Paraplāns

Paraplāns

Cilvēks vienmēr ir gribējis lidot. Vismaz daži sugas īpatņi, noteikti. Viss sākās salīdzinoši nesen – ar Ikaru. Tad tādi kungi kā Leonardo, Lillentāls un visiem zināmie velosipēdisti Raiti turpināja. Un lidošana vidusmēra pilsonim kļuva par pašsaprotamu, mazliet nogurdinošu un garlaicīgu procedūru, lai nokļūtu no viena punkta otrā.

Bet visiem ar to nepietika, 60-to gadu beigās daži sāka lēkāt no kalniņiem ar trijstūrainām, dažu cauruļu un auduma konstrukcijām.

Tā radās deltaplāns.

Paraplāna vēsture ir neskaidrāka. Neviens nezin kurš uzskatāms par pirmo paraplanieristu. Varētu būt, ka tas bija Dāvids Barišs. 1965.gadā viņš veicis lidojumus ar paškonstruētu, paraplānam līdzīgu aparātu.

Paraplanierisms kā sporta un izklaides veids tā pa īstam aizsākās 80-to gadu sākumā, kad franču alpīnisti ar speciālas konstrukcijas izpletņiem sāka lidot no kalniem. Radās nosaukums – parapente, paraglider.

80-to gadu vidū tas jau bija labi attīstīts bizness ar daudziem inventāra ražotājiem.

Kas ir paraplāns?
 
Kā liecina nosaukums, paraplāns sākotnēji ir radies no kantaina planējošā izpletņa. Tagadējiem paraplāniem ar izpletni gan nav nekā kopīga. Paraplāns ir no viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla izgatavots, aerodinamisks spārna profils, kurš savu formu saglabā pateicoties daudzām pareizi izvietotām auklām un aukliņām un pretim plūstošā gaisa spiedienam. Pievienojam sēdekli (sauktu ari par uzkabi, “somu”, harness), ķiveri, labus, stingrus zābakus un atbilstošu pilotu un iegūstam visvieglāko lidaparātu – paraplānu.

Vai paraplanierisms Latvijā ir izplatīts?

Latvijā lidošana ar paraplānu vēl nav plaši populāra. To varētu izskaidrot ar piemērotu reljefa formu (kalnu) trūkumu, bet atceroties kalnu slēpotāju barus, kuri ziemā bija apsēduši katru dzimtenes pauguru un ieplaku, jāsecina, ka informācijas trūkums ir drīzāk pie vainas. Lidošanai ir nepieciešams pats paraplāns (angliski paraglider), soma, kurā pilots sēž lidojuma laikā, piemēroti apavi un ķivere.
Lai arī paraplānam ir zināma vizuāla līdzība ar izpletni, tā lidošanas dinamika ir tāda pati, kā jebkuram citam, par gaisu lidojošam, smagākam lidaparātam.

Vienkāršoti viņu var iztēloties, kā maisu, kuru caur priekšējā malā esošām lūkām piepūš pretim nākošā gaisa plūsma. Gareniskas auduma ribas piešķir maisam spārna profilu un tā mēs iegūstam salīdzinoši vislētāko un vieglāk transportējamo lidaparātu. Paraplānu vada ar divām stropēm jeb bremzēm, ar kurām var noliekt attiecīgi labo vai kreiso spārna aizmugurējo malu. Šādā veidā spārna kustība vienā pusē tiek bremzēta un lidaparāts pagriežas uz pretējo pusi. Noraujot uz leju abas bremzes, varam samazināt ātrumu.
Sliktā ziņa ir tā, ka paraplānu nevar izmantot kā izpletni, tāpēc mēģinājums ar to lēkt ārā no lidmašīnas beigsies visai bēdīgi, pat traģiski. Šī iemesla dēļ rezerves izpletnis ir obligāts "papildaprīkojums" ja paredzami lidojumi lielākā augstumā. 

Gaisā pacelties var skrienot lejā pa nogāzi, ievelkot ar vinču un kā Karlsons - ar motoru un propelleri uz muguras. Motors ir visai dārgs prieks un tas īsti nesaskan ar manu "pūrista" attieksmi, bet Latvijas apstākļos tas noteikti ir vienkāršākais veids, kā ilgstoši lidot. Piemērotas vinčas ir Rīgā, klubā "Adrenalīns" un Daugavpilī, tomēr to lietošana prasa no pilota zināmu pieredzi, kuras nevienam mūsu pulciņā vēl īsti nav.

Kādas vietas paraplanierismam vislabāk piemērotas Latvijā?

Iesācējam vispiemērotākā vieta ir Pedvālē, jo nogāzes slīpums (tāds pats, kā slēpošanas trasē "Zviedru cepure", kura atrodas 3 km attālumā) aptuveni sakrīt ar paraplāna planēšanas leņķi nelielā vējā, tāpēc lidojums visā garumā notiek ļoti nelielā augstumā. Lidošana Skrīveros sniedz asākas sajūtas, jo iespējams sasniegt aptuveni 50m augstumu.

Nopietniem lidojumiem vislabākā vieta Latvijā ir Baltijas jūras stāvkrasti Jūrkalnē. No jūras nākošais vējš atsitoties pret krauju veido virpuli, kurā iespējams lidot vairākas stundas no vietas kursējot turp un atpakaļ. Šeit gan ir nepieciešama liela uzmanība un zināma pieredze paraplāna vadīšanā jo krastam ir daudz ieplaku un izciļņu, kuros ietriecoties var viegli traumēt potītes un pēdas. Pludmalē vietām ir lielu akmeņu un izskalotu koku grēdas, kurās ietrāpīt ir visai nepatīkami, tāpēc pagriezienus vēlams izpildīt kur citur, jo šī manevra laikā gadās "norauties" no augšupejošā gaisa viļņa pēc kā seko visai strauja piezemēšanās.

Cik tas maksā?

4-6 dienu apmācības kurss izmaksās ap 200 Ls, bet inventāra cenas jārēķina sākot no 1300 EUR.

Komentāri (9)

Interesē šī tēma? Pievieno favorītiem!
Māris
Čau ! Kur pirkt. Cik maksā. Kādēļ tie apmācību kursi tik dārgi. Vai tad pa nakti arī jālido ??? :)
03.12.2013. plkst. 21:09
pilots
info- pilnigs fufels. Vieniga paraplanu skola, kas māca Latvijā - adrenalins.lv
08.10.2011. plkst. 11:03
Inese
Kas tspar sviestu? Pedvaalee neviens nemaaca lidot ar paraplanu un 4-6 dienaas to nav iespeejams iemaaciities...par 200 LVL varat vien tikai naudu bez jeegas izteereet...:(
13.06.2011. plkst. 19:55
haris
tas fantastiski
17.05.2008. plkst. 11:44
dārgi gan..bet tāaa visu gribās.....
18.10.2007. plkst. 10:42

Visi komentāri

Pievienot komentāru

 Reģistrējies

Translate

Šodien

2019. gada 19. oktobrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Interesanti fakti

40 grādu temperatūrā pēc Celsija, cilvēks zaudē aptuveni 14,4 kalorijas stundā elpojot

Pasākumi

Aleksandra Buinova koncerts pārcelts uz nākamā gada februāri

20.augustā ieplānotā Krievijas estrādes dziedātāja Aleksandra Buinova uzstāšanās Dzintaru koncertzālē ir pārcelta uz 2009.gada 13.februāri, un tā notiks Rīgas Kongresu namā. Koncerta...