Forums

sooch sooch Vīns – zivju ēdienu garšas uzlabotājs
Mūsdienu pasaulē vīns ir svarīga piedeva ļoti lielai daļai ēdienu. Dēļ savām specifiskajām īpašībām, ko tas piešķir ēdienam, to ļoti bieži patērē cilvēki visās pasaules malās.

Vīns tiek uzskatīts par vecāko pasaules dzērienu. Jau aptuveni 3000 gadu vecos sengrieķu rakstos ir iespējams atrast pamācības, kā pareizi pagatavot vīnu.

Mūsdienās par galvenajiem pasaules vīna ieguves rajoniem tiek uzskatīti četri – Francija, Itālija, ASV un Vācija.

Katram ēdienam tiek piedēvēts attiecīgs vīns, jo tas ļoti labi papildina ēdiena specifisko garšu. Pie zivju ēdieniem tiek ieteikts lietot sausākus vīnus, kuri ar savu skābi neitralizē zivs specifisko smaržu. Par piemēru var minēt Muscadet, Chardonnay, White Burgundy, vācu Mosel-Saar-Ruwer un franču Chablis vīnus.

Jebkuram vīna lietotājam būtu jāzina, ka augstas klases vīnu, ko parasti lieto pie pusdienām, nedrīkst jaukt pie citiem dzērieniem, jo saskaroties ar citiem komponentiem tas zaudēs savas īpašības.

Sausie vīni iedalās baltajos, sarkanajos un sārtajos. Tālāk pievērsīsim uzmanību sauso vīnu, kurus iesakām lietot pie zivju ēdieniem, pagatavošanai.

Sausie baltie vīni tiek iegūti no vīnogu sulas, kura tiek raudzēta speciālās tvertnēs. Sauso garšu un vajadzīgo krāsu vīns iegūst no vīnogu mizās sastopamā tanīna. Savukārt sausie sarkanie vīni tiek iegūti no rūgšanas tvertnē pārraudzētas vīnogu masas. Arī sārtos vīnus iegūst tāpat kā sarkanos. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka brīdī, kad sula ir iekrāsojusies nepieciešamajā tonī, tā tiek atdalīta no pārējās masas un raudzēta atsevišķi.

Vīns parasti tiek raudzēts noslēgtās tvertnēs, bet rūgšanas process beidzas brīdī, kad sulā sastopamais cukurs pārstrādājas. Visbeidzot, vīnu aptuveni sešus mēnešus tura augstās koka vai metāla tvertnēs, tad to izfiltrē un pilda mucās izturēšanai.

Sauso balto vīnu ir jāpasniedz atdzesētu. Tas ir jālej ar strūklu, lai labāk izdalītos tā aromāts. Turpretī sarkanos un sārtos vīnus pasniedz istabas temperatūrā. Sarkanā vai sārtā vīna pudele jānovieto istabā, kurā tas tiks pasniegts, divas stundas pirms pasniegšanas, lai tas iegūtu nepieciešamo temperatūru, un jāatver stundu pirms pasniegšanas, lai pazustu korķa specifiskā garša un tas varētu “paelpot”.

Reizēm sarkanvīna pudelē izveidojas nosēdumi, tādēļ pirms pasniegšanas vīnu no pudeles uzmanīgi ielej citā traukā, piemēram, karafē. Saskaroties ar gaisu, tas iegūst īsto aromātu.

Par vīna kvalitāti tā pasūtītājs var pārliecināties izvērtējot to no četriem aspektiem – krāsa, smarža, temperatūra un garša.

Vīna krāsa tiek pārbaudīta vīna glāzi paceļot pret gaismu un pārliecinoties, vai vīns ir dzidrs vai duļķains. Pēc tam var pagriezt glāzi, lai pārliecinātos, kā vīns notek pa glāzes maliņām. Ja notecējums izrādīsies eļļains, tad vīns ir vecāks un izturētāks, bet ja tas būs šķidrs kā ūdens, tad vīns ir jauns un neizturēts.

Saskalinot glāzi, izdalās smarža. Ja sajutīsiet korķa smaržu, sapratīsiet, ka vīns ir slikts. Par to, ka vīns ir slikts liecina arī pelējuma smaka.

Garša tiek noteikta vīna pasūtītājam paņemot mazu malciņu vīna mutē. To nevajadzētu skalināt pa muti, bet gan vienkārši nedaudz paturēt mutē un pēc tam norīt. Gadījumā, ja rodas kādas šaubas par vīna kvalitāti, tad vajadzētu no tā atteikties, vai arī iedod to nogaršot kādam citam.

03.08.2008. plkst. 13:33
(1 atbildes)
Translate

Šodien

2019. gada 20. novembrī Vārdadienas svin:

Autorizācija

Reģistrēties

Aizmirsi paroli?

e-jaunumi

Saņem portāla jaunumus e-pastā.

Pasākumi

Jaunais vilnis 2009

No 28. jūlija līdz 2. augustam Dzintaru koncertzālē Starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss “Jaunais vilnis 2009”.

Programma īsumā:
28.jūlijs – Konkursa...