismu labvēlīgi iespaido arī jūras ūdens viļņošanās, kas masē ķermeni, pastiprina muskuļu darbu. Rezultātā spēji pieaug vielmaiņa, tiek trenēts sirds muskulis, uzlabojas asins sastāvs.

Lai gan peldes mūsu organismam un veselībai nes tikai labu, jābūt uzmanīgiem uz ūdens un, rūpējoties par savu veselību un drošību, jāievēro:

Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu
pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18C.

Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.

Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā
varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.

Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!

Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms pārliecinies, vai ūdens tilpnes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus.

Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas.

Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.

Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.

Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.

Vislabāk peldēties ir kailam, jo veselībai nepieciešama pareiza siltuma regulācija. Pēdējos gados, it īpaši jaunieši ir pasākuši peldēties
un sauļoties šortos līdz ceļgaliem. Galvenais - pēc peldes neatstāt mitras uz ķermeņa. Daudzi jaunieši rīkojas pavisam aplami - vai nu peldas šortos, zem kuriem vēl ir peldbikses, jeb novelk peldbikses un peldas šortos - bet pēc tam uzvelk peldbikses un virsū mitrus šortus! Jebkurā gadījumā divkāršs sitiens pa vīrieša visjūtīgāko orgānu!

Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt. Bērni var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli.

Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Pārbaude jaunās sezonas sākumā nenāktu par ļaunu pat zināmā vietā.

Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.

Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.

Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Komentāri (6)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
karina
cau
14.09.2008. plkst. 11:18
Trenere
Gribi peldēt??? Piesakies uz nodarbibam!!! 29785626- trenere
18.08.2008. plkst. 22:04
Juuraa pasreiz +18 takaa LAIZAM PELDEETIES!!!
10.08.2008. plkst. 10:21
Paula Zbitkovska
Un tad ja no peldēšanas gadās nogurt, vienmēr var apgriezties uz muguras, mierīgi pagulēt un atpūsties, nevis sākt izmisīgi šļakstināties uz krasta pusi...
09.08.2008. plkst. 16:48
Diewinu peldeet!
07.08.2008. plkst. 11:29

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 16. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

Daudzi dārzeņi un praktiski visas augļu sulas satur vismaz nelielu alkohola daudzumu

Pasākumi

Iļģi laiž klajā savu pirmo videoklipu!

Beidzot izdevuši Jāņu dziesmām veltītu disku, pasaulē pazīstamākā world music grupa no Latvijas “Iļģi” tikusi arī pie savā vēsturē pirmā videoklipa. Tas radīts dziesmai “Saule...